Vai tiešām katram otrajam Latvijas iedzīvotājam nāksies maksāt par LTAB patvaļu?
Jānis Lucaus*29.01.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad 2021. gadā „Balcia” vēlējās ienākt OCTA tirgū Latvijā, izgaismojās biedrības "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" (LTAB) patvaļa, pieprasot nepamatoti augstu iestāšanās maksu. Konkurences padome konstatēja pārkāpumus LTAB darbībā, un, lai segtu uzlikto soda naudu un juridiskos izdevumus, LTAB šogad plānoja palielināt OCTA cenas. Mēs, “Balcia”, tam nepiekrītam, un uzskatām, ka ir netaisnīgi likt transportlīdzekļu īpašniekiem maksāt par LTAB pieļautajām kļūdām. Arī jaunākajā Konkurences padomes ziņojumā norādīts, ka saskaņota OCTA prēmiju sadārdzināšana nav pieļaujama.
Situācijas apraksts īsumā
2021. gada maijā “Balcia” sāka kārtot formalitātes, lai iegūtu tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (OCTA) Latvijā. Saskaņā ar OCTA likumu, lai sniegtu šo pakalpojumu, nepieciešams kļūt par LTAB biedru.
Lai kļūtu par LTAB biedru, ir jāveic divi vienreizēji maksājumi – iestāšanās nauda (pamatojot to ar savu iekšējo aktu) un iemaksa OCTA Garantiju fondā (to paredz likums). Sākotnēji LTAB prasīja “Balcia” vienreizēju iestāšanās summu 176 000 EUR apmērā. Vēlāk summa tika samazināta līdz 130 000 EUR, pēc tam atkal palielināta līdz 137 639 EUR.
2021. gada augustā “Balcia” vērsās Konkurences padomē ar iesniegumu vērtēt izveidojušos situāciju saistībā ar LTAB un tā biedru rīcību, kavējot jauna dalībnieka ienākšanu tirgū. Pamatojoties uz “Balcia” sniegto informāciju, Konkurences padome ierosināja lietu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā noteiktā aizlieguma pārkāpumu LTAB darbībās (Aizliegta vienošanās).
2022. gadā Latvijas Republikas Senāts apstiprināja, ka LTAB ir padots Finanšu ministrijai. Tajā pašā gadā Finanšu ministrija izdeva oficiālu lēmumu, kurā tika norādīts, ka LTAB nav tiesīgs prasīt iestāšanās maksu, kā arī atzīst, ka LTAB lēmumi par iestāšanās maksu ir prettiesiski.
2023. gada oktobrī LTAB informēja savus biedrus par Konkurences padomes vēstuli saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem. Pilna informācija par Konkurences padomes vēstulē norādīto LTAB biedriem netika iesniegta, atsaucoties uz konfidencialitāti un nespēju atklāt personu datus. Novembrī LTAB nosūtīja Konkurences padomei izlīguma piedāvājumu, pilnībā atzīstot pārkāpumus un rosinot nepiemērot maksimālo sodu.
2024. gada 3. janvārī Konkurences padome publiski pasludināja lēmumu LTAB lietā. Tajā tiek konstatēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā 1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpums LTAB darbībās, kā arī LTAB tiek uzlikts naudas sods 336 086 EUR apmērā. Lēmumā Konkurences padome arī skaidro, ka atbilstoši Konkurences likumam uz tiem LTAB biedriem, kuri nav bijuši iesaistīti konkurences tiesību pārkāpumu īstenošanā, nav pamats tieši vai netieši attiecināt naudas soda samaksu.
Vai iedzīvotājiem būtu jāmaksā par LTAB kļūdām?
Pēc aktuālākajiem CSDD datiem* Latvijā ir 919 261 reģistrēts, tehniskā kārtībā esošs un ar OCTA polisi apdrošināts transporta līdzeklis. Tas nozīmē, ka transportlīdzeklis ir vidēji katram otrajam Latvijas iedzīvotājam un visiem šiem cilvēkiem ir jāuzņemas finansiāla atbildība par LTAB patvaļu.
Konkurences padomes tikko publiskotais lēmums apstiprina LTAB prettiesiskās darbības, kā rezultātā LTAB ir piespriests naudas sods. Ņemot vērā iepriekš minēto, 2023. gada nogalē LTAB iekšējā biedru sapulcē virzīja 2024. gada budžeta projektu, kurš sevī ietver priekšlikumu budžetā iekļaut ar Konkurences padomes lietu saistītos juridiskos izdevumus un soda naudu.
Šos līdzekļus biedrība cer iegūt, paaugstinot LTAB biedru regulāro ieskaitījumu apmēru, tostarp OCTA ieskaitījumus no viena noslēgtā apdrošināšanas līguma (mainīgais maksājums). Biedru naudas mēneša maksu plānots pacelt no 3936 EUR + 0,39 EUR par katru pārdoto OCTA polisi uz 4869 EUR + 0,48 EUR par katru pārdoto OCTA polisi. Rezultātā LTAB biedra fiksētais mēneša maksājums pieaugs par 67% jeb 1954 EUR/mēn un ieskaitījuma apmērs par katru pārdoto polisi par 50% jeb 0,16 EUR.
Šādas biedru naudas izmaiņas nozīmētu OCTA polišu cenu pieaugumu. Konkurences padome savā jaunākajā ziņojumā informē LTAB un Finanšu ministriju, ja LTAB piemērotais naudas sods saskaņotā veidā tiks pārlikts uz patērētājiem, sadārdzinot polišu prēmijas, tas var rezultēties konkurences tiesību pārkāpumos.
Mēs kategoriski iebilstam šāda budžeta projekta apstiprināšanai, tomēr ar LTAB biedru vairākumu balsojumā lēmums stājās spēkā, un LTAB 2024. gada budžets tika apstiprināts.
Tā vietā, lai pilnībā atzītu savu vainu un uzņemtos atbildību, LTAB ir izvēlējusies soda naudas izmaksas segt no OCTA pircēju nākotnes maksājumiem par apdrošināšanu. Tas ir netaisnīgi un negodprātīgi, jo sods par jau veiktu pārkāpumu būtu jāmaksā LTAB biedriem, kas piedalījās pārkāpuma izdarīšanā, līdz ar to samaksa būtu jāveic no vēsturiski gūtajiem ienākumiem. Konkurences padomes lēmumā publiskotās LTAB biedru iekšējās sarakstes skaidri norāda uz LTAB patvaļu, pat atrodoties būtiskā valsts uzdevuma deleģējumā.
Mūsuprāt, tā ir ņirgāšanās. Šis mūsu viedoklis apdrošināšanas tirgus spēlētāju vidū nav populārs, tomēr uzskatu, ka segt soda naudu no Latvijas iedzīvotāju kabatām ir nekaunīgi. Turklāt LTAB paredzējusi, ka biedru ieskaitījuma apmēra paaugstināšana attiektos arī uz “Balcia”, kas nozīmē, ka būtībā cietušais daļēji apmaksātu pārkāpējam piespriesto sodu.
Ar cerīgu skatu nākotnē
Ņemot vērā notikušo, uzskatu, ka nākotnē Finanšu ministrijai būtu jāpalielina LTAB uzraudzība. To apliecina arī Senāta lēmums, ka ar OCTA likumu LTAB ir deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – nodrošināt OCTA sistēmas sekmīgu darbību un valstij (Finanšu ministrijai) ir jākontrolē LTAB darbība šī uzdevuma izpildē.
Šobrīd joprojām OCTA likumā iekļautais tiesiskais regulējums nav sakārtots. Vēl vairāk - šobrīd Saeimā ir iesniegti priekšlikumi grozījumiem OCTA likumā, un tie nevis sakārto iepriekš minēto, bet, gluži pretēji, vēl vairāk sašaurina LTAB deleģējamo valsts pārvaldes uzdevumu aprakstu, tādējādi mazinot Finanšu ministrijas pārraudzības tiesības pret LTAB. Šāds sašaurinājums būtiski palielina varbūtību turpmākai LTAB patvaļai.
Šobrīd likumprojektā nav iekļauti būtiski jautājumi, kurus būtu jāuzrauga Finanšu ministrijai. Piemēram, LTAB budžeta apstiprināšana (t.sk. LTAB biedru regulāro iemaksu apmēri), kas var tieši ietekmēt OCTA cenas. Ja OCTA grozījumu likumprojekts tiks apstiprināts, neievērojot tiesas judikatūru (Senāta lēmumu), vērsīsimies Latvijas Republikas Satversmes tiesā.
Katra atbildīga uzņēmuma pienākums pret tirgus dalībniekiem un patērētājiem ir rīkoties atbilstoši labas pārvaldības praksei. Visi uzņēmēji, tostarp LTAB biedri un “Balcia”, vēlas attīstīties un pelnīt, tomēr uzskatu, ka šāda apzināta cenu celšana un nepamatotu lēmumu pieņemšana nav labākais veids, kā to darīt.
Savos lēmumos cenšos vadīties pēc principiem, kuri veicina veselīgu, konkurētspējīgu apdrošināšanas tirgu. “Balcia” ir pierādījums, ka ir iespējams attīstīt uzņēmumu, kurā ir caurredzama pārvaldības prakse un tiek pieņemti plānoti, pamatoti un konkurenci veicinoši lēmumi. Es ceru, ka 2024. gads visiem Latvijas uzņēmumiem nesīs izaugsmi un katrs vadītājs sevī atradīs motivāciju rīkoties pēc labākās sirdsapziņas, lai kopā veidotu labāku Latviju.
*CSDD Transportlīdzekļu dati, 2023. Pieejams:
https://www.csdd.lv/transportlidzekli/transportlidzeklu-ikmenesa-dati
Konkurences padomes lēmums:
https://lemumi.kp.gov.lv/storage/files/20231221_KP_LTAB_LEMUMS_PUBL.pdf
* “Balcia Insurance SE” valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
