Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai, tā ir viena no biežāk cilvēku minētajām saslimšanām. Vidēji gada laikā cilvēks saaukstējas trīs reizes. Tā kā slimība parasti ilgst septiņas dienas, strādājošajiem nākas ņemt slimības lapu. Ja īstenosies Labklājības ministrijas ierosinājums – nemaksāt par pirmajām trīs dienām, daudzi noteikti aizdomāsies, vai tiešām palikt mājās un ārstēties.

Par pirmajām trīs dienām maksāt nevēlas

Labklājības ministrija ir rosinājusi noteikt, ka darba devējs slimības naudu nemaksā par pirmajām trīs dienām. Proti, darba devējs slimības naudu izmaksās par laika periodu no 4. līdz 11. darbnespējas kalendāra dienai un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11. darbnespējas kalendāra dienai. Domāju, ka daudzi darbinieki izvēlēsies nezaudēt atalgojumu par trīs dienām un dosies uz darbu, neraugoties uz veselības stāvokli.

Uz darbu pašā vīrusa aktīvākajā periodā

Ņemsim par piemēru to pašu izplatīto saaukstēšanos - lielākais vīrusu daudzums organismā un to maksimālā izpausme ir 2. un 3. infekcijas dienā. Labklājības ministrijas rosinājums, kas spiež cilvēkus doties uz darbu, lai nezaudētu atalgojuma daļu, nozīmē, ka cilvēki strādās arī pašā akūtākajā vīrusa periodā. Loģiski secinot, vīruss izplatīsies arī citu kolēģu vidū, kuri to nodos aizvien tālāk, un mūsu valsts iegūs kārtīgu epidēmiju, nemaz nerunājot par darbspējām un darba kvalitāti šajā laikā.

Radīs nopietnas saslimšanas

Gribētos cerēt, ka Labklājības ministrijas vadībā ir kāds kompetents cilvēks, kurš ir dzirdējis, ka, lai ārstētu saaukstēšanos, nepieciešams miers un atpūta, nevis trīs aktīvas darba dienas pašā slimības karstumā. Un saaukstēšanās ir tikai viens no piemēriem, - jebkuras slimības ārstēšana prasa mieru un atslodzi. Šis ministrijas rosinājums faktiski nozīmē, ka cilvēki slimības laikā zaudēs sociālo aizsardzību. Tas ne tikai mudinās cilvēkus nākt uz darbu slimiem, bet arī veicinās slimības “ielaišanu”, kas attiecīgi novedīs pie daudz nopietnākām veselības problēmām.

Iesaka ārstēties “pa daļām”

Ministrija šoreiz izvēlējusies ļoti nepiemērotu veidu, kā cīnīties ar fiktīvajām slimības lapām ar nepamatoti ilgiem slimības termiņiem. Vēl interesantāks šķiet ministrijas piedāvājums, ka darba ņēmējs var neierasties darbā trīs dienas gadā, informējot par to darba devēju. Šīs dienas darbinieks var izmantot vienā reizē vai pa daļām. Neesmu mediķis, taču domāju, ka to pašu saaukstēšanos nevar ārstēt pa daļām, izmantojot trīs atsevišķas dienas gada laikā. Tad jau vidējam darba ņēmējam būtu jādomā: “Mazliet paārstēšos tagad, tad vēl vienu dienu nākamajā mēnesī un vēl vienu pirms Jāņiem un būšu labs darbinieks Labklājības ministrijas izpratnē.”

Citviet Eiropā slimības lapas apmaksā no pirmās dienas

Vai tiešām esam nonākuši līdz situācijai, kad budžeta izdevumus samazināsim uz mūsu cilvēku veselības rēķina? Paaugstināt pensijas vecumu, bērnus ātrāk sūtīt skolā, lai ātrāk absolvē un dodas strādāt, nemaksāt par slimošanas laiku – šādu politiku grūti nosaukt par tādu, kas orientēta uz valsts attīstību un iedzīvotāju labklājību. Acīmredzot politika tiek veidota tā, lai tie iedzīvotāji, kuri vēl nav aizbraukuši no Latvijas, vēlreiz apdomātu šādu iespēju. Latvijā jau tā patlaban ir viens no īsākajiem slimības pabalsta ilgumiem Eiropas Savienībā, piemēram, Nīderlandē, Portugālē un Bulgārijā slimības pabalstu var saņemt pat divas reizes ilgāk. Lielā daļā ES valstu, slimošanas periods tiek apmaksāts no pašas pirmās vai vismaz otrās dienas, tāda kārtība ir Ungārijā, Maltā, Polijā, Lietuvā, Zviedrijā, Dānijā u.c. valstīs[1].

Darbs dara veselu

Mēs visi zinām bēdīgi slaveno teicienu – darbs dara brīvu, kas bija lasāms uz nacistu koncentrācijas nometnēm Vācijā, izskatās, ka mūsu pašu Labklājības ministrija ir lēmusi, ka darbs dara arī veselu. Atliek vien piebilst, ka ministriju, kura vēlas atņemt vienu no būtiskākajiem sociālajām garantijām, ir apšaubāmi saukt par “labklājības”.

* Jelgavas domes deputāts


[1] http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/phoebe/ministrija_sabiedribas_lidzdaliba_ab75e1a6c38b637dc22573d800293aaa/6pielikums.pdf

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...