Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai slepena Valsts drošības dienesta „rekomendācija” Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksās vairāk nekā pusmiljardu eiro, jo tās dēļ ir noraidīts par šādu summu lētākais piedāvājujms iepirkumā par Rail Baltica pamattrases būvdarbiem Latvijā? Pietiek šodien publicē Turcijas uzņēmēju sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam

Iesniegums par konkursa procedūras ar sarunām Id. Nr. EDZL 2021/6 CEF rezultātiem

Rīgā 2023.gada 8.septembrī

I Lietas apstākļi

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”, Reģ.Nr. 40103836785, turpmāk - Pasūtītājs, 2021.gadā 14.novembrī izsludināja Konkursa procedūru ar sarunām “RAIL BALTICA PAMATTRASES BŪVDARBI LATVIJĀ”, Id. Nr. EDZL 2021/6 CEF, turpmāk - Konkurss.

Konkurss tika organizēts saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.panta sestās daļas 3.punktu.

Konkurss tika organizēts divās kārtās:

1) kandidātu atlase pēc kvalifikācijas pazīmēm;

2) uzaicinājums kandidātiem iesniegt piedāvājumu.

Iesniedzējs kā piegādātāju apvienība piedalījās Konkursā un pirmās kārtas ietvaros, iesniedzot visus pieprasītos dokumentus, tai skaitā izziņas par Publisko iepirkumu likuma 42.pantā norādīto personu sodāmību neesamību.

Attiecībā uz Iesniedzēju saskaņā ar otrās kārtas Konkursa nolikuma 1.9.2.punktu tika saņemts pozitīvs Valsts drošības dienesta atzinums par Iesniedzēja pielaidi otrās kārtas Konkursa dokumentācijai, kas satur ierobežotas pieejamības vai klasificētu informāciju.

Iesniedzējs tika atzīts par atbilstošu pirmās kārtas nolikuma prasībām un saņēma Pasūtītāja uzaicinājumu iesniegt savu piedāvājumu Konkursa otrajā kārtā.

Iesniedzējs iesniedza savu piedāvājumu Konkursa otrajā kārtā, taču saņēma Pasūtītāja 2023.gada 30.augusta paziņojumu Par konkursa procedūras ar sarunām (Id.Nr. EDZL 2021/6 CEF) rezultātiem, turpmāk - Paziņojums, kurā norādīts, ka Iesniedzējs tiek izslēgts no turpmākās dalības Konkursā.

Izvērtējot Paziņojumu, Iesniedzējs konstatēja, ka Iesniedzējs tiek izslēgts no turpmākas dalības Konkursā, kā izslēgšanas pamatojums norādīts:

“Komisija norāda, ka Konkursa procedūras pretendentu iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas ietvaros Komisija saņēma Latvijas Republikas Valsts drošības dienesta saskaņā ar Ministru kabineta 2021 .gada 6 .jūlija noteikumu Nr.508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” 16.punkta regulējumu sniegtu rekomendāciju pasūtītājam neslēgt iepirkuma līgumu ar pretendentu - personu apvienību (turpmāk- Pretendents).

Attiecīgi, lai ievērotu Konkursa otrā posma ietvaros saņemto Latvijas Republikas Valsts drošības dienesta rekomendāciju, Komisijai bija jāpieņem lēmums Konkursa procedūras otrā posma ietvaros turpmāk neizvērtēt Pretendenta iesniegto sākotnējo piedāvājumu, un attiecīgi Konkursa ietvaros arī nepiešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības Pretendentam.”

Iesniedzējs, lai tam būtu iespēja pilnvērtīgi aizsargāt savas tiesiskās intereses, lūdza Pasūtītāju izsniegt tam Konkursa iepirkuma komisijas sēžu protokolus un galvenais - Valsts drošības dienesta ieteikumu/rekomendāciju, kurš bija par pamatu Pasūtītāja pieņemtajam lēmumam - izslēgt Iesniedzēju no turpmākās dalības Konkursā.

Pasūtītājs 2023.gada 5. septembrī nosūtīja Iesniedzējam sēžu protokolus, taču atteicās izsniegt Iesniedzējam galveno tā izslēgšanas no turpmākās dalības Konkursā pamatojošo dokumentu - Valsts drošības dienesta ieteikumu/rekomendāciju. Pasūtītāja atteikuma tiesiskais pamatojums netika norādīts.

