Iesaki rakstu: 
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija šī gada 26. aprīlī paziņoja, ka AS "Sadales tīkls" atļautie ieņēmumi no 01.07.2023. ir palielināti par 22%, no kā varēja secināt, ka vidēji sadales tarifiem vajadzētu pieaugt par apmēram tiem pašiem 22%. Tas, protams, šķita stipri labāk nekā rudenī piesolītais 75% pieaugums. Vienlaicīgi periods, kuram ir noslēgts tarifs, tika pagarināts no 2,5 uz 4,5 gadiem.
Šajās dienās iedzīvotāji sāk saņemt rēķinus par jūlija mēnesi un var pārliecināties par savām personīgajām izmaiņām sadales tarifā, kas ir krietni konkrētāk par abstraktajiem vidējiem 22%.
Tātad mans personīgais gadījums.
Dzīvoklis, 20 A, trīs fāzes. Apmēram tāds varētu arī būt standarta risinājums šajā gadsimtā būvētajās daudzdzīvokļu mājās.
Sadales tarifs par jūniju, salīdzināšanas nolūkos koriģēts ar jūlija elektrības patēriņu. - 9,93 eiro.
Par jūliju - 24,20 eiro.
Tātad pieaugums 2,4 reizes. Tā stipri patālu no vidējiem 22%.
Viss pieaugums ir fiksētās samaksas daļai no 4 eiro mēnesī uz 18,40 eiro mēnesī. Tātad pieaugums 4,6 reizes.
Rodas virkne jautājumu.
Pirmkārt, kā jaunie tarifi iet kopā ar "zaļo" kursu, kura pamatā ir pāreja no fosīlā kurināmā uz "zaļi" saražoto elektrību?
Atceramies, ka pagājušajā gadā tika intensīvi reklamēta apkures pārbūve no dabasgāzes uz siltumsūkņiem. Tāpat elektroauto tika virzīti ar domu, ka tie samazinās benzīna un dīzeļdegvielas izmantošanu. Kas tad te notika? Ievilināja " zaļajās" lamatās un pacēla nodokļus? Vai tas ir jaunās Klimata un enerģijas ministrijas sveiciens visiem lētticīgajiem?
No otras puses saprotams, ka elektroauto izplatība samazina degvielas nodokļa ieņēmumus valsts budžetā. Tātad katrs elektroauto rada konkrētus zaudējumus valstij. Tas ir mēģinājums kompensēt zaudējumus caur sadales tarifu un tālāk dividendēm? Sanāk neloģiski, taču ne jau pirmo reizi tā notiek.
Manā gadījumā trīs fāžu elektrības lietderība ir tikai dēļ indukcijas elektriskās plīts. Ja man būtu gāzes plīts, tad trīs fāzes būtu pilnīgi liekas. Lobējam dabasgāzi? Ar tarifiem cenšamies ierobežot "zaļās" elektroenerģijas patēriņu? Pēc dažiem gadiem, iespējams, nebūs kur likt to zaļo enerģiju. Labā roka Klimata un enerģētikas ministrijā patiešām zina, ko dara kreisā?
Otrkārt, ja vienai gana lielai patērētāju daļai tarifs pieaug vairāk nekā divas reizes, bet vidējais pieaugums ir 22%, tad, no aritmētikas puses skatoties, kādai patērētāju grupai sadales tarifam vajadzētu samazināties vai vismaz nemainīties nemaz. Kuri ir tie elektrības patērētāji, kuru labā ir veiktas sadales tarifa izmaiņas? Ja tādu nav, tad 22% ir maldināšana, un to mēs redzēsim AS "Sadales tīkli" otrā pusgada pārskatā.
Nav īsti saprotams, kāpēc vajadzēja palielināt sadales tarifa darbības termiņu par 2 gadiem. Varbūt šeit arī slēpjas atbilde uz jautājumu. Tarifā visdrīzāk iestrādāja četru gadu plānoto vidējo izmaksu pieaugumu, kas neapšaubāmi būs lielāks nekā divu gadu periodam.
Treškārt, sadales tarifa pieaugums paātrinās inflāciju. Tātad dzīvošana Latvijā kļūs dārgāka, un tas ir bīstami, ja valstī, kuras ekonomika nav orientēta uz produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un turas pārsvarā uz zemām darbaspēka izmaksām, pieaug dzīves dārdzība. Ja mums būtu sava valūta, tad tā būtu tikai pusbēda, jo, devalvējot latu, konkurētspēja starptautiskajos tirgos tiktu atgūta. Pašlaik tas nav iespējams. Tātad tuvojamies nepieciešamībai pēc iekšējās devalvācijas, tas ir piespiedu dzīves līmeņa samazinājumam. Vienreiz jau tam gājām cauri. Kāpēc vēlreiz uzprasīties? Jaunie „Sadales tīkla” tarifi ir solis šajā virzienā.
Ceturtkārt, jāņem vērā, ka, samazinoties elektrības patēriņam, „Sadales tīkla” tarifi proporcionāli pieaugs. Aprēķinot tarifus, izmaksas tiek dalītas ar prognozēto piegādātās elektroenerģijas apjomu. Tas ir viens no ojektīvajiem faktoriem, kuru dēļ sadales tarifu izmaksām būs tendence pieaugt. Iedzīvotāju skaits samazinās, un ziņas par uzņēmumu slēgšanu pēdējā laikā dominē par ziņām par jaunu uzņēmumu atvēršanu. Tātad demogrāfijas problēmas arvien konkrētāk kļūst par ekonomikas un labklājības problēmām.
P.S. AS "Sadales tīkls" PR speciālisti nav bez humora izjūtas. Kā izrādās, jaunais Pamata tarifs man ir izdevīgs.
Attēlā – AS „Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons (2021. gada atalgojums – 157 549 eiro)
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
