Iesaki rakstu: 
Grūti saprast, ko un kā cilvēki izvēlas pirkt, ēst, dzert, lietot, nelietot, parakstīt… vai neparakstīt… to laikam sauc par preferencēm. Kad man šķiet, ka viena vai otra lieta, ideja, priekšlikums ir akurāt kas vajadzīgs, tad vairums izdomā pavisam citādi. Kā tā? Mēģinām skaidrot…
Mums ir tāda digitāla spēļmantiņa kā manabalss.lv, kur var ielikt nobalsošanai dažādas idejas, par kurām tad entuziasti var balsot vai lamāties – par radariem, šmigu, erekcijām, mēnešreizēm un tā tālāk. Jokupēteri varētu pat saderēt - sagatavot divas iniciatīvas, vēlams, viena otru izslēdzošas un skatīt, cik balsu katra sasniegs mēneša laikā vai kurš pirmais dabūs 10 000 parakstu…
Es paskaitīju, kā balso par dažādām, gan jau svarīgām lietām, un tad pamazām zogamies klāt mūsu šodienas aktualitātei, kura… bet pēc kārtas.
Vai tas ir normāli, ka priekšlikums Par vidēja ātruma radariem tikai bīstamās vietās (2024.gada 6.augustā ievietots balsošanai) ir savācis 752 balsis. Nē, nav! Šo var izmantot idejas pretinieki, kas visas šosejas gribētu noklāt ar radariem: sak, redz, redz, sabiedrība ar sašutumu noraida šo bīstamo un pretvalstisko ieceri
Iniciatīva novirzīt alkoholisko dzērienu nodokli veselības veicināšanai, kura startējusi pagājušā gada 22.oktobrī un ir ļoti pareiza un savākusi vien 575 atbalstītājus. Normāli?! Nē, nav jo, vispirms nav jau tāda alkoholisko dzērienu nodokļa un mazais atbalstītāju skaits mums tak parāda, ka sabiedrība grib tikai šmigot un šmigot
Vai normāli, ka ideja samazināt akcīzes nodokli degvielai, kuru parakstījis vairāk nekā 31 tūkstotis, nav guvusi nekādas sekmes likumdošanā. Nē, nav normāli! Jo visvarenā Finanšu ministrija ir uzsitusi galdā mazo kulaciņu un citi runasvīri un sievas bikli pieklusuši. No otras puses, šitais ir labs trumpis dažādiem šleseriem, jepifanovien un pat čista letiņiem ieskribelēt šo priekšvēlēšanu putukrējumā.
Priekšlikums “Bargākus sodus par seksuālajiem noziegumiem” publicēts 2024.gada 5.aprīlī, tātad pirms gada un savācis 3382 balsis. Normāli?! Vēl vairāk pavisam nesen pat bikla iemekšķēšanās par šī temata pārspīlēšanu varēja atrauties pa nopietno… bet nenotika, temats kaut kā zaudējis aktualitāti, it kā upuriem tagad mazāk sāpētu.
