Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā šobrīd Latvijas sociālo mediju telpā notiekošo ņemšanos ap tā saucamo Kremlim “opozīcijā esošo” krievu TV kanālu Dožģ (TVRain), nespēju palikt vienaldzīgs un gribu arī piedalīties šajā diskusijā, lai viss taptu mazliet skaidrāks.  

Nav noslēpums, ka pēc tam, kad pēc Putina dotās pavēles krievu armijas vienības sāka iebrukumu Ukrainas teritorijā 24. februārī un it sevišķi pēc Putina izsludinātas “daļējās” mobilizācijas 22. septembrī, un, protams, ņemot vērā daudzus citu iemeslus, kaut vai to pašu Putina režīma preses cenzūru, daudzi krievu žurnālisti bija spiesti pamest Krieviju, lai it kā izvairītos no vajāšanas, krimināllietām un visāda citāda veida represijām.  

Tā nu vairāki simti krievu žurnālistu, to skaitā nu jau par bēdīgi slaveno kļuvusī TV Dožģ komanda ieradās Latvijā un apmetās Rīgā. Ar no Krievijas “pārbēgušo” žurnālistu izmitināšanu Latvijā nodarbojas vairākas NVO, bet vislielāko aktivitāti šajā nodarbē izrāda “Ilgtspējas Fonds” ar Sabīni Sīli priekšgalā. Viņa, starp citu, šobrīd visdedzīgāk aizstāv TV Dožģ, apstrīdot NEPLP lēmumu liegt šai krievu televīzijai apraides tiesības Latvijas teritorijā.  

Neskatoties uz to, ka “Ilgtspējas Fonds” kā vienu no galvenajiem uzdevumiem sev ir noteicis sniegt maksimālu atbalstu tieši Ukrainas žurnālistiem, fonda uzmanība pārsvarā ir vērsta uz atbalsta sniegšanu tieši no Putina pārvaldītās agresorvalsts “pārbēgušajiem” žurnālistiem.  

Kā paši krievu žurnālisti ir norādījuši, tad Sabīne Sīle ir ļoti populāra viņu vidū, jo jau no pašām pirmajām dienām šī latviešu meitene neatlaidīgi palīdz visiem “karā cietušajiem” krievu žurnālistiem.  

Kā viņa pati norāda vienā no šā gada septembra beigās sniegtajām intervijām, “Ilgtspējas fonds” uz to brīdi nodrošināja atbalstu vismaz 21 medijam, kuros kopā darbojās 46 žurnālisti, un tikai četri no viņiem bija no Ukrainas, bet pārējie 42, protams, no Krievijas. Pavisam kopš 24.februāra ar Sabīnes palīdzību no Krievijas Latvijā ir ieradies 341 žurnālists un viņu ģimenes locekļi, bet no Ukrainas – 28, taču patiesībā šis skaits varētu būt daudz lielāks, jo daudzi esot ieradušies bez viņas līdzdalības. Salīdzinot šos skaitļus, rodas loģisks jautājums – kur tad solītā uzmanība un atbalsts ukraiņu žurnālistiem?  

Uz jautājumu vai starp viņiem ir bijuši konflikti, Sabīne Sīle tomēr atbild, ka ir bijušas sarežģītas diskusijas, jo visiem ir psiholoģiskas traumas, arī krieviem. Ja mana loģika būtu tāda pati kā Sabīnei, arī es droši vien uzskatītu, ka varmāka ir tikpat cietis kā upuris, jo abi tīri tehniski ir iesaistīti vienā noziegumā.  

Paši krievu žurnālisti Sabīni Sīli dēvē par “svēto”, par “krievu žurnālistu mammu”, kura “vienmēr nāk palīgā”. Vēl tiek norādīts, ka Sabīne Sīle par savu naudu pērk šiem nabaga krievu žurnālistiem apavus un apģērbu, uzsauc dzīvi viesnīcās, nokārto humanitārās vīzas, pat baro viņus un nodrošina darba apstākļus, galvenais, lai tikai “neatkarīgie” krievu mediji neapturētu savu darbu. Bet tad jau sanāk, ka šie mediji nav nekādi neatkarīgie mediji, ja par visu maksā Sabīne Sīle.  

Kā viņa pati intervijas laikā norāda, tad fonds ar “neatkarīgo” krievu žurnālistu vilkšanu uz Latviju sācis nodarboties 2014.gadā, organizējot Latvijā mācību kursus žurnālistiem, bet esot to darījis ļoti pārdomāti un klusi, lai galvenokārt neapdraudētu žurnālistu drošību, jo šajā ziņā nekas daudz neesot mainījies kopš PSRS laikiem. Kas nav mainījies kopš padomju laikiem Latvijā, tā arī nesapratu.   

Sabīne Sīle, būdama liberāla naivule, diemžēl, bet ir/bija noticējusi “neatkarīgajiem” krievu žurnālistiem ar sirdi un dvēseli, - nu kā lai viņiem nenotic, ja reiz viņi viņu dēvē par svēto un māti. Pat kopā esot devušies piknikos pie dabas krūts, nu kā lai tagad sarauj tik ļoti izkoptās dvēseliskās draudzības saites.   

Interesanti ir tas, ka joprojām, brīdī, kad Dožģ ir parādījis savu patieso seju, Sabīne nespēj saprast ne tikai ne pa jokam sadusmoto Latvijas sabiedrību, bet, kā viņa pati norāda, arī pašas ģimenes izteiktās piezīmes par to, vai tik viņa par daudz nav aizrāvusies ar palīdzības sniegšanu krievu žurnālistiem.   

Es varu saprast, ka Sabīnes vadītais fonds demokrātisku, liberālu, humānu un visādu citādu motīvu vadīts glābj un palīdz cilvēkiem no Krievijas. Par to nav jautājumu. Nesaprotu tikai to, kāpēc Sabīne nespēj atzīt, ka ir kļūdījusies, ka ir par daudz uzticējusies, ka bijusi daudz par daudz naivu un noticējusi “neatkarīgo” krievu žurnālistu “pasaciņām” gluži tāpat kā virkne Latvijas ierēdņu Ārlietu ministrijas resorā un PMLP.  

Kā Sabīne pati norāda, drošības apsvērumu dēļ viņa nedrīkst publiskot visu Latvijā no Krievijas pieņemto mediju un žurnālistu vārdus, - ceru, ka Latvijas tiesībsargājošo institūciju darbinieki aprunāsies ar Sabīni, lai noskaidrotu, kādi brīnumi bez Dožģ vēl ir ielaisti Latvijā.  

Sabīne arī uzskata, ka “parastajiem” Krievijas pilsoņiem neesot jāatbild par Putina briesmīgajām darbībām. Nez kāpēc šis Sabīnes uzskats ļoti sasaucas ar krievu “opozīcijas” mediju pausto vēstījumu, ka Ukrainā jau karo un zvērības pastrādā tikai Putins, nu, varbūt vēl Šoigu ar Kadirovu piepalīdz. Diez, kuram tad būtu jāatbild, un kāpēc Sabīne sauc Putina pastrādātos noziegumus pret cilvēci tikai par kaut kādām darbībām?  

Sabīnei vēl nepietiek ar paveikto Latvijas drošības graušanā, viņa vēlas panākt, lai žurnālistiem ar Krievijas pasi vīzas vietā tiktu piešķirtas beztermiņa TUA Latvijā. Arī Solovjovam un Skabejevai?  

Domāju, Sabīnes vecaistēvs Elmārs, kas reiz ar komunistu svētību tika izsūtīts uz Sibīriju pastrādāt zelta raktuvēs, būtu ļoti apbēdināts, uzzino,t ar ko nodarbojas viņa mazmeita, kura, spriežot pēc intervijas, uzskata, ka vectēvam Sibīrijā esot klājies tīri labi, jo allaž esot bijis kāds, kas esot viņam palīdzējis.  

Sabīne Sīle par Dožģ, “Я для себя точно знаю ответ: я горжусь, что могу с такими профессионалами иметь дело.”  

Avots: 

https://www.wilsoncenter.org/blog-post/sabine-prikhodit-na-pomosch 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...