Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Griezēju” un “konsolidatoru” politika, kuras mērķis ir samazināt Latvijas ekonomiku un kas var izraisīt jaunu emigrācijas vilni, ir atpakaļ. Tikai šoreiz tai priekšgalā nav pat ne Valdis Dombrovskis kā “vīģes lapa”, ar ko piesegties.

Laikā pirms Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas, kad bija jau iezīmējies koalīcijas sastāvs, izteicu šādu viedokli: “Kariņa (Ašeradena, Rinkēviča, Reira...) OIK shēmotāju valdība — precīzi tas, PRET ko vēlētāji nobalsoja Saeimas vēlēšanās. OIK afēras, Parex un Citadele, KNAB nekompetence un regulāra izmantošana politisko konkurentu aplikšanai ar krimināllietām, bēgļu un migrantu mīlēšana vairāk nekā atbalsts pamatiedzīvotājiem — šī ir tā politika, pret kuru aizvadītā gada 6. oktobrī viennozīmīgi nobalsoja vēlētājs.

Politologs Filips Rajevskis to raksturoja šādi: “Partiju iepriekš piesauktā "jaunā politika" tiek izmesta miskastē. [...] Kariņa valdības stādīšanas laikā nekas netika runāts par deklarāciju un darāmajiem darbiem, bet tika dalīti portfeļi.” Jā, katrs Saeimas vēlētājs, aizvadītajā oktobrī balsojot par populistiem, liberāļiem utt., cerēja uz citu, jaunu politiku, nevis atkal kārtējo reizi redzēt ministru krēslos tos pašus OIK shēmotājus un valsts īpašuma prihvatizatorus, migrantu mīlētājus un “tumbočkas” naudas saņēmējus.”

Tā es rakstīju pirms pusgada, un man visu lasītāju priekšā jāatzīst, ka es kļūdījos. Īstenībā ir vēl sliktāk.

Skola brūk, bet naudu nav iespējams aizņemties — pat ne uz kādiem procentiem

Alojas novada dome tika nostādīta katastrofas priekšā: novadā vienīgajai palikušajai vidusskolai pienācis laiks veikt kārtīgu remontu, projekts gatavs, konkurss izsludināts, būvnieki atrasti, bet Valsts kase nedod aizdevumu! Skolnieki septembrī mācīsies dušās un gaiteņos, skolotāju istaba tiks pārcelta uz pirti!

Ielāgojiet: Aloja neprasīja naudu IEDOT no valsts budžeta (kas būtu loģiski, jo nodokļu maksātāju nauda taču domāta izglītībai un citiem tādiem pašiem sabiedriskiem mērķiem), bet gan AIZDOT to no Valsts kases — tas ir, aizdot uz procentiem. Tikai pēc publiskas skandalēšanas valsts atļāva aizņemties.

Valsts kasē visu laiku guļ vairāki miljardi, bet tos pašvaldībām... neaizdod!

To pašu ziņoja Sigulda: “Valsts kasē pašvaldībām nav iespējams pieprasīt un saņemt aizņēmumus. Pašvaldība turpina šajā situācijā meklēt risinājumus. Patlaban kā viena no prioritātēm ir pabeigt pagājušajā gadā iesāktos Eiropas Savienības līdzfinansētos projektus — Siguldas Valsts ģimnāzijas un 1. pamatskolas atjaunošanu, pārbūvi u.c. [...] Siguldas novada pašvaldības aizņēmumi ir pieļaujami līdz 20% apmērā no pašu ieņēmumiem, aizņēmumu apjoms pašlaik ir tikai 9,07%.”

Tukums piebalso: nav pārliecība, ka izdosies pabeigt pusizbūvēto Kurzemes ielu, jo gluži vienkārši nav iespējams aizņemties naudu, lai darbus pabeigtu. Būvnieki strādā uz godavārda.

Lasītāji teiks: “Ja neaizdod Valsts kase, tad komercbankas taču vienmēr gatavas aizdot! Tās priecājas slēgt līgumus ar tādiem stabiliem, uzticamiem klientiem kā pašvaldības!”