Un tad nu beidzot – vai tas ir normāli, ka rodas iniciatīva par mēnešreižu brīvdienu piešķiršanu dāmām un ka šī iniciatīva īsā brīdī, mazliet vairāk nekā 2 nedēļās savāc nepieciešamos 10 000 parakstus. Protams, normāli! Lai kaut ko panāktu, vajag škandālu, vajag, lai par to runā, kašķējas, lamājas. Cepiens par mēnešreižu brīvdienām bija un ir ne pa jokam…
Menstruāciju brīvdienas ir ideja, kura, smuki iesaiņota, kļūst par labu preci. Tālāk var, piemēram, taisīt pētījumus, rīkot konferences un tālzemju komandējumus par, par… nu par ko gan citu kā Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) naudu. Starp citu, interesants būtu balsojums par SIF darbības izbeigšanu… ir versijas – savāktu 10 tūkstošus vai nē? Normāli…
Sieviešu un vīriešu vienlīdzības un dažādības jautājums ir laba slaucamā gotiņa, kas diezgan jau murcīta, tomēr jācenšas vēl kaut ko izspiest, kur visas metodes, kā smejies, labas. Nupat pieņēma savādo likumu par dzimumu līdzsvaru kapitālsabiedrībās, kurš attiecas uz konkrēti diviem uzņēmumiem. Var saprast, ka likuma kaislīgs lobijs ir bijis miljonbudžetētais sabiedrības integrācijas fonds. Pat amorfā un lokanā Valsts kontrole akcentējusi, ka nevar saprast, ko un kā fonds integrē. Te ir labs piemērs – “ko un kā integrē”. Tātad SIFa pārstāve Alda Sebre televizorā izteikusies - citēšu maksimāli precīzi: “Un, ja mēs skatāmies, ko dod, ja ir dzimumu līdzsvars uzņēmumos – tad tur ir runa par peļņas pieaugumu, tur ir runa par uzņēmuma konkurētspējas pieaugumu.”
Lūkoju noskaidrot, kuri avoti, pētījumi vai pamfleti uz to norādījuši. Saņēmu vairākus linkus uz avotiem. Cita vidū starp tiem divi iespaidīgās Makkinsija vadības konsultantu korporācijas pētījumi (precīzāk – to konspekti, jo nevar būt tik primitīvs pētījums tik respektablam pētniekam, vismaz es tā naivi domāju), un tad ir vēl viena paša SIFa veikta uzņēmumu priekšnieku aptauja par dažādības labumiem. Bija vēl, bet nu kāda jēga skatīties ja… nav nekā jauna šai pasaulē
Tātad Makkinsija pētījumi runā par to, ka dažādība ir forša, gan jau viņi paši savos priekšniekos arī integrēs vairāk sieviešu, bet tas nu tā… trakākais, ka tajos tekstos baigi grūti atrast kaut ko kas norādītu uz sakarību – vairāk sieviešu priekšniekos, lielāka peļņa kontos… nu, varbūt šis? Piedodiet par tulkojumu, nav labākais bet ekoloģiski tīrs
“Mūsu jaunākais pārskats parāda ne tikai to, ka biznesa situācija joprojām ir stabila, bet arī to, ka laika gaitā ir nostiprinājusies saistība starp vadītāju komandu dažādību un finanšu pārsnieguma iespējamību.” Nekādu konkrētu datu, līkņu, grafiku nav, man vienkārši ir jātic. Normāli?! Mārcis prastu labāk izlobīt graudus no pelavām, bet pat naivs kuivižnieks var saprast, ka te nav teikts – vairāk sieviešu priekšniekos, lielāka peļņa kontos. Te ir teikts, ka ar raibu komandu arī IR IESPĒJAMS finanšu pārsniegums… tur ir, kā advokāts Grūtups būtu teicis, “miglaini mājieni” par tematu, bet vairāk arī nekā.
Savukārt paša SIFa pētījumā “Dažādības kompass” kas norādīts kā avots apgalvojumam „vairāk sieviešu – lielāka peļņa”, ar lielu urķēšanu var atrast, ka 15% aptaujāto uzņēmēju (15 procenti, Karl!) Latvijā uzskata, ka dažādība rada/dod augstākus finanšu rādīitājus. Tātad 85% tā neuzskata. Izmantot šo kā pamatu apgalvojumam (citēšu vēlreiz) “Un, ja mēs skatāmies, ko dod, ja ir dzimumu līdzsvars uzņēmumos – tad tur ir runa par peļņas pieaugumu, tur ir runa par uzņēmuma konkurētspējas pieaugumu” – tā ir bezkaunīga muldēšana vai arī veikla manipulācija, sak – kurš tur pārbaudīs, un šis var būt par pamatu atkal citam pētījumam, lai iepriekš minētajā divu uzņēmumu dzimumu līdztiesības likumā ieliktu vēl… teiksim, piecus uzņēmumus, un tad trīs iestādes un tā uz priekšu vismaz līdz pensijai. Normāli?! Normāli…
Ko mēs varam likt pretī?
