Vai šis ir tas labais paraugs, kas tagad būs visā Austrumu slimnīcā?
Pietiek lasītājs15.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izskatās, ka Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) ir plānots scenārijs – ielikt par valdes priekšsēdētāju cilvēku, kurš netraucēs ierastajam ritmam slimnīcā un jau bijis valdē, kur zināms kā nesavaldīgs, ar vājām vadības un uzņēmuma pārvaldes zināšanām, bet galvenais, ka ministre apmierināta.
Uz āru viss labi, un amati RAKUS padomei un pārējai valdei nav apdraudēti. Esošais pienākumu izpildītājs A.Višņakovs ir Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas vadītājs, kaut gan katrs, kurš tur pabijis, var apliecināt, cik nesakārtots ir šīs nodaļas darbs, kur medicīnas personālam un pacientiem pat nav nekādas identifikācijas, lai varētu saprast, kurš ir sirdzējs, kurš pie kā ir pienācis un kādā līmenī notiek saruna.
Daudzās gaidīšanas stundās - jo šajā A.Višņakova neatliekamās medicīnas uzņemšanas nodaļā akūti nepieciešamo speciālistu nav stundām (!!!) –, ko tur pavada sirdzēji, nav pieejams ūdens, nemaz nerunājot par kādu pārtiku. Kā saka, izdzīvo stiprākais - dabiskā atlase. Un, ja nepatīk, ej mājās, kaut gan visas durvis ir slēgtas un tik viegli ārā nemaz netiek…
Vai šis ir tas labais paraugs, kas tagad būs visā RAKUS? Lieki piebilst, ka šādi organizēta veselības aprūpes sistēma ir novedusi nu jau pie īsāka nodzīvotā mūža ilguma ES, nemaz nerunājot par nemainīgi pēdējām vietām citos rādītājos. Laikam jau arī “labās” organizatora prasmes liek komandēt NMPD brigādes pēc saviem ieskatiem, nevis, kur pacientiem labāk, un neielaist NMPD savā nodaļā.
Šobrīd nav skaidrs, kas notiek ar konkursu uz RAKUS valdes priekšsēdētāja amatu, kas ilgst jau gandrīz 3 mēnešus, - ir dīvaina ne tikai izsludinātā konkursa norise, bet arī komisijas sastāvs.
Tās locekļi ir V.Boka, kuram nācās aiziet no RAKUS valdes Valsts kontroles ziņojuma dēļ, kur atklāja vērienīgu izšķērdēšanu, I.Paeglītis, kurš acīmredzami nav ticis galā ar slimnīcas vadību, V.Ābols kā padomes loceklis, kurš aktīvi glābj savus amatus, tikai pēdējā laikā sāk izklāstīt dažādus teorētiskus modeļus par slimnīcas pārvaldību, un Padomes loma kā tāda liek apšaubīt tās darbu un lietderību, VM, kura ļoti vāji orientējas veselības sistēmā, ko parādīja Covid-19 krīze, un nu jau veselības ministre L.Menģelsone.
Pamatotas šaubas māc, ka šāds komisijas sastāvs ir tas, kurš tagad spēs atrast īsto vadītāju. Un vai patiešām meklēs, vai iebīdīs pelēku viduvējību. Vai šie formālie konkursi un OECD kritēriji valdes un padomju izvēlē nav vienīgais, kas tiek ņemts vērā kā rekomendācijas uzlabošanai veselības aprūpes sistēmai?
Tai pat laikā Jēkabpilī, Madonā, Liepājā tiek sludināti konkursi uz valdes locekļu posteņiem slimnīcās, un šie kritēriji tiek klaji ignorēti, kaut tās ir nozīmīgas reģionālās slimnīcas kopējā sistēmā (vēl pašlaik). Pat premjeram K.Kariņam joprojām ir šaubas par Latvijas valsts mežu amatpersonu konkursiem, - tad kam vajadzīga šī izlikšanās un kuri tad galu galā nokļūst amatos?
Un vai cilvēkiem, kuri būtu spējīgi un varētu labi vadīt uzņēmumus, šie “skaisto” iepakojumu konkursi neliekas vienkārši pretīgi, lai tajos pieteiktos, jo komisijas nemeklē jau labāko. RAKUS jautājumā premjera rīcība būtu prasība operatīvi nomainīt esošo valdi un likvidēt bezjēdzīgo padomi, ja to nespēj VM, Bet šobrīd visi “draudzīgi” strādā darba grupās, lai saglabātu sev amatus.
Kā skaists iepakojums uzmanības novēršanai no problēmām šobrīd tiek pasniegta arī RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra plānotā akreditācija par Nacionālo vēža centru. Tikai jautājums - pēc kā tad tiek akreditēts un kam vajag uzlikt sev saistības, kuras pēc tam izmaksās milzīgus līdzekļus, jo pamatā viss tiek balstīts uz dažādu aparatūru, kas pēc būtības tiek maz izmantota, nevis darba kvalitātes rādītājiem un ārstēšanas galarezultātu.
Ir jāveido ekselences centri, taču nav nekādas vajadzības dzīties pēc sertifikātiem un skaļiem nosaukumiem. Parasti valstis veido savus standartus un kvalitātes sistēmas, kas balstītas uz konkrētām vajadzībām un reālām iespējām, sākot no minimuma, ko izpilda visi, piemēram, zaļais koridors, un tad to paplašinot, uzliekot jaunu līmenī.
Nav saprotams, kādēļ ieguldīt milzu līdzekļus Vēža centra akreditācijā pēc kaut kā, ja tai pat laikā nav efektīvu medikamentu, ar ko konkrēto vēža formu ārstēt, un tam nauda vismaz 51,5 miljonu eiro apmērā gadā nav paredzēta. Tai pat laikā pacientu organizācijas jau kuro gadu pieprasa ieviest Vēža reģistru, kur tiktu uzskatīti saslimšanas gadījumi, vērtēta izmeklējumu kvalitāte, pielietoto medikamentu un ārstēšanas efektivitāte, gaidīšanas laiks u.c., kā arī izmeklējumu kvalitātes kontrole.
Šīs ir reālas lietas, kas būtiski palīdzētu onkoloģijas jomā gan pacientiem, gan ārstiem, par šo veselības ministres L. Menģelsones viedoklis nav dzirdēts. Un, jā, RAKUS kvalitātes sistēmas veidotājs un uzturētājs, augsts profesionālis šajā jomā tika no RAKUS pirms gadiem atlaists, laikam jau traucēja (ne)strādāt.
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