Diemžēl Latvijā realitāte ir cita: valdība nosaka pašvaldībām aizņemšanās griestus. Izrādās, ka valdība var noteikt, kuras pašvaldības drīkst aizņemties, cik un kāpēc. Ne tikai aizņēmumi Valsts kasē jāsaskaņo ar Ministru kabinetu — arī kredītam komercbankā neizdosies saņemt saskaņojumu.

Reģionālās reformas debašu gaitā publiskajā apspriešanā Ventspilī kā viens no argumentiem (un konkrētais arguments nemirst jau kopš deviņdesmito beigām, kad Kandavas novads pirmais sāka uzsūkt sevī apkārtējos pagastus) bija šāds: jo lielāka pašvaldība, jo lielākas tai esot iespējas aizņemties.

Diemžēl tūlīt pat izrādījās, ka pašvaldība te pati nelemj neko: lai cik liela vai maza tā būtu, valdība nosaka pašvaldību aizņemšanās limitus, pie kam tos uzliek ne vien izšķērdīgām domēm, bet jo īpaši tādus uzliek sekmīgi strādājošajām pašvaldībām.

Tātad naudu pašvaldībām ne vien nedod no valsts budžeta, bet pat aizņemties uz maziem procentiem vairs neļauj!

Jautājums: vai ir izdarīts kāds ekonomiskais aprēķins, cik valstij un sabiedrībā kopumā izmaksā šāda pašvaldību ierobežošana to pamatfunkciju veikšanā, un cik valsts zaudē no attiecīgās naudas NEIEPLŪŠANAS ekonomikā?

Premjers satraucas par algu... PIEAUGUMU?

Kādā intervijā Kariņš spriedis šādi: “Mūsu ekonomika turpina augt, bet lēnākā tempā. Neviens nezina, kā būs. Bet neziņa uzņēmējdarbībā vienmēr nozīmē atliktas investīcijas. [...] Latvijā ir arī diezgan liela algu inflācija, kas ir augstāka par produktivitāti. Tā rezultātā uzņēmumi ir spiesti vairāk maksāt algās, nekā var atļauties, un tas palēnina investīciju tempu. Tā nav laba tendence.” Attiecībā uz algu palielināšanu skolotājiem, policistiem, ugunsdzēsējiem un mediķiem premjers komentējis šādi: “Nav pareizi ielikt naudu sistēmā, tikai lai palielinātu algas.”

Produktivitātes palikšana iepakaļ algu kāpumam ir nevēlama, taču jājautā — kāpēc algām ir tendence kāpt? Vai ne tāpēc, ka Latvijā tās visu laiku bijušas pārāk zemas un tām jāsteidz panākt Rietumeiropas līmeni? Ja reiz cenas pie mums vairākām produktu grupām jau pārsniegušas ES vidējās?

“Negatīva fiskālā telpa”

Gada sākumā, kad tika runāts par nākamo trīsgadu valsts budžeta plānošanas periodu, tika uzdots šāds rēbuss: “Nākamā gada valsts budžeta fiskālā telpa ir negatīva.” Tika minēti dažādi skaitļi: sākot no 45,2 negatīviem miljoniem šogad, mīnus 37,8 miljoniem nākamgad, citviet izskanēja pat 143 negatīvi miljoni.

Aprīlī Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2019. — 2022. g. Finanšu ministrija prognozēja, ka valsts 2020. gada budžeta fiskālā telpa būs negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā. 2021.gadā varētu būt mīnus 81,1 miljons eiro, bet pozitīva šī te “fiskālā telpa” varētu būt tikai 2022. gadā, sasniedzot plus 176,3 miljonus eiro.

Tulkojumā no politfinansistu pīļrunas tas nozīmē: valsts budžetam uz 2020. gadu var draudēt samazinājums, ne pieaugums!

Šo domu tālāk attīsta vienas visiem labi zināmas pilsētas mērs, kurš pēc izglītības ir ekonomists: triju gadu valsts budžeta plānošanas periodā tas varētu nozīmēt, ka no valsts ekonomikas aprites tiek izņemts kopumā aptuveni pusmiljards eiro, kas neieplūst ekonomikā, netiek samaksāts algās un valsts pasūtījumos.

