Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izsakām Jums vislielāko pateicību par palīdzību un līdzdalību problēmu risināšanā Rīgas Ķengaraga vidusskolā, jo ne Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram G.Helmanim, ne Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājai E.Aldermanei šādas problēmas nav aktuālas.

G.Helmaņa kungs izlikās, ka viņam par situāciju Rīgas Ķengaraga vidusskolā nekas vispār nav zināms, savukārt E.Aldermane tā vietā, lai risinātu problēmas, centās novilcināt laiku un aicināja "nemiera cēlājus" uz pārrunām.

Mūsu skolā beidzot zēnu tualetēs ir durvis, un mūsu bērni var apmeklēt tualetes. Jāpiebilst gan, ka durvis neturas ciet, bet ļaunākajā gadījumā taču tās var pieturēt ar roku.

Tomēr jaunais mācību gads nāk ar jauniem pārsteigumiem, jo, ko tur slēpt, skolas dzīve ir maz mainījusies. Un nav nekāds brīnums, jo Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors G.Helmanis un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājai E.Aldermane neveic nekādas darbības, lai vestu pie saprāta savu padoto un arī savas partijas biedri, Ķengaraga vidusskolas direktori Ivetu Skrastiņu (ex-Safranoviču).

Uzskatām, ka latviešu sakāmvārds: "Vārna vārnai acī neknābj!" šeit darbojas nevainojami. Par ņirgāšanos par bērniem (bērniem nebija, kur aiziet nokārtoties, jo no 7 tualešu kabīnēm darbojas tikai 3) G.Helmanis Rīgas Ķengaraga vidusskolas direktorei nav nekādā veidā licis saprast, ka šāda bezdarbība Rīgas skolā nav pieņemama.

Jāatzīst, ka tikpat neieinteresēta ir Labklājības ministrijas padotībā esošā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kura ieradās skolā uz skolas dokumentu pārbaudi, bet neuzdeva skolas direktorei pavisam elementāru jautājumu: "Kur skolēniem doties nokārtoties pēdējo trīs mēnešu laikā?"

Līdz ar to, ka skolas direktore sajūt savu nesodāmību, maija beigas un jūnija sākums tika veltīts kadru "tīrīšanām", bet septembris sākās ar "raganu medībām". Klašu audzinātājiem tika uzdots noskaidrot, kurš no vecākiem raksta "šādas muļķības"?

Lieki piebilst, ka šajā skolā skolotāji ir dzimtcilvēku lomā, jo arī Labklājības ministrijas padotībā esošā Valsts darba inspekcija, saņēmusi vēstuli ar informāciju par to, ka skolas darbinieki bez darba samaksas ir spiesti strādāt savās brīvdienās (dažāda veida direktores organizēti pasākumi sestdienās un bērnu ekskursijas sestdienās un svētdienās, lai netraucētu mācību procesu), tikai atrakstījās un paslēpās aiz likuma pantiem un paragrāfiem.

Šobrīd skola izskatās nožēlojami, jo nav veikti kosmētiskie remonti, kā bijām pieraduši līdz šim. Laikam skolai patiešām trūkst līdzekļu, vai arī līdzekļi tiek "atmazgāti", izmantojot firmas, kuras veic remontus par stipri vien augstākām cenām, kā tām būtu jābūt.

Ir skaidri redzams, ka skolas direktorei nauda ir vajadzīga, jo pēc kļūšanas par direktori viņa dāsni noziedoja Rīgas domes pozīcijas partijai "Saskaņa" gandrīz 2000 eiro (tas redzams KNAB mājaslapā).

Protams, ka šobrīd, kad skolās sākušās mācības, Rīgas Ķengaraga vidusskolas direktore I.Skrastiņa darba laikā mierīgi dodas ekskursijā uz Serbiju, jo par visu taču ir "samaksāts".

Vai tiešām šajā valstī direktori tāpēc, ka atrodas "pareizajā" partijā, var nesodīti darīt, ko vēlas? Jautājums vietā, jo, piemēram, Rīgas Imantas vidusskolas direktors nav partijā "Gods kalpot Rīgai" un tāpēc par mazākiem pārkāpumiem šovasar devās pensijā "brīvprātīgi". Un viņš tāds nav vienīgais.

Neviena no organizācijām, kurās vērsāmies, nav veikušas nekādas darbības, lai savaldītu šo direktori, kuras kontā ir daudz izpostītu skolu (skola Zebrenē pēc I.Skrastiņas valdīšanas tā arī neatkopās, arī Tukuma 3.pamatskola šobrīd atkopjas pēc I.Skrastiņas aiziešanas).

Lūdzam Jūsu palīdzību esošās situācijas risināšanā vai vismaz izgaismošanā, jo tikai tumšajos, neizgaismotajos "kaktos" notiek vistumšākās lietas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...