Ievērojot minēto, Iesniedzējs vēlas informēt Iepirkumu uzraudzības biroju, ka, ņemot vērā faktu, ka Pasūtītājs bez tiesiska pamatojuma atteicās tam izsniegt Valsts drošības dienesta ieteikumu/rekomendāciju, Iesniedzēja iesniegums tiks balstīts tikai uz Pasūtītāja Paziņojumā norādīto tiesisko Iesniedzēja izslēgšanas pamatojumu un no tā izrietošiem tiesiskiem un uz loģiku balstītiem apsvērumiem.

Vienlaikus Iesniedzējs informē Iepirkumu uzraudzības biroju, ka Iesniedzējs ir lūdzis Valsts drošības dienestu izsniegt tam minēto rekomendāciju/ieteikumu vai norādīt atteikuma tiesisko pamatojumu un motivāciju (pielikumā). Līdz ar to Iesniedzējs pēc minētās rekomendācijas/ieteikuma saņemšanas un iepazīšanās ar to, papildinās savu iesniegumu.

II Iesniedzēja apsvērumi

Iesniedzējs, kurš pēc visiem veiktajiem finanšu un tehniskajiem precizējumiem ir nenoliedzami iesniedzis būtiski zemāko finanšu piedāvājumu, uzskata, ka ir nepamatoti izslēgts no turpmākās dalības Konkursā un apstrīd Pasūtītāja 2023.gada 30.augusta lēmumu pilnā apjomā šādu apsvērumu dēļ.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK 15.panta 2.punkts nosaka, ka: “šo direktīvu nepiemēro publiskiem līgumiem un metu konkursiem, kam nav citādā ziņā piemērojams izņēmums saskaņā ar 1. punktu, ciktāl dalībvalsts būtisko drošības interešu aizsardzību nevar nodrošināt ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, nosakot prasības, kas vērstas uz konfidencialitātes aizsardzību informācijai, ko līgumslēdzēja iestāde dara pieejamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā, kā paredzēts šajā direktīvā”.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK, preambulas 18.punkts nosaka: “Šis izņēmums nozīmē arī to, ka aizsardzības un drošības tirgu īpašajā kontekstā dalībvalstis saglabā tiesības izlemt, vai to līgumslēdzēja iestāde/subjekts ļauj līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās piedalīties trešo valstu uzņēmējiem. Tām šis lēmums būtu jāpieņem, pamatojoties uz izdevīgumu, atzīstot pasaules mērogā konkurētspējīgas Eiropas Aizsardzības tehnoloģiskās un rūpniecības bāzes nepieciešamību un to, cik svarīgi ir atvērti un godīgi tirgi, kā arī gūstot abpusēju labumu. Dalībvalstīm būtu jācenšas panākt arvien atvērtākus tirgus. Arī to partneriem būtu jāapliecina atvērtība, kuras pamatā būtu noteikumi, par kuriem panākta starptautiska vienošanās, turklāt tas jo īpaši attiecas uz atklātu un godīgu konkurenci”.

Publisko iepirkumu likuma 2.panta 1.punkts nosaka, ka Pasūtītājam, organizējot iepirkuma procedūru ir pienākums nodrošināt iepirkumu atklātumu.

Publisko iepirkumu likuma 3.panta 8.daļa nosaka, ka “šo likumu nepiemēro, ja tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts drošības interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets. Šā izņēmuma piemērošanas pamats nav ne steidzamība, nedz arī aizsargājama informācija pati par sevi, ja tās aizsardzību var nodrošināt iepirkuma procedūrās saskaņā ar šo likumu vai aizsardzības un drošības jomas iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem”.

Tādējādi konstatējams, ka konkrētā situācijā:

Pasūtītājs ir atļāvis līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā piedalīties trešo valstu uzņēmējiem, tai skaitā Iesniedzējam;

Pasūtītājs Konkursa procedūru organizē saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, nevis, piemēram, saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu;

atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 3.panta 8.daļai “par būtisku valsts drošības interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets”;

saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/24/ES, kurā norādīts “ciktāl dalībvalsts būtisko drošības interešu aizsardzību nevar nodrošināt ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem”, prezumējot, ka dalībvalstij ir jāizvērtē ierobežojošo pasākumu samērīgums un jāpiemēro ierobežojumi, izvērtējot to nepieciešamību.

Ministru kabineta noteikumu Nr.508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība”, turpmāk - Noteikumi, 16.punkts nosaka: “Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests var pārbaudīt kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras darbiniekus, kā arī, ja komersants sniedz pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā, komersanta īpašnieku, valdes locekļus un darbiniekus, kuriem ir pieeja kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām vai kuri sniedz kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgus pakalpojumus, un izvērtēt informāciju attiecībā uz personas sodāmību par tīšu noziedzīgu nodarījumu un faktiem, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju saglabāt ierobežotas pieejamības vai klasificētu informāciju. Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, attiecīgā valsts drošības iestāde sniedz kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ieteikumus par drošības pasākumu veikšanu”.

Vērtējot minēto Ministru kabineta noteikumu regulējumu kopsakarā ar Paziņojumā norādīto Iesniedzēja noraidīšanas iemeslu, ir konstatējams, ka tā noraidīšanas iemesls ir Valsts drošības dienesta izvērtējuma par kādu ar komersantu saistītu fizisku personu (“...komersanta īpašnieku, valdes locekļus un darbiniekus...”), kas ir saistīta ar Iesniedzēju, kura ir iepriekš sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu un attiecībā uz kuru ir konstatējami fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju saglabāt ierobežotas pieejamības vai klasificētu informāciju.

Iesniedzējs vērš uzmanību uz to, ka abus Noteikumos noteiktos nosacījumus „iepriekš sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu” / “fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju saglabāt ierobežotas pieejamības vai klasificētu informāciju”, savstarpēji saista saiklis “un”, līdz ar to abi nosacījumi ir vērtējami kopsakarā, nevis atsevišķi. Proti, lai piemērotu konkrēto nosacījumu, abiem minētajiem nosacījumiem ir jāizpildās vienlaicīgi.

Rezultātā Latvijas Republikas Valsts drošības dienests ir sagatavojis ieteikumu Pasūtītājam neslēgt iepirkuma līgumu ar Iesniedzēju, bet Pasūtītājs pēc būtības ir pieņēmis lēmumu izslēgt Iesniedzēju no turpmākās dalības Konkursā, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas nepieļaujamību ar Iesniedzēju.

Ievērojot minēto, Iesniedzējs norāda, ka atbilstoši Paziņojumā paziņojumā norādītajam iesniedzējs Iesniedzējs ir izslēgts no turpmākās dalības Konkursā, pamatojoties uz Noteikumu 16.punktu, kurā tiek runāts par komersanta īpašnieku (pieļaujams tai skaitā patiesā labuma guvēju) un valdes locekļu iespējamo neatbilstību, piemēram, sodāmības neesamības kritērijiem.

Publisko iepirkumu likuma 42.pants nosaka kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus. Minētā panta 2.daļā un 3.daļas 5.punktā ir noteikts konkrēts kandidāta izslēgšanas nosacījums, kas saistīts ar konkrētu personu, proti, valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, patiesā labuma guvējs.

Konkursa Kandidātu atlases nolikuma 8.5.punkts nosaka, ka “iepirkuma komisija pārbauda, vai uz Kandidātiem, kuri atbilst paziņojumā par līgumu un Kandidāta atlases nolikumā noteiktajām prasībām un kuri būtu uzaicināmi iesniegt sākotnējo piedāvājumu Konkursa procedūras otrajā posmā, neattiecas Publisko iepirkumu likuma 42.panta pirmajā daļā noteiktie izslēgšanas nosacījumi; izslēgšanas nosacījumu pārbaude tiek veikta atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 42.panta regulējumam”.

Ievērojot minēto, ir konstatējams, ka gadījumā, ja Valsts drošības dienesta ieteikums/rekomendācija saturētu norādi par Publisko iepirkumu likuma 42.pantā norādītajām personām, Pasūtītājs iesniedzēju būtu noraidījis, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 42.panta 2.daļas vai 3.daļas 5.punkta regulējumu, nevis pamatojoties uz Noteikumu 16.punkta regulējumu. No tā Iesniedzējs secina, ka Valsts drošības dienesta ieteikums rekomendācija/ieteikums ir vērsts pret personu, kura nav Publisko iepirkumu likuma 42.panta subjekts, bet ir Noteikumu 16.punkta subjekts, tas ir, komersanta darbinieki, kuriem ir pieeja kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām vai kuri sniedz kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgus pakalpojumus.