Šobrīd Ministru kabinets vismaz šajā jautājumā ir mainījis viedokli, plānojot, ka samazinājums tomēr nenotikšot: nākamā gada valsts budžets pirmo reizi vēsturē pārsniegšot desmit miljardus eiro.

Griešana un konsolidēšana kā pie Dombrovska, tikai bez Dombrovska

Ekonomika ir dzīvs un elpojošs sabiedriskais organisms, kurā asinsriti nodrošina naudas aprite. Paziņojiet, ka “rītdien cilvēka organismā būs negatīva koagulatīvā telpa”, izsūciet viņam litru ar asinīm, un šis cilvēks saslims. Paziņojiet, ka “sarkanās kaulu smadzenes saņem pārāk lielus resursus un barības vielas, tāpēc sarkanās kaulu smadzenes ir jāsamazina un jākonsolidē!”, un organismam vairs nebūs iespēja atjaunot notecinātās asinis. Paziņojiet, ka “muskuļi saņem pārāk daudz!”, nogrieziet tiem barības vielas, un organisms zaudēs vēl atlikušās niecīgās darbaspējas.

Ja pašvaldībām nav iespējams nupat ne vairs saņemt naudu no valsts budžeta, bet pat kredītu vairs nedrīkst ņemt (pat vispār netiekot līdz jautājumam, uz cik procentiem gadā), tad cieš ne jau tikai pašvaldības un to iedzīvotāji. Būvfirmām pazūd ienākumi un darbavietas, samazinās nodokļu maksājumi, nauda neieplūst visās tajās neskaitāmajās nozarēs, kuras piegādā būvniekiem un remontniekiem izejvielas, materiālus un pakalpojumus. Samazinot valsts budžeta izdevumus (vienalga, kādam mērķim), notiek tas pats, tikai vēl lielākos mērogos.

OIK afēra ir pretīgs gadījums ar t.s. “valsts nozagšanu”, kad politiķi pārsimt privātuzņēmēju interesēs iekārto sistēmu, kurā visi spiesti uzturēt parazītus. Latvijas Dzelzceļa valdes locekļu padzīšana un nomaiņa Meroni grupējuma interesēs ir vēl viens līdzīgs gadījums, kurš tāpat iekļaujas “valsts nozagšanas” kategorijā. FKTK vadības (tās pašas, kura sekmīgi pēdējos divus gadus apkaro moikbankas) padzīšana ar pātagu un burkānu ir vēl pretīgāka. Lasītāji noteikti varēs pievienot vēl pāris šādus piemērus katrs.

Nekļūdījos, kad vēl pirms Kariņa valdības apstiprināšanas mēģināju prognozēt, apmēram ar ko nodarbosies Kariņa valdība — ministri taču valdībā lielākoties vecie, par kuriem jau zināms, ko viņi darījuši iepriekš. Bet šādas prognozes, stājoties amatos jaunai valdībai, taču nav Latvijā grūti izteikt — piekritīsiet, vai ne? Dīvaini būtu, ja šādas prognozes nepiepildītos!

Bet — publiski atzīstu kļūdu — pirms pusgada, sastādot raksta sākumā minēto prognozi, kas man neienāca prātā: tā bija varbūtība, ka līdz ar Krišjāņa Kariņa kabinetu Latvijā atgriezīsies kā rūgta nāve noriebusies konsolidācijas un mazināšanas politika. Tā pati, kuras rezultātā aizveras firmas, cilvēki spiesti emigrēt, bet valsts nolaižas līdz trešās pasaules valstu līmenim, klanoties Valūtas fondam un tirgojot uzturēšanās atļaujas krievu bandītiem. Laimdotas Straujumas abi kabineti un Māra Kučinska klusā, tomēr — vismaz dažās jomās — puslīdz kompetentā valdība jau lika mums aizmirst par situāciju, kurā premjers aktīvi domā, kādos vēl veidos naudu no ekonomiskās aprites IZŅEMT. Vai arī, ja nevar izņemt, tad vismaz nodrošināt, ka tā nenonāk tautsaimnieciskajā apritē.

