Vai tiešām NA pretestība “bēgļu jautājumā” pielīdzināma Latvijas drošības upurēšanai?
Rihards Kols03.08.2015.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča publicētais komentārs, kurā Nacionālās apvienības (NA) pretestība t.s. “bēgļu jautājumā" pielīdzināta Latvijas drošības upurēšanai, ir spilgts paraugs tam, cik ļoti pēdējā laikā Vienotība nevēlas iesaistīties jebkādās konstruktīvās diskusijās ne ar Latvijas sabiedrību, ne ar pārējām partijām vai deputātiem.
Kā gan citādi varam traktēt kvoruma “noraušanu” Saeimā, kad deputāti vēlējās aicināt premjerministri skaidrot pieņemtā lēmuma pamatojumu? Kā gan citādi varam skaidrot Vienotības skaļāko personāliju un interneta troļļu “iedarbināšanu”, kas nevis iesaistās diskusijās un sniedz skaidras atbildes uz aktualizētajiem problēmjautājumiem, bet, atvainojos, brēc par populismu un jebkuru, kas uzdrošinājies atvērt muti un uzdot nopietnus un konstruktīvus jautājumus, pasludina par valsts, valdības, koalīcijas vai visas Eiropas nodevēju un “drošības grāvēju”?
Atļaušos atgādināt tos faktus, ko ministrs minstinās minēt. Jau iepriekš NA ir aicinājusi ievērot Saeimas Eiropas lietu komisijā apstiprināto nacionālo pozīciju bēgļu jautājumā un apsvērt visus faktorus, kas kalpo par pamatojumu Latvijas īpašajam stāvoklim migrantu uzņemšanas jautājumos. Tieši drošības – iekšējās un ārējās – jautājumi saistībā ar šo “bēgļu jautājumu” bija vieni no tiem, kas izskanēja visskaļāk un tieši no NA puses.
Pretēji parlamentārā republikā pieņemtajam varas dalīšanas principam, kur pēc visas loģikas šādi lēmumi būtu jāpieņem balsojumā Saeimā, tika lemts bēgļu uzņemšanas jautājumu skatīt slēgtā sēdē. No 13 valdības ministriem 3 ir no Nacionālās apvienības, un šajā sēdē objektīvu iemeslu dēļ piedalīties nevarēja divi no tiem. Kultūras ministre Dace Melbārde aktualizēja NA iebildumus šajā valdības sēdē – iebildumi tika pieņemti zināšanai, un strīdīgais lēmums, kuru apspriest publiski īsti nav ļauts, jo sēde bija slēgta, tika pieņemts.
Līdzīga situācija bija arī ārkārtas koalīcijas sadarbības sanāksmē, kura norisinājās pirms MK slēgtās sēdes. Tajā NA atkārtoti pauda kritiku un iebildumus par piedāvāto risinājumu bēgļu jautājumā, bet, redz, koalīcijas partneri, ignorējot NA iebildumus, nolēma tomēr virzīt apstiprināšanai MK.
Nenoliedzot, ka Latvijai ir jāiesaistās humānās krīzes risināšanā, NA turpina aicināt atbildēt par saviem pieņemtajiem lēmumiem, sniedzot skaidras un nepārprotamas atbildes, kā arī skaidrojot savu rīcības plānu turpmākajiem gadiem. Diemžēl iesaistīties diskusijās par šiem jautājumiem Vienotība nav gatava.
Solidaritāte, līdztiesība, līdzatbildība un līdzdalība nenozīmē bezierunu pakļaušanos un paklausību. Demokrātiski procesi pieprasa diskusiju, iesaisti un atklātu sarunu par nepatīkamiem jautājumiem. Kāpēc gan sabiedrībai, parlamentam vai kādai no partijām būtu bez ierunām jāpieņem slēgtās valdības sēdēs izlemti jautājumi un jāsamierinās ar spītīgu izvairīšanos no atbildes uz jebkuru sev neērtu jautājumu?
Šķiet, ka Vienotība izvēlējusies dzīvi citā, no saviem vēlētājiem un sabiedrības atšķirīgā dimensijā. Par migrācijas jautājumiem asas diskusijas norisinās visā Eiropā, bet Latvijā nezin kādēļ tādas notikt nedrīkst. Pamatotu argumentāciju un ieklausīšanos sabiedrības viedoklī saukt par ksenofobiju vai drošības apdraudējumu, populistiski izvairoties no atbildības un nepieciešamības atbildēt uz jautājumiem, kurus vēlas uzdot gan Saeima, gan sabiedrība, ir politiska vājuma pazīme.
Pārpublicēts no rihardskols.lv
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