Latvijas pelnošāko uzņēmumu TOPs 2023.gadā, pateicoties Lursoft IT.
Latvijas 10 pelnošākie uzņēmumi… un sieviešu īpatsvars to vadībā/valdēs. 2023.gads. Lursoft IT dati
10.vietā Latvijas Finieris, valdē no 7 viena dāma
9. vietā TELE2, valdē nav sieviešu
8.vietā A/S Olpha, valdē nav sieviešu
7.vietā MAXIMA Latvia, valdē 1 cilvēks - 1 dāma Karolīna, teiktu, ka atbilst hipotēzei
6.vietā, SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, neformāli saistās ar Šlesera kungu, aktuālie peļņas dati – vairāk nekā 62 milj, tagad gan reorganizēts un vairs atsevišķi nepastāv, bet valdē nebija sieviešu
5. vieta, SIA Mikrotīkls… jeb Mikrotik, valdē dāmu nav
4. vieta, nu jau likvidētais Douglas Baltic SIA, 2023.gadu beidza ar 109 miljonu peļņu, saistīts ar Ievu Plaudi Relingeri, tiesa, ne pēdējā laikā, kad to vadīja citas dāmas… nu, laikam tur negāja, jo uzņēmums likvidēts, bet kā ta negāja, ja tāda peļņa…
3. lielākais pēc peļnas 120 miljoni 2023.gadā, AB City - valdē nav sieviešu
Nu un tagad pavisam treknais gals. Otrais pelnošākais – Latvijas Valsts meži - pelņa 2023.g. 220 miljoni eiro, sieviete valdē tikai tajā gadā arī parādījusies, no 5 cilvēku valdes tātad 20% ir sievietes
Unnn…Latvenergo, - 339 miljoni eiro. Bet tad sieviešu valdē nebija - tagad ir Ilvija Boreiko, tātad viena no pieciem…
Vai šis manis 3 minūšu laikā bez maksas savāktais dod pamatu apgalvot, ka veči menedžē labāk? Nē, nedod? Vai šis dod pamatu fantazēt, ka, ja Latvenergo valdē būtu 5 dāmas, tad peļņa būtu pusotrs miljards. Nē. Acīmredzot līdzīga dziļuma pētījumi SIFa interpretācijā saņēmuši stipri vairāk laika un naudas… līdz ar ko saistībā ar birokrātijas mazināšanu un naudas vākšanu valsts aizsardzībai vajadzētu vismaz uz brīdi atturēties no valsts jeb mūsu naudas šķiešanas SIFos, MAFos, PIFos un līdzīgi.
Savukārt manabalss lai tik rukā. Vienīgi sakarā ar menstruāciju balsojumu sanāk tāda naivu sieviešu nerrošana, mobings vai stulbings. Nebūs ne nu brīvdienas, nekā. Ak, uz lielajām vēlēšanām šo varbūt paņems savos lozungos Progresīvie. Sakarība starp manabalss priekšlikumu atbalstu un izmaiņām likumos ir gandrīz nekāda. Normāli? Normāli. Tikai visu vecumu un noslieču sieviešiem un vīriešiem vajadzētu saprast, ka makaronu kāršana uz ausīm tomēr prasa kādu nebūt izdomu un oriģinalitāti. Citādi sanāk nenormāli.
Tas bija fragments no raidījuma "Jautājums no provinces DZĪVAJĀ, 8. aprīlis Dani, Danas, Danut, Edgari"
Ja vēlies dzirdēt šo paša Dzintra Kolāta neatvairāmajā balsī, tad nāc un noklausies visu raidījumu: https://linktr.ee/jautajumsnoprovinces
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.