Vai šīs ir salīdzināmas vērtības?

Iesaki rakstu:

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre I.Lībiņa-Egnere savā atbildē ir lakoniski ciniska. Izrādās, Saeimas Juridiskā komisija pat nemeklēja nekādu juridisku vai ekonomisku pamatojumu saviem priekšlikumiem par Civilprocesa likuma izmaiņām. Saņemot deputātu R.Vējoņa un I.Cvetkovas priekšlikumus grozīt 594.pantu (jebkurā gadījumā parādniekam jāatstāj nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu), Juridiskā komisija, uzklausot priekšlikumu iesniedzēju paskaidrojumus, kā arī Tieslietu ministrijas pārstāvjus, nolēma atbalstīt Tieslietu ministrijas sagatavoto priekšlikumu (nekļūdīšos, ja teikšu, ka šos priekšlikumus sagatavoja Komercbanku asociācija), kas bija kā kompromiss (200:45 par labu Komercbanku asociācijai) komisijā izteiktajiem viedokļiem.

Proti, Juridiskā komisija un 2013.gada 28.februārī arī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka parādniekam jebkurā gadījumā tiek saglabāta minimālā mēneša darba alga un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu - 45 lati valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, izņemot gadījumu, kad piedzen uzturlīdzekļus nepilngadīgo bērnu lietās, šajā gadījumā parādniekam saglabājami 50% no minimālās mēneša darba algas un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu - 45 lati. Piedziņas gadījumā, ja bērns ir invalīds kopš bērnības, papildus uz parādnieka apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu, tiks saglabāti līdzekļi - 75 latu apmērā.

Kā norāda I.Lībiņa- Egnere, tādejādi Juridiskā komisija un Saeima, atbalstot grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā otrajam lasījumam, nav vēlējusies pasliktināt esošo situāciju parādu piedziņā, bet gluži otrādi, līdzsvarot kreditoru un parādnieku intereses, vienlaikus nodrošinot samērīgu līdzekļu saglabāšanu parādnieka ģimenes uzturēšanai.

Kā vēsta internetā pieejamā informācija, I.Lībiņa- Egnere vidējo izglītību ieguvusi Liepājas 5. vidusskolā, ko pabeigusi 1996. gadā. Pēc tam studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un Freiburgas universitātē Vācijā. 2007. gadā ieguvusi tiesību zinātņu doktora grādu. I. Lībiņa-Egnere bijusi zvērināta advokāte birojā Liepa, Skopiņa/BORENIUS. Kā zināms, tieši advokātu birojs Liepa, Skopiņa/BORENIUS izstrādāja Latvijas Komercbanku asociācijas iesniegtos Maksātnespējas likumprojekta grozījumus un tieši asociācijas pārstāvju vēstule pamudināja Valsts prezidentu Valdi Zatleru apsvērt iespēju nodot Saeimas pieņemto Maksātnespējas likumu otrreizējai caurlūkošanai.

Kopš 2004. gada I. Lībiņa-Egnere ir augstskolas pasniedzēja — docente Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedrā. Laikā no 2007. līdz 2011. gadam viņa bija Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera padomniece juridiskajos jautājumos. 2012. gada 14. jūnijā I. Lībiņa-Egnere tika ievēlēta par Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas biedri pēc tam, kad ģimenes apstākļu dēļ no šī amata atkāpās viņas partijas biedre Inga Bite.

It kā izglītota sieviete, bet acīmredzot tāpēc, ka pašai nav bērnu, nezina, cik izmaksā bērna uzturēšana, un uzskata, ka bērnam pietiek ar 45 latiem mēnesī. Parasti, ja domājoši cilvēki kādu jomu nepārzina, tad vismaz publiski nerunā muļķības un pajautā par sevi gudrākiem. Saeimā ir pietiekoši daudz deputātu, kuriem ir bērni un kuri varētu zinātņu doktorei paskaidrot, cik izmaksā bērna uzturēšana, bet I.Lībiņa-Egnere kārtējo reizi izvēlējās savām prāta spējām piemērotāko veidu - viņa līdzsvaroja kreditoru un parādnieku intereses, vienlaikus nodrošinot samērīgu līdzekļu saglabāšanu parādnieka ģimenes uzturēšanai (bērnam 45 latus mēnesī līdzšinējo 200 latu vietā). Bet ko var gribēt no kundzes, kura ar Saeimas auto brauc uz tirgu, kaut pašai pieder divas automašīnas.

Saeimas deputāti balso, kā rāda frakcijas vadītāja īkšķis, un īpaši nepiedomā, par ko vispār ir balsojums, līdz ar to visa atbildība par Saeimā apstiprināto likumu brāķiem jāuzņemas tādiem speciālistiem kā I.Lībiņa-Egnere, I.Čepāne, A.Judins. Spriediet paši, kādi ir šie speciālisti.

Seko mums