Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nevienam nepatīk, ka viņu apmuļķo. Pēc Eirobarometra datiem 64% Latvijas iedzīvotāju jūtas pārliecināti, ka spētu atpazīt manipulācijas informatīvajā telpā un neuzķerties uz krāpniecību un viltus ziņām. Tiesa, pašvērtējums parasti ir labāks nekā īstenībā, un valsts pārvaldi šādi dati tikai priecētu, jo sabiedrības noturība ir viens no centrālajiem pīlāriem cīņā pret dezinformāciju.

Pēdējos pāris gadus dzīvojam informatīvā kara apstākļos, nemitīgā ārkārtēju situāciju plūsmā, arī kaimiņus neizvēlamies, un nav pamata cerēt, ka šī situācija tuvākajā laikā radikāli mainīsies. Provokācijas un eksperimenti, cik tālu var iet, noteikti turpināsies, un mums jābūt gataviem tiem stāties pretī. Ne tikai bruņotajiem spēkiem un citiem formastērpos ģērbtajiem, bet arī valsts pārvaldei un sabiedrībai kopumā – jo mazāk caurumu sētā, jo mazāk iespēju ielauzties.

Informatīvajā telpā nepastāv robežas

Informācijas un nomelnošanas operācijas Latvijai nav nekas jauns: ar tām valsts pārvalde, īpaši diplomātiskais dienests, cīnās jau kopš 90. gadiem, kad skaidri pateicām, ka gribam iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Latvija gadiem ir cīnījusies ar Krievijas vēstījumiem par mums kā neizdevušos, rusofobisku valsti, kuriem bijis viens mērķis – parādīt, ka Latvija nebija cienīga pievienoties ES un NATO un labāk būtu bijis draudzēties ar Krieviju. Lielākā daļa pasaules informatīvajam karam pievērsās pēc 2014. gada, kad dezinformācija palīdzēja Krievijai nozagt Ukrainai Krimu. Vēl citi to pamanīja tikai Covid-19 pandēmijas laikā vai pēc nemieriem Kapitolijā 2021. gadā.

Kopš Putina atgriešanās pie varas Krievija ir īpaši investējusi informatīvā kara metodēs, ik gadu tērējot tām ne mazāk kā miljardu eiro. Tai netrūkst resursu dažādās valodās, kas šobrīd tiek aktīvi izmantoti Ukrainas kontekstā, lai ietekmētu sabiedrisko domu valstīs ārpus Eiroatlantiskās telpas, kurās nevalda skaidra un vienota nostāja pret Krieviju.

Lielākoties Kremļa naidīgie vēstījumi ir paredzēti pašas Krievijas auditorijām, lai parādītu, cik rietumos viss ir slikti, kādas izvirtību straumes tur plūst, kāda nabadzība valda un cik dārga ir dzīve, un samazinātu risku šaubīgajiem rīkot apvērsumus. Tomēr arī Latvijā joprojām ir gana daudz krievvalodīgo, kuri izmanto Krievijas informācijas kanālus un veicina šo naratīvu ieplūšanu pie mums, jo informatīvajā telpā valstu robežas nepastāv.

Pirkt medijus un zīmēt koruptīvas shēmas Latvijā ir krietni grūtāk nekā daudzviet citur, tāpēc tādā ziņā neesam pats gardākais kumoss. Bet jāsaprot, ka dezinformācija nekad nav kaut kas viens, tā ir daļa no plašāka arsenāla. Lielākoties uzdevums ir nevis pārliecināt par vienu naratīvu, bet radīt apjukumu ar 20–30 dažādiem naratīviem, lai to aizsegā sasniegtu savus mērķus. Ideja, ka nav vienas patiesības, bet pastāv tikai dažādi viedokļi un informācijas manipulācijas, ir bīstama un liek apšaubīt mediju spēju objektīvi strādāt. Tāpēc ir svarīgi noturēt līniju, kur spēks ir zinātnei, pārbaudāmiem faktiem un datiem.

Emocionālais spiediens ir spēcīgs ierocis

Dezinformācijas naratīvi var mainīties, bet manipulatīvās metodes paliek vienas un tās pašas. "Karstu" tematu nekad netrūks: šodien tā ir Ukraina, rīt varbūt klimata pārmaiņas, parīt kas cits. Noturība pret manipulatīvām metodēm ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk, bet, lai to panāktu, ir jāspēj šīs manipulācijas atpazīt. Fokusējoties uz metodēm, nevis tikai naratīviem, sabiedrība var kļūt gudrāka un noturīgāka, vienlaikus stiprinot arī demokrātiju pret ārvalstu iejaukšanās riskiem.

Krāpšana ir viena no metodēm – vienalga, vai to dara viens zaglis un krāpnieks, vai vesela valsts industriālos apmēros. Nereti tie ir cilvēki ar nerealizētām ambīcijām biznesā vai politikā, kas atkārto Kremļa vēstījumus par neizdevušos valsti, indējot un šķeļot sabiedrību, mazinot vēlmi iesaistīties demokrātiskos procesos. Tas atspoguļojas, piemēram, parlamenta vēlēšanās – jo zemāka aktivitāte, jo lielāka varbūtība, ka Saeimā un arī Eiropas Parlamentā nonāks pārstāvji ar valstij nelojālām idejām, un cietīs arī mūsu valsts reputācija.

Jāteic, sabiedrības izpratne par dezinformāciju kopumā ir augusi – to rūdījusi gan Covid-19, gan Ukrainas kara pieredze. Daļa sabiedrības kļuvusi daudz prasmīgāka informācijas iegūšanā, bet netrūkst arī tādu, kas jūtas no visa noguruši un meklē vainīgos pie savām nebūšanām, tāpēc labprāt tic, ka mediji un valdība melo, lai sagandētu viņiem dzīvi, un patiesību meklē slēgtās Telegram grupās vai TikTok džungļos. Netrūkst arī citu zemūdens akmeņu. Piemēram, tehnoloģijas attīstās un dziļviltojumi jeb deep fake kļūst arvien ticamāki, paverot plašas informācijas manipulācijas iespējas.

Kā tad neļaut sevi apmuļķot?

Trīs pīlāri, kā pretoties manipulācijām informatīvajā telpā, ir efektīvi mērķēta valsts stratēģiskā komunikācija, kvalitatīva žurnālistika, un medijpratībā un informācijpratībā balstīta sabiedrības noturība. Mediju loma ir ārkārtīgi svarīga. Pasaules tendences ir biedējošas, arvien vairāk lietotāju no tradicionālajiem medijiem pāriet uz sociālajiem medijiem un par savu ikdienas ziņu avotu izvēlas nevis laikrakstu vai televīziju, bet, piemēram, Telegram vai TikTok.

Tāpēc aktualizējas nepieciešamība sabiedrībai saskarsmē ar dezinformāciju un maldinošu informāciju ieslēgt kritisko domāšanu. Nedalīties ar nepārbaudītu informāciju un ziņot Valsts kancelejai vietnē melnsuzbalta.lv par maldinošu saturu vai apzinātu manipulēšanu – to var jebkurš. Tāpat jebkurš var pats ziņot par dezinformāciju sociālo mediju platformām. Pieprasījums veido piedāvājumu un arī mūsu rīcība vai arī tieši pretēji – pasivitāte, ir tā, kas sniedz iespējas izvērsties gan krāpniekiem, gan arī maldinošas informācijas izplatītājiem. Jo labāk mēs spēsim atpazīt un attiecīgi rīkoties, sastopoties ar aizdomīgu informāciju, jo mazākas iespējas iekrist melu lamatās.

Veidot savu kvalitatīvu avotu sarakstu, savu ziņu "ēdienkarti" un, tēlaini runājot, neaprobežoties ar brokastu pārslām visu dienu, bet sabalansēt diētu no vairākiem informācijas kanāliem. Pārbaudīt, ko par tēmu saka žurnālistikas autoritātes. Izlasīt ne tikai virsrakstu, bet arī pašu rakstu. Dzirdot ļoti skaļus paziņojumus – sākot no lielā laimesta, beidzot ar iebrukumiem, – mēģināt saprast, kas varētu būt ziņu avota mērķis: sēt paniku, apmānīt vai kas cits. Apskatīties ziņas avotu – izsvērt, vai vispār kaut kas ir dzirdēts par tādu personu, vai attēls sakrīt ar virsrakstu. Jo skaļāks un neticamāks paziņojums, jo rūpīgāk tas jāpārbauda. Un tā vietā, lai spiestu "Dalīties" vai "Patīk", kas prasa sekundi, atvēlēt desmit sekundes, lai padomātu. Nevienam nepatīk, ka viņu apmuļķo. Tad kāpēc tā vietā, lai lietotu saturu, ļaut saturam lietot mūs?

* Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...