Iesaki rakstu: 
Sandis Ģirģens ar brāli dibinās jaunu partiju. Kā redzams, šis cilvēks vispār neapjēdz kas ir politiskā partija un kādai tai jābūt. Viņš ir izlasījis Politisko partiju likumā, ka vajag vien sadabūt savā brandžā 200 „brekšus” un partija gatava. Bet vēlētājus var pievilināt pēc principa „solīt katram to, ko viņš grib”.
Šinī gadījumā – ja sabiedrība grib atklātu, godīgu politiku, solīsim atklātu, godīgu politiku. Iedzīvotājiem un uzņēmējiem nepatīk lielie nodokļi, solīsim mūsdienīgu nodokļu politiku, tādu, lai nodokļu maksātājiem pašiem arī kaut kas pāri paliek. Un, protams, tautai jāpasola arī tiesiskums, jaunu uzņēmumu veidošana, korupcijas mazināšana, izglītības pieejamība… Vien aizmirsuši medicīnas jomā tautai kaut ko pasolīt, bet to jau vēl var labot.
Vai tad pēc šāda principa veidotas „brandžas” var saukt par politiskajām partijām? Tāpēc jau mēs esam tur, kur mēs esam, ka Politisko partiju likums mūsu valstī ir izstrādāts tā, lai normālas politiskas partijas šeit vispār neveidotos. Un tās arī neveidojas. Veidojas tikai mafiozi ekonomiski grupējumi, kas sevi dēvē par politiskajām partijām, tirgojas savā starpā un kopīgi, dzenot postā tautu, izlaupa Latviju.
Īstai politiskai partijai vispirms jau ir jābūt savai ideoloģijai, no kuras tad izriet visa šīs partijas politika, partijas programma, nospraustie mērķi un veidi, kā šos mērķus sasniegt. Partijai savā darbībā ir stingri jāievēro pašas sludinātie ideoloģiskie principi, bet valsts likumdošanā būtu jābūt iestrādātai normai, kas paredz, ka partijai, no kuras ievēlētie deputāti savā darbībā novirzās no partijas ideoloģijas, tiek atņemts politiskās partijas statuss, tā zaudē tiesības turpmāk izvirzīt deputātu kandidātus, bet no šis partijas ievēlētie deputāti zaudē savus deputātu mandātus. Līdz ar to būtu beidzies tukšo solījumu un vēlētāju muļķošanas laiks.
Vēlētājiem svarīgi ir nevis vaļā mutēm klausīties, ko kurš partijas ampelmanis viņiem kārtējo reizi stāsta, bet gan zināt, pēc kādiem ideoloģiskajiem principiem kura partija piedāvā pārvaldīt valsti. Un starp šiem principiem tad arī izdarīt savu izvēli balsojot. Jāsaprot, ka ideoloģiskās nostādnes ir primārās, bet visas valsts sfēras, panākumi attīstībā un labklājībā ir sekundāri, no šīm ideoloģiskajām nostādnēm izrietoši un atkarīgi. Šodien partijām Latvijā nav savas ideoloģijas. Ir tikai no dažādām ideoloģijām patapināti saukļi vēlētāju pievilināšanai, kas pēc vēlēšanām tiek aizmirsti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