Dokumentētais līmenis domāšanas griestiem: 5000 eiro mēnesī

Kad Ilmārs Poikāns jeb hakeris Neo publiskoja pierādījumus par to, kā Rūdolfa Meroni kontrolēti uzņēmumi maksā 5000 eiro mēnesī Artusa Kaimiņa Suņubūdai, mani pārsteidza ne tikai fakts (kaut ko tādu mēs visi jau klusībā gaidījām), bet niecīgā summa. Tad parādījās dokumenti, kā Ģirts Valdis Kristovskis uz savu firmu saņem tādu pašu summiņu mēnesī, un es pie sevis domāju — tiešām šie visnotaļ atpazīstamie politiķi, savu sarakstu līderi, pārdod velnam dvēseli par pieciem tūkstošiem mēnesī?

Es saprotu, ka dažādi lokālie, vietējie bezģeļņiki un neveiksminieki (kaut vai tādi kā Landmaņu brāļi) uzskata par savu pienākumu kampt pa pieciem tūkstošiem mēnesī (jo, strādājot vadošos amatos uzņēmumos ar daudzmiljonu statūtkapitāliem un desmitmiljonu apgrozījumiem, vairāk nopelnīt neprot), bet vai tiešām tas ir Latvijas politisko partiju domāšanas līmenis — pildīt pasūtījumus pašam smirdīgākajam ārzemju darbonim, kāds vien Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas zināms, un pārdoties par nieka pieciem tūkstošiem?

Diemžēl pagaidām jākonstatē, ka tas ir šo politiķu līmenis. Viņu domāšanas griesti ir pieci tūkstoši mēnesī, turklāt viņus principiāli neinteresē, kas tā par naudu un no cik pretīgiem darboņiem tā nāk. Viņi ņem naudu, atstājot papīru “astes”, un pieķeršanas brīdī pat nemēģina atzīt, ka būtu kļūdījušies savās darbībās. Viņi tik tiešām izrādās nespējīgi domāt pat vienas pašvaldības, pat savas partijas nākotnes kategorijās, viņi savā prātā nespēj aptvert pat vienu procentu no IKP vai kaut vienu tautsaimniecības nozari.

Jaunais romāns “Nauda” (jeb “Bailes — 3”) raksturo korumpētus iekšlietu iestāžu darboņus ar vādiem: “Viņam sejā bija ierakstīts vārds MILJONS — tas šādiem darboņiem bija centienu augstākais punkts. Nokampt un izshēmot MILJONU — viņu aprindās tas bija lielākais vispār iedomājamais sasniegums.”

Tad, lūk: politikā mums darīšana ar pusprocentu no šī līmeņa. (Nepārprotiet: es neuzskatu, ka shēmotājs, kurš pārdodas par divsimt reizes mazāku naudu, būtu ar kaut ko labāks. Sodāmi ir kā vieni, tā otri. Viņi visi jātur pa gabalu no valsts lietām. Vienīgā valsts struktūra, ar kuru tādiem vajadzētu būt saskarei, ir Ieslodzījuma vietu pārvalde.)

No kurienes atkal izlīdusi mazināšana un konsolidēšana?

Divas nedēļas lēnām domāju: kā to izskaidrot, ka mēs pēc četru gadu augšupejas esam atkal lejupejošās spirāles sākumpunktā? Korupcija — pie kam par grašiem — kombinācijā ar konsolidatoru un mazinātāju, griezēju un žņaudzēju ekonomisko politiku?

Tīra korupcija, kukuļņemšana vien nevar izskaidrot šo truluma līmeni. Par korupciju savulaik tikuši notiesāti ne vien sīki shēmotāji, bet arī dažs visnotaļ labi izglītots cilvēks ar plašu redzesloku — piemēram, Vācijā izstudējušais advokāts Arnis Nīcgalis. Korupcija ceļas no alkatības, bet no kurienes ceļas vispārējais truluma līmenis, kurš pa mūsu neatkarības gadiem tikai pieaudzis un tiešā ceļā nav saistāms ar paņemto kukuļu apjomu?

Te tāds negribīgs izskaidrojums saistāms ne tik daudz ar apzinātas ļaunprātības iespējamību kā ar politiķu un partiju, “smadzeņu tanku”, valsts universitāšu un privāti dibināto pētniecības institūciju vispārējo sapratnes līmeni. Man rodas sajūta (ceru, ka pārliecināsiet — tā ir nepareiza sajūta), ka Latvijas partiju spices vīru un sievu vidū esošie vispār nezina, ka pasaulē pastāv kas cits bez griešanas, mazināšanas un konsolidēšanas.

Viņi nestādās priekšā, ko savulaik paveica Dž. Meinards Keinss, ne vien izpētot krīžu cikliskumu, bet arī izstrādājot pretindi ekonomiskajām recesijām (pārsteigums: īstā metode ir tieši pretēja mazināšanai un konsolidēšanai), un nav dzirdējuši, kā strādāja t.s. Māršala plāns, un ir pilnīgā nesaprašanā — kāpēc Francijā gadu gadiem var būt augstāks dzīves līmenis un algas nekā pie mums, pat ja viņi atļaujas strādāt tikai 35 stundas nedēļā? Tikmēr pie mums ģimenes cilvēki raujas divos darbos un vēl tad meklē, kur piepelnīties, lai iznākumā tāpat dzīvotu tikai no algas līdz algai.

Bet, ja tā padomā — no kurienes mūsu valsts vadītāji, lēmumu pieņēmēji vai kaut tikai ieinteresēti, zinātkāri pilsoņi varētu uzzināt kaut ko par tautsaimniecību, par naudas apriti, par reālo, ražojošo ekonomiku? No tā piemiņas monētiņu štancētāju kantora, kas dēvējas par Latvijas Banku un kas jau sesto gadu nodarbojas ar bojātu naudaszīmju savākšanu un eirocentu pārpakošanu papīriem apviņķītos stabiņos? No komercbankām, kuru darbinieki nezina, vai rītā viņu kredītiestādē nebūs atklājusies naudas pārskaitīšana Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmai, un vai viņiem vēl būs darbs, vai arī viņi visi rindiņā sēdēs KNABā un rakstīs paskaidrojumus?

No LU Ekonomikas un vadības fakultātes, kuras dekāns akcionāru sapulcē mikroautobusā pēkšņi nokļūst Olainfarm vadībā, viņam tas varbūt iepatīkas, viņš sajūt panākumu garšu un uzsāk cīņu vēl arī par LU rektora amatu — tikai šoreiz bez sapulces mikroautobusā? No Ekonomisko pētījumu institūta, kurš bija viens no LETA pakalpojumu servisiem un par kuru pēdējās pēdas atrodamas pirms gadiem desmit? No Ventspils Augstskolas ekonomikas lektora Smirnova, kuru par ekonomiskas prognozes izteikšanu savulaik saņēma ciet policija?

No uzņēmēju organizācijām, kuras katra nodarbojas ar savas nozares lobēšanu — vieni grib izcirst mežus pa tīro, otri grib izzvejot jūru pa tukšo, trešie grib monopolizēt visu atkritumu nozari, ceturtie grib aizbūvēt visus pilsētu parkus ar lielveikaliem, piektie turpat blakus katrā dzīvojamās mājas paģītī grib ierīkot spēļu elles utt., utt.? Varbūt kāda tautsaimnieciskā kompetence slēpjas pašvaldībās — tajās pašās, kuras projektē tramvajus uz kapiem un tuneļus paralēli Daugavai, piejūras kūrortpilsētu pamanās izmantot Zviedrijas atkritumu ievešanai un glabāšanai, plāno olu rūpnīcas ar vistu miljoniem, bet bez mēslu savāktuvēm?

Bet varbūt ko noderīgu varēsim gūt privātās biedrībās un “domnīcās”, kuru slapjākais sapnis ir iegūt līdzekļus no sazin kurienes, lai atkal finansētu migrācijas mīlēšanas kampaņu vai — ja pavisam paveicas — par vēl lielāku naudu attaisnotu Moldovas krāpnieku miljardu izmazgāšanu caur Latviju, jo tur taču, redziet, no Moldovas tautas apzagšanas rodoties liela peļņa?

