Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašlