Vai tiešām laiskuma pēc atteiksimies no savām tiesībām noteikt Latvijas nākotni?
Iluta Pavezska21.01.2015.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Latvijā kopš 2015. gada ir pacelts parakstu vākšanas slieksnis, ja tauta vēlētos rosināt kādas izmaiņas likumos. No 30 000 pacelts uz 155 000, kas ir pilnīgi nereāls, bez plašām reklāmas kampaņām nesavācams skaits. Līdz ar ko Latvijas Satversmē ierakstītais teikums, ka suverenā vara pieder Latvijas tautai, ir tikai skaisti vārdi.
BET!!! Kā izrādās - jo nekur masu medijos tas neparādās un neparādīsies - vēl pagājušā gada augustā Centrālajā vēlēšanu komisijā ir ierosināta parakstu vākšana, lai atceltu šos Vienotības izauklētos likuma grozījumus. Līdz ar to mums visiem vēl ir laiks līdz š.g. augustam, lai aizietu pie notāra apliecināt parakstu, samaksājot nepilnus 3 eiro, un parakstītos par 2012.g. 8.novembra likuma "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" atcelšanu. Ja izdosies savākt vēl "vecos" 30 000 parakstu, tad tautai būs iespēja atgriezties pie 10 000 parakstu sliekšņa, kāds bija, pirms ieviesa likuma grozījumus.
Vēršu uzmanību uz to, ka valdība apelēs uz reiz Lindermaņa savāktajiem 10 000 parakstiem, lai rosinātu ieviest otru svešvalodu. Un? Vai tas nozīmē, ka visa tauta būtu gatava par to balsot referendumā? Taču ne. Toties šobrīd mēs jau skaidri redzam, ka lēnām virzāmies uz viendzimuma attiecību legalizēšanu un popularizēšanu, seksuālās izglītības ieviešanu pat pirmsskolās, smagi apšaubāmiem brīvās tirdzniecības līgumiem starp ES un ASV, ĢMO produktu ieviešanu utt. Ja mēs šobrīd nesavāksim šos parakstus, mums nebūs nekādu iespēju apstādināt valdības darbības, kas nav vērstas tautas interesēs.
Tāpat valdība apelē pie tā, ka tautai joprojām nav atņemtas tiesības paust savu viedokli, viss ir kā bijis, vienīgi noklusē, ka paceltais slieksnis ir neizpildāms un visi izdevumi turpmāk jāsedz pašiem "neapmierinātajiem".
Atgādinu arī, ka šos likuma grozījumus divas reizes centās apstādināt valsts prezidents A.Bērziņš, taču rezultātā valdība vien pasteidzināja grozījumu pieņemšanu. (Kur gan viņi tā steidzas; kāpēc tik ļoti baidās, ka tauta varētu rosināt kādu referendumu, ja jāpaceļ latiņa līdz 155 000?).
Te īsā video jurists Ivars Redisons skaidro tautas nobalsošanas sliekšņa pacelšanu: https://juristiem.wordpress.com/2015/01/…
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