Vārdu sakot, esmu secinājis: mana personīgā vaina slēpjas tajā, ka es to visu saprotu, bet īsti neesmu mēģinājis piedāvāt šīs zināšanas citiem. Automātiski uzskatīju: ja es, parasts cilvēks no Kurzemes laukiem, kas izauga zem tirgus letēm un kartupeļu vagās, skolas brīvlaikā vasarā pļāva zāli un atzaroja egles ziemā, palīdzēja ģimenei pelnīt ar taras klučiem, rabarberiem, ķiršiem, ogām, āboliem (vai jebko citu, kas lauku saimniecībā izaug) un vēl tagad atceras, kā braukt ar DT-75 kāpurnieku — ja es tā visa rezultātā daudzmaz saprotu, no kurienes rodas un kā cirkulē nauda reālā darba darītāju vidū, tad tas vēl nenozīmē, ka citiem būtu gadījusies tikpat noderīga pieredze, kas nes līdzi zināmu devu ar izpratni. Nu no kurienes tāds Artuss vai tāds Ģirts Valdis zinās, kas tas tāds ir — reāls darbs, un kā no tā rodas vērtība?

Es vairākas nedēļas šaubījos, vai ir vērts rakstīt šādu viedokli, ierosinot un uzaicinot arī citus cilvēkus reflektēt par šiem un citiem jautājumiem. (Pie kam aicinu tos uztvert kā jautājumus un iespējas padomāt par kaut ko jaunu, nevis problēmas!) Parasti reakcija uz mēģinājumu uzsākt publiskas sarunas par jebkādiem interesantiem jautājumiem izpaužas komentāros par to, cik ļoti autors mīlot Kremli, jo neko citu taču nevarētu nozīmēt tas, ja jebkāds autors ar skeptiskām acīm apskata konsolidatoru un mazinātāju dievīgo politiku.

Taču jaunākais Jurģa Liepnieka raksts, kurā viņš analizē mediju un sabiedrības attiecības (bet mediji un žurnālistika ir tā nozare Latvijā, kurā nenotiek vispār nekāda pašrefleksija), met izaicinājumu mūsu pašu trulumam un slinkumam smadzeņu kustināšanā un pārliecina, ka vajag tomēr padomāt reizē ar lasītājiem. Cerot, ka no viņu puses pa vidu naidīgiem komentāriem būs vismaz divas DOMAS.

Lasītāj! Mēs taču ar tevi neesam vārgāki par Liepnieku, vai ne?

https://www.pietiek.com/raksti/ja_mediji_ir_ceturta_vara,_vai_tiem_nebutu_jauznemas_ari_vismaz_ceturta_dala_atbildibas

Daži avoti:

“Alojas skola nesaņem naudu remontam – skolēniem mācības notiks dušās”

https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/alojas-skola-nesanem-naudu-remontam-skoleniem-macibas-notiks-dusas-bet-skolotajiem-kabinets-sauna-un-tualete/

“Valsts kasē nepieejamo aizņēmumu dēļ apdraudēta vairāku projektu īstenošana arī Siguldā”

https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valsts-kase-nepieejamo-aiznemumu-del-apdraudeta-vairaku-projektu-istenosana-ari-sigulda.d?id=51254155&fbclid=IwAR0odkBCp-7Kvchz_YBtMezpdjBj1sa8Z2YjlDcW1ukuyNbspfHy7GJ2SKU

“FM: turpmākos divus gadus Latvijas fiskālā telpa būs negatīva”

https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/fm-turpmakos-divus-gadus-latvijas-fiskala-telpa-bus-negativa-14194924

“Premjeru bažī pārāk straujais algu kāpums uzņēmumos”

http://jauns.lv/raksts/bizness/338160-premjeru-bazi-parak-straujais-algu-kapums-uznemumos 

Gada sākuma viedoklis:

https://www.pietiek.com/raksti/karina_aseradena,_rinkevica,_reira_oik_shemotaju_valdiba_-_precizi_tas,_pret_ko_veletaji_nobalsoja_saeimas_velesanas

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mīļā Latvijas sabiedrība, es jums gribu teikt, ka tas viss ir viens liels teātris

FotoMīļā latviešu tauta! Tas, ko jūs šodien dzirdat un redzat, - tas ir viens skaists teātris. Un es jums centīšos pierādīt to, kāpēc tas ir teātris.
Lasīt visu...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

Šobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot...

Foto

Pamiers valdošajā koalīcijā

13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu....

Foto

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

Ap Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt...

Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...