Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izskatās, ka Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) ir plānots scenārijs – ielikt par valdes priekšsēdētāju cilvēku, kurš netraucēs ierastajam ritmam slimnīcā un jau bijis valdē, kur zināms kā nesavaldīgs, ar vājām vadības un uzņēmuma pārvaldes zināšanām, bet galvenais, ka ministre apmierināta.

Uz āru viss labi, un amati RAKUS padomei un pārējai valdei nav apdraudēti. Esošais pienākumu izpildītājs A.Višņakovs ir Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas vadītājs, kaut gan katrs, kurš tur pabijis, var apliecināt, cik nesakārtots ir šīs nodaļas darbs, kur medicīnas personālam un pacientiem pat nav nekādas identifikācijas, lai varētu saprast, kurš ir sirdzējs, kurš pie kā ir pienācis un kādā līmenī notiek saruna.

Daudzās gaidīšanas stundās - jo šajā A.Višņakova neatliekamās medicīnas uzņemšanas nodaļā akūti nepieciešamo speciālistu nav stundām (!!!) –, ko tur pavada sirdzēji, nav pieejams ūdens, nemaz nerunājot par kādu pārtiku. Kā saka, izdzīvo stiprākais - dabiskā atlase. Un, ja nepatīk, ej mājās, kaut gan visas durvis ir slēgtas un tik viegli ārā nemaz netiek…

Vai šis ir tas labais paraugs, kas tagad būs visā RAKUS? Lieki piebilst, ka šādi organizēta veselības aprūpes sistēma ir novedusi nu jau pie īsāka nodzīvotā mūža ilguma ES, nemaz nerunājot par nemainīgi pēdējām vietām citos rādītājos. Laikam jau arī “labās” organizatora prasmes liek komandēt NMPD brigādes pēc saviem ieskatiem, nevis, kur pacientiem labāk, un neielaist NMPD savā nodaļā.

Šobrīd nav skaidrs, kas notiek ar konkursu uz RAKUS valdes priekšsēdētāja amatu, kas ilgst jau gandrīz 3 mēnešus, - ir dīvaina ne tikai izsludinātā konkursa norise, bet arī komisijas sastāvs.

Tās locekļi ir V.Boka, kuram nācās aiziet no RAKUS valdes Valsts kontroles ziņojuma dēļ, kur atklāja vērienīgu izšķērdēšanu, I.Paeglītis, kurš acīmredzami nav ticis galā ar slimnīcas vadību, V.Ābols kā padomes loceklis, kurš aktīvi glābj savus amatus, tikai pēdējā laikā sāk izklāstīt dažādus teorētiskus modeļus par slimnīcas pārvaldību, un Padomes loma kā tāda liek apšaubīt tās darbu un lietderību, VM, kura ļoti vāji orientējas veselības sistēmā, ko parādīja Covid-19 krīze, un nu jau veselības ministre L.Menģelsone.

Pamatotas šaubas māc, ka šāds komisijas sastāvs ir tas, kurš tagad spēs atrast īsto vadītāju. Un vai patiešām meklēs, vai iebīdīs pelēku viduvējību. Vai šie formālie konkursi un OECD kritēriji valdes un padomju izvēlē nav vienīgais, kas tiek ņemts vērā kā rekomendācijas uzlabošanai veselības aprūpes sistēmai?

Tai pat laikā Jēkabpilī, Madonā, Liepājā tiek sludināti konkursi uz valdes locekļu posteņiem slimnīcās, un šie kritēriji tiek klaji ignorēti, kaut tās ir nozīmīgas reģionālās slimnīcas kopējā sistēmā (vēl pašlaik). Pat premjeram K.Kariņam joprojām ir šaubas par Latvijas valsts mežu amatpersonu konkursiem, - tad kam vajadzīga šī izlikšanās un kuri tad galu galā nokļūst amatos?

Un vai cilvēkiem, kuri būtu spējīgi un varētu labi vadīt uzņēmumus, šie “skaisto” iepakojumu konkursi neliekas vienkārši pretīgi, lai tajos pieteiktos, jo komisijas nemeklē jau labāko. RAKUS jautājumā premjera rīcība būtu prasība operatīvi nomainīt esošo valdi un likvidēt bezjēdzīgo padomi, ja to nespēj VM, Bet šobrīd visi “draudzīgi” strādā darba grupās, lai saglabātu sev amatus.

Kā skaists iepakojums uzmanības novēršanai no problēmām šobrīd tiek pasniegta arī RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra plānotā akreditācija par Nacionālo vēža centru. Tikai jautājums - pēc kā tad tiek akreditēts un kam vajag uzlikt sev saistības, kuras pēc tam izmaksās milzīgus līdzekļus, jo pamatā viss tiek balstīts uz dažādu aparatūru, kas pēc būtības tiek maz izmantota, nevis darba kvalitātes rādītājiem un ārstēšanas galarezultātu. 

Ir jāveido ekselences centri, taču nav nekādas vajadzības dzīties pēc sertifikātiem un skaļiem nosaukumiem. Parasti valstis veido savus standartus un kvalitātes sistēmas, kas balstītas uz konkrētām vajadzībām un reālām iespējām, sākot no minimuma, ko izpilda visi, piemēram, zaļais koridors, un tad to paplašinot, uzliekot jaunu līmenī.

Nav saprotams, kādēļ ieguldīt milzu līdzekļus Vēža centra akreditācijā pēc kaut kā, ja tai pat laikā nav efektīvu medikamentu, ar ko konkrēto vēža formu ārstēt, un tam nauda vismaz 51,5 miljonu eiro apmērā gadā nav paredzēta. Tai pat laikā pacientu organizācijas jau kuro gadu pieprasa ieviest Vēža reģistru, kur tiktu uzskatīti saslimšanas gadījumi, vērtēta izmeklējumu kvalitāte, pielietoto medikamentu un ārstēšanas efektivitāte, gaidīšanas laiks u.c., kā arī izmeklējumu kvalitātes kontrole.

Šīs ir reālas lietas, kas būtiski palīdzētu onkoloģijas jomā gan pacientiem, gan ārstiem, par šo veselības ministres L. Menģelsones viedoklis nav dzirdēts. Un, jā, RAKUS kvalitātes sistēmas veidotājs un uzturētājs, augsts profesionālis šajā jomā tika no RAKUS pirms gadiem atlaists, laikam jau traucēja (ne)strādāt.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...