Vai tiešām atkal kāpsim uz vecajiem grābekļiem, lai dabūtu pa pieri?
Juris Bočs, Rīgas pašvaldības vēlētājs17.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanu kampaņa iet “pilnās burās”. Deputātu kandidāti masu informācijas līdzekļos cītīgi gāna iepriekšējo domju vadību – it sevišķi iepriekšpēdējo divu. Šajā sakarā amizanti izceļas Jaunās konservatīvās partijas, Jaunās Vienotības un Attīstībai/Par pārstāvji – izskatās, ka viņi nav pamanījuši, ka kopš 2020.gada februāra Rīgu pārvalda tieši šo partiju ielikteņi. Kas šajā laikā ir mainījies uz labo pusi? Tikai nevajag aizbildināties ar vīrusu!
Visi deputātu kandidāti sacenšas solījumu bārstīšanā. Var redzēt, ka liela daļa šo kandidātu pat nesaprot, par ko ir runa – skaidrs, ka viņi nav iepazinušies ar likumu “Par pašvaldībām”, ka arī ar citiem likumiem un normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz valsts pārvaldes orgānu un pašvaldību darbību.
Šajā sakarā “izceļas“ ZZS ar Viktoru Valaini priekšgalā – viņi par pašvaldības līdzekļiem renovēšot 3 000 daudzdzīvokļu ēku Rīgā. Vai solījums attiecas arī uz slaveno graustu Marijas ielā 6? Laikam jau solījums ir no tās pašas kategorijas, kuras ietvaros cienījamais tagadējās Saeimas deputāts V.Valainis pirms 13. Saeimas vēlēšanām ziņoja, ka ar viņa gādību esot uzcelta Skaistkalnes vidusskolas sporta zāle. Šīs sporta zāles potenciālajā būvbedrē vēl šodien lāpsta nav iedurta zemē.
Visi kandidātu saraksti sola investīciju piesaisti, ekonomisko uzplaukumu, izglītības līmeņa kāpumu un medicīnas pakalpojumu pieejamības uzlabošanos, kā arī visa veida sociālo jautājumu atrisināšanu, šim nolūkam palielinot pašvaldības finansējumu. Interesanti kā, kaut vai teorētiski, to var panākt, velkot “sarkanās līnijas” sadarbībai ar citām partijām un to deputātu kandidātu sarakstiem.
Protams, sadarbība ar Krievu savienību un tai ideoloģiski tuvām partijām jautājumā par mācību valodu bērnudārzā nav iespējama, bet kāpēc nesadarboties jautājumā par bērnudārza jumta remontu un tam piebraucamā ceļa salabošanu? Saeimas valdošās koalīcijas partijas kritizē Saskaņu un Gods kalpot Rīgai par nesadarbošanos ar valdību. Vai tad Saskaņa un Gods kalpot Rīgai bija tās, kuras novilka ”sarkanās līnijas”? Nesadarbošanās “sarkano līniju” vilcējas, taču bija tagadējās Saeimas koalīcijas partijas. Neapšaubāmi, Saskaņai un GKR ir krietns pašām savu grēku saraksts.
Investīciju piesaistes un ekonomiskā uzplaukuma solījumu izpildes ziņā interesanti ir Jaunās konservatīvās partijas “panākumi”. Pateicoties viņu pūlēm, Rīgas un Ventspils pašvaldībām vairs nav “teikšanas” ostu pārvaldēs. Rezultāti ir acīmredzamai – abās minētajās ostās kopš tā laika ir būtisks pārkrauto kravu apjoma kritums, Latvijas Dzelzceļš “optimizē” savu darbību un atlaiž darbiniekus. Vērojamas jukas arī izglītības jomā. Vai tiešām šāda stila darbība un tai atbilstošie rezultāti ir nepieciešami Rīgai kā pilsētai?
Nevajadzētu aizmirst arī medicīnas darbinieku algu “palielinājumu” atbilstoši pašas Saeimas pieņemtajam likumam, kā arī papildu finansējuma piešķiršanu politiskajām partijām. Varētu domāt, ka vēlētāji negrib palielināt medicīnas darbinieku atalgojumu, bet vēlas ar saviem nodokļiem finansēt “panākumiem bagātās” politiskās partijas. Ja vēlas, tad par valdošās koalīcijas partijām ir jābalso!
Kandidātu sarakstu pareizā izvēle šajās ārkārtas vēlēšanās tiešām ir grūta, tomēr tā ir noteikti nepieciešama, lai kārtējo reizi atkal nedabūtu ar veco grābekli pa pieri – it sevišķi tāpēc, ka, šoreiz ievēlētajiem deputātiem jākalpo Rīgas iedzīvotājiem turpmākos piecus gadus. Vismaz ir jācenšas ievēlēt pareizākos, bet tiem rīdziniekiem, kuri uz vēlēšanām neies, turpmākos piecus gadus vajadzētu paklusēt – vismaz Rīgas pārvaldības sakarā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