Iesniedzējs norāda, ka gadījumā, ja tā loģisko pieņēmumu virkne, kura balstīta uz Pasūtītāja norādīto Iesniedzēja izslēgšanas tiesisko pamatojumu, ir pareiza, tad Iesniedzēja izslēgšana no turpmākās dalības Konkursā, pamatojoties uz apstākli, ka kāds no Iesniedzēja darbiniekiem, iespējams, atbilst Noteikumu 16.punkta nosacījumiem, pie kam nedodot pat iespēju Iesniedzējam sniegt jebkādu skaidrojumu vai iesniegt jebkādu risku novēršanas risinājumu, ir ne tikai nesamērīgi, bet arī klaji prettiesiski. Vēl vairāk tieši šādiem mērķiem ir arī nepieciešami Noteikumu 16.punktā noteiktie “ieteikumi par drošības pasākumu veikšanu”, kuri likumdevēja izpratnē, radot šo normatīvo aktu, viennozīmīgi nav Iesniedzēja bezierunu izslēgšana no iepirkuma procedūras. Bez tam šāda bezierunu izslēgšana no iepirkuma procedūras viennozīmīgi ir pretrunā ar Eiropas Savienības likumdošanu publisko iepirkumu jomā, kur jebkādu paskaidrojumu vai iebildumu nepieļaujamība, rupji pārkāpjot elementāru līdztiesības principu, kas neierobežoti darbojas arī publisko tiesību jomā, regulējot tiesiskās attiecības starp valsti, no vienas puses, un privātpersonu, no otras puses.

Saskaņā ar latviešu valodas vārdu skaidrojošo vārdnīcu termins “ieteikums” tiek skaidrots kā izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties (https://tezaurs.lv/ieteikums), savukārt termins “rekomendācija” tiek skaidrots kā padoms, norādījums, pamācība (kādai darbībai) (https://tezaurs.lv/rekomend%C4%81cija).

Iztulkojot Noteikumu regulējumu pēc gramatiskās metodes, Iesniedzējs ieskatā valsts drošības iestāžu ieteikumi ir vērsti uz tādu drošības pasākumu veikšanu, lai mazinātu riskus, kas var iestāties, darbojoties ar ierobežotas pieejamības vai klasificētu informāciju to vai citu apstākļu dēļ. Konkrētā gadījumā Iesniedzēja ieskatā tie varētu būt konkrētas fiziskas personas, uz kuru ir attiecināmi Noteikumu 16.punkta nosacījumi, nepielaišana darbam ar ierobežotas pieejamības vai klasificētiem dokumentiem, apliecinājuma no Iesniedzēja saņemšana, ka konkrētā persona vispār tiks izslēgta no darbošanās konkrētā projektā un tamlīdzīgi.

Tādējādi, izvērtējot Noteikumu regulējumu, Iesniedzējs nesaskata Valsts drošības iestādes, kura rīkojas Noteikumu ietvaros, pilnvaras pieņemt pēc būtības privātpersonai nelabvēlīgu lēmumu, liekot, piemēram, iepirkuma procedūras organizētajam izslēgt no turpmākās dalības iepirkumā konkrētu pretendentu. Jebkurā gadījumā, tas nav pieļaujams Noteikumu ietvaros.

Tā, piemēram, Valsts drošības dienesta mājas lapā ir atrodama publiski pieejama rekomendācija/ieteikumi “Ieteikumi informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldībai valsts un pašvaldību institūcijās un informācijas tehnoloģiju kritiskajā infrastruktūrā”, kurā Valsts drošības dienests savas kompetences ietvaros ir ieteicis potenciālajiem konkrēta veida iepirkumu veicējiem nepieciešamo darbību kopumu, lai mazinātu iespējamos valsts un pašvaldības iestāžu drošības riskus.

Minēto rekomendāciju sakarā publiski ir pieejams Iepirkumu uzraudzības biroja 2023.gada 9.augusta lēmums Nr.4-1.2/23-139, no kura secināms, ka Valsts drošības dienesta rekomendācijas un pat atzinumi ir iepirkumu procedūras dalībniekiem brīvi pieejami, proti, šāda veida atzinumi vai rekomendācijas nesatur valsts noslēpumu un iepirkumu procedūras dalībniekiem, piemēram, kandidātiem, tām ir jābūt brīvi pieejamām. Vēl jo vairāk, ja, pamatojoties uz šāda Valsts drošības dienesta rekomendācijas pamata, kandidāts tiek izslēgts no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā.

Iesniedzējs apzinās, ka Iepirkumu uzraudzības biroja kompetencē neietilpst Valsts drošības iestāžu rekomendāciju pārvērtēšana, taču Iepirkumu uzraudzības biroja kompetencē ietilpst uzraudzīt pasūtītāju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, publisko partneru un publisko partneru pārstāvju veikto iepirkuma procedūru un koncesijas procedūru atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, proti, tai skaitā nodrošināt tiesiskuma ievērošanu iepirkumu procedūras ietvaros.

Taču konkrētajā gadījumā ir konstatējams, ka:

Iesniedzējs Konkursa pirmās kārtas ietvaros, ir iesniedzis visus pieprasītos dokumentus, tai skaitā izziņas par Publisko iepirkumu likuma 42.pantā norādīto personu sodāmību neesamību, tādējādi apstiprinās Iesniedzēja iepriekš izteiktais apsvērums, ka tā izslēgšana nav saistīta ar Publisko iepirkuma likuma 42.pantā norādītajām personām;

attiecībā uz Iesniedzēju saskaņā ar Konkursa nolikuma 1.9.2.punktu tika saņemts pozitīvs Valsts drošības dienesta atzinums par Iesniedzēja pielaidi Konkursa dokumentācijai, kas satur ierobežotas pieejamības vai klasificētu informāciju, tādējādi, pirmkārt, Valsts drošības dienests ir atzinis, ka Iesniedzējs ir atzīstams par atbilstošu Latvijas Republikas nacionālās drošības nosacījumiem, otrkārt, nav konstatējams nekāds Pasūtītāja rīcības, neizsniedzot Iesniedzējam Valsts drošības dienesta ieteikumu/rekomendāciju, ne tikai tiesiskais, bet arī ne objektīvais pamatojums;

Noteikumu 16.punkta regulējums nekādā veidā neparedz Valsts drošības dienesta pilnvaras pieņemt pēc būtības Iesniedzējam negatīvu lēmumu, nevis ieteikumu vai rekomendāciju, par iepirkuma līguma ar Iesniedzēju slēgšanas nepieļaujamību, vēl jo vairāk, liedzot Iesniedzējam pat sniegt jebkādus skaidrojumus vai piedāvāt jebkādus iespējamo risku novēršanas risinājumus. Vēl jo vairāk, ņemot vērā to, ka šādu risku novērtēšana un risinājumu iesniegšana ir tieši paredzēta ne tikai Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu regulējumā, bet arī paša Pasūtītāja izstrādātājā Konkursa nolikumā, proti, iepirkuma līguma projekta pielikumā “Contract Administrative Regulation Ref: ML-A-22-Risk Regulation on Risk reporting and management”;

Latvijas Republika nacionālās likumdošanas līmenī ir pat spērusi tik radikālus valsts drošības jomā, ka ir grozījusi likumu Par valsts noslēpumu, nosakot Valsts drošības iestādei pienākumu pamatot savu pieņemto lēmumu par pielaides pie valsts noslēpuma nepiešķiršanu. Vēl vairāk, likumdevējs ir noteicis personai iepazīties ar lēmuma saturu, attiecībā pret kuru ir pieņemts šāds lēmums, tiesības šādu lēmumu apstrīdēt tiesā. Minētie grozījumi ir veikti, lai veicinātu tiesiskumu un privātpersonas tiesību aizsardzību. Vienlaikus ir konstatējams, ka Valsts drošības dienesta rekomendācija/ ieteikums pēc savas tiesiskās būtības un satura vairs neatbilst rekomendācijas/ ieteikuma pazīmēm, bet atbilst Iesniedzējam nelabvēlīga administratīvā akta - lēmuma - pazīmēm. Tiesību piemērošanas analoģija ir normatīvi nostiprināta Latvijas Republikas Satversmes 1. un 91. pantā, Administratīvā procesa likuma 17. panta otrajā daļā. Tādējādi, vadoties no normatīvo aktu tiesībpiemērošanas analoģijas, konstatējams, ka Valsts drošības dienestam pēc būtības bija jāpieņem Iesniedzējam nelabvēlīgu Administratīvā procesa likuma nosacījumiem atbilstošu lēmumu par tā neatbilstību Noteikumu 16.punkta nosacījumiem, ar kuru jāiepazīstina Iesniedzējs un jādod tam tiesības apstrīdēt Valsts drošības dienesta lēmumu, piemēram, likuma Par valsts noslēpumu 16.pantā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus Pasūtītājam būtu jāaptur Konkursa procedūra līdz tiesas lēmuma pieņemšanas brīdim;

Pasūtītāja lēmums izslēgt Iesniedzēju no Konkursa, izvērtējot tā tiesisko pamatojumu, ir ne tikai jau pirmšķietami prettiesisks, bet Iesniedzējam, neskatoties uz tam ar Valsts drošības dienesta atzinumu piešķirto pielaidi ierobežotas pieejamības vai klasificētai informācijai, pat tiek liegts iepazīties ar dokumentu, Iesniedzējs vēlas uzsvērt - ieteikumu/rekomendāciju, pat ne lēmumu, uz kura pamata tas ir izslēgts no dalības Konkursā, tādējādi nepamatoti liedzot Iesniedzējam pilnā apjomā realizēt savu tiesību un interešu aizstāvību. Šāda veida darbības ir raksturīgas valstīm, kuras valda autoritārs režīms vai pat diktatūra, nevis Eiropas Savienības dalībvalstij, kuras Satversmes 1.pantā ir noteikts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

Eiropas Savienības tiesas 2023.gada 26.janvāra spriedumā lietā C-403/21 ir norādīts, ka “Līgumslēdzējas iestādes pret uzņēmējiem attiecas vienlīdzīgi un bez diskriminācijas un rīkojas pārredzami un samērīgi. Iepirkumu neveido ar nolūku izslēgt to no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci. Konkurence tiek uzskatīta par mākslīgi sašaurinātu, ja iepirkuma plānojums ir veidots ar nolūku nepamatoti dot priekšroku vai radīt neizdevīgumu dažiem ekonomikas dalībniekiem”.

Ievērojot minēto, Iesniedzējam ir jāsecina, ka lēmuma par tā izslēgšanu no turpmākās dalības Konkursā pieņemšanas apstākļi ir neskaidri, tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu regulējumu un judikatūru, kā arī pretrunā ar Latvijas Republikas likumdošanu, proti, tas ir atzīstams par pirmšķietami prettiesisku, radot aizdomas par nevienlīdzīgu attieksmi pret Iesniedzēju un konkrēta pretendenta lobēšanu. Līdz ar to lēmums ir atzīstams par nepamatotu, prettiesisku un ir atceļams.

Par Konkursa turpināšanas tiesisko pamatu

Tiesu judikatūrā ir norādīts, ka nolikums ir tiesību akts, uz kuru tiek balstīta turpmākā iepirkuma procedūra un kurš līdztekus normatīvajam regulējumam (un vienlaikus tam atbilstoši) reglamentē iepirkuma procedūras norisi. Tajā ietvertie noteikumi, tostarp kritēriji, kurus pasūtītājs vērtē, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, ir saistoši līdz pat brīdim, kad tiek izpildīts vai ir kļuvis neapstrīdams lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Turklāt, kā uzsvērts tiesu judikatūrā:

„Ja pasūtītājs, izmantojot rīcības brīvību, nolikumā ir noteicis konkrētas prasības, pasūtītājam ir no tām jāvadās, izdodot administratīvo aktu par iepirkuma rezultātiem, un tam nav izvēles brīvības attiecībā uz administratīvā akta saturu”. (Sk. Augstākās tiesas 2012. gada 17. augusta lēmuma lietā Nr. SKA-850/2012 (A420456612) 7. punktu, Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojums Publisko iepirkumu lietās 2004.-2017.gads, Rīga 2017, 25. lpp., Augstākās tiesas 2013. gada 18. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-772/2013 (A420377912)).

Konkursa Kandidātu atlases nolikuma 9.3.punkts nosaka, ka, “ja visām Kandidātiem noteiktajām prasībām atbilst tikai 1 (viens) Kandidāts, Iepirkuma komisija pieņem lēmumu pārtraukt Konkursa procedūru”.

Šobrīd ir konstatējams, ka Iesniedzējs ir izslēgts no turpmākās dalības Konkursā tieši dēļ iespējamās neatbilstības kandidātu atlases posma dokumentācijā norādītajām prasībām vai nosacījumiem.

Pasūtītājam nenoliedzami ir tiesības starp atlases kritērijiem iekļaut pienākumus, kas izriet no speciālajiem tiesību aktiem. Vienlaikus, iekļaujot šādus kritērijus kandidātu atlasē, Pasūtītājam tie kļūst saistoši.

Tādējādi, ievērojot šī iesnieguma II sadaļā minētos argumentus, ir konstatējams, ka ir iestājušies Konkursa Kandidātu atlases nolikuma 9.3.punktā noteiktie nosacījumi un Pasūtītāja iepirkumu komisijai ir pienākums pārtraukt Konkursa procedūru.

Par riskiem un nelabvēlīgām sekām

Izvērtējot normatīvo aktu regulējumu, Konkursa dokumentāciju, šajā iesniegumā norādīto argumentāciju, Iesniedzējs uzskata, ka Pasūtītāja lēmums ir jau pirmšķietami prettiesisks, ir pieņemts pie neskaidriem apstākļiem, tā pamatojums pēc būtības pats par sevi izslēdz Iesniedzēja bezierunu izslēgšanu no turpmākās dalības Konkursā, ir saskatāmi iespējami vienlīdzīgas attieksmes pret visiem kandidātiem principa pārkāpumi un iespējama viena konkrēta pretendenta lobēšana. Līdz ar to lēmums nav atstājams spēkā un ir atceļams.

Ievērojot šādu Iesniedzēja dziļo pārliecību, tas viennozīmīgi izmantos visus tiesiskos līdzekļus, tai skaitā Eiropas Savienības tiesas instances, lai nodrošinātu šīs situācijas taisnīgu un tiesisku gala noregulējumu. Vienlaikus, protams, cerot uz taisnīgu un tiesisku konkrētās situācijas noregulējumu jau Iepirkumu uzraudzības biroja instancē.

Iesniedzējs vēlas norādīt, ka tā biedri (dibināšanas gadi 1951.gads un 1969.gads) ir Turcijas, kura ir NATO dalībvalsts kopš 1952.gada, rezidenti.

Vadoties no Konkursa dokumentācijā iekļautajiem dokumentiem un publiski pieejamās informācijas, ikviens interesents var gūt pārliecību, ka Iesniedzējam ir nevainojama reputācija, ko cita starpā apliecina arī dalība Eiropas Savienības un NATO stratēģisko objektu būvniecībā. Jo dalība šādos būvniecības procesos, neizbēgami ir saistīta ar obligātu nacionālo Valsts drošību iestāžu pārbaudi, izvērtējumu un kontroli.

Arī Turcijas likumdošanā ir noteikts pienākums par iespējamo risku izvērtēšanu saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu, neizslēdzot arī Eiropas Savienības dalībvalstu, noteiktajām sankcijām, tāpēc Iesniedzēja biedri ir izstrādājuši un veic stingru sankciju riska novērtējumu un izveidojuši iekšējās kontroles sistēmu risku pārvaldīšanai. Minētā sistēma tiek saskaņota ar Turcijas valsts drošības iestādēm, tiek patstāvīgi pilnveidota un papildināta, lai minimalizētu vai pat izslēgtu iespēju, ka Iesniedzēja biedri jebkādā veidā sadarbojas ar sankcijām pakļautiem uzņēmumiem.

Ievērojot minēto, Iesniedzējs vēl jo vairāk ir nepatīkami pārsteigts par veidu vai procedūru kā notika tā izslēgšana no turpmākās dalības Konkursā.

Iesniedzējs norāda, ka, nenoliedzami gan Pasūtītājam, gan Valsts drošības dienestam savas kompetences ietvaros, ir pienākums izvērtēt iespējamos riskus, kas saistītās ar iespējamo iepirkuma līguma slēdzēju, taču vēlas norādīt, ka saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu regulējumu šai risku novērtēšanai jābūt adekvātai, samērīgai, nepieļaujot nevajadzīgus un nepamatotus kandidātu tiesību ierobežojumus. Pretējā gadījumā, ja iespējamo, teorētisko risku faktors Latvijas Republikā tiek noteikts kā absolūtais izslēgšanas kritērijs, kura pamatojums pat nav jādara zināms kandidātam, rodas situācija, pie kuras jebkura iepirkuma procedūra Latvijas Republikā kļūst neleģitīma, jo attiecībā uz jebkuru no piegādātājiem pastāv teorētisks risks, ka tas var nonākt sankciju sarakstā.

Minēto apliecina, piemēram, fakts, ka saskaņā ar publisko iepirkumu vadlīnijām Latvijas Republikā visiem pasūtītājiem ir pienākums iepirkuma līgumu projektos iekļaut nosacījumu, ka gadījumā, ja iepirkuma līguma slēdzējam tiek piemērotas starptautiskās sankcijas, pasūtītājam ir tiesības vienpusēji lauzt iepirkuma līgumu. Proti, jau pirms iepirkuma līguma slēgšanas gan pasūtītājs, gan uzraugošās iestādes pieļauj teorētisku iespēju, ka iepirkuma līguma slēdzējs var nonākt starptautisko sankciju sarakstā.

Vienlaikus, izvērtējot iespējamos riskus un to samērību, Iesniedzējs norāda, ka Konkursa priekšmets tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Ir vispārzināms šādu Eiropas institūciju darbības princips, kas saucas “zero tolerance”, tas ir vērsts pret jebkāda veida pārkāpumiem iepirkuma procedūrās, kuras finansē minētās Eiropas institūcijas, paredzot tūlītēju iepirkuma procedūras ietvaros dalībvalstij piešķirtā finansējuma atmaksu.

Iesniedzējs norāda, ka Konkursa paredzamā līgumcena kopsakarā ar gan Iesniedzēja, gan otra pretendenta iesniegtajiem finanšu piedāvājumiem, ir ļoti būtiska vai pat nebijusi Latvijas Republikas mērogiem publisko iepirkumu jomā. Vienlaikus konstatējams, ka piedāvāto cenu starpība starp Iesniedzēja finanšu piedāvājumu un otra pretendenta finanšu piedāvājumu pirms pārvērtēšanas sastādīja 937 207 454.35 EUR, savukārt pēc pārvērtēšanas, sastāda 536 415 263.64 EUR, kas jebkurā gadījumā ir ļoti būtiska summa, izvērtējot Latvijas Republikas iepirkumu cenu statistiku.

Lūdzam iepirkumu komisijai vērst uzmanību, ka saskaņā ar piedāvājuma vērtēšanas protokola Nr.92 punkta 1.6. atzinumu, Iesniedzēja tehniskais un finanšu piedāvājums ir atzīts par atbilstošu Konkursa pamatprasībām.

Ievērojot minēto, Iesniedzējs vēlas norādīt, ka gadījumā, ja Iesniedzēja tiesisko interešu aizsardzība Latvijas Republikas vai starptautiskajās tiesu institūcijās ieilgs, un Pasūtītājam tiks dota iespēja pie šādiem tiesiski apšaubāmiem apstākļiem turpināt Konkursa procedūru un noslēgt iepirkuma līgumu, var rasties situācija, ka jebkura no tiesu instancēm pieņem Latvijas Republikai nelabvēlīgu lēmumu, atzīstot, ka Pasūtītāja lēmums nav tiesisks un/vai Latvijas Republikas iestāžu rīcība nav tiesiska, nepamatoti ierobežojot vai pārkāpjot Iesniedzēja tiesības. Šajā gadījumā līdzfinansējuma piešķīrējs atbilstoši iepriekš minētajam principam būs spiests pieprasīt Latvijas Republikai atmaksāt visu Konkursa ietvaros piešķirto līdzfinansējumu, kas var radīt ļoti būtisku Latvijas Republikas finanšu un saimnieciskās drošības apdraudējumu.

Lūgums

Ņemot vērā augstākminēto, Iesniedzējs, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/24/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/81/EK, Latvijas republikas Satversmi, likumu Par valsts noslēpumu, Administratīvā procesa likumu, Publisko iepirkumu likumu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība”, Konkursa nolikumu un šajā iesniegumā iekļautajiem Iesniedzēja apsvērumiem, lūdz Iepirkumu uzraudzības biroju:

aizliegt Pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu Konkursā;

atcelt Pasūtītāja 2023.gada 30.augusta lēmumu par Iesniedzēja izslēgšanu no turpmākās dalības Konkursā;

uzlikt Pasūtītājam par pienākumu veikt atkārtotu Konkursā iesniegto piedāvājumu izvērtēšanu, novēršot pieļautos pārkāpumus;

Iesniedzējam negatīva Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma gadījumā, ievērojot šī iesnieguma III sadaļā izteiktos apsvērumus, uzlikt Pasūtītājam par pienākumu pārtraukt Konkursa procedūru;

sniegt Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojumu par Ministru kabineta noteikumu Nr.508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” piemērošanu publisko iepirkumu jomā attiecībā uz piegādātāja tiesībām apstrīdēt valsts drošības iestāžu rekomendācijas/ieteikumus, kuri nevis rekomendē/iesaka vispārējas vadlīnijas iepirkuma procedūras organizēšanā un iepirkuma līguma slēdzēja izvēlē, bet ir vērsti uz konkrēta piegādātāja izslēgšanu no turpmākas dalības iepirkumu procedūrā;

ņemot vērā, Konkursa nozīmīgumu, iespējamā pārkāpuma komplicētību, precedentu Latvijas Republikā neesamību šādu apstākļu vērtēšanā, lūdzam izskatīt Iesniedzēja iesniegumu iesnieguma izskatīšanas sēdē klātienē.

Pielikumā:

Iesniedzēja lūgums Valsts drošības dienestam izsniegt tā sniegto ieteikumu, kas bija par pamatu Iesniedzēja izslēgšanai no turpmākās dalības Konkursā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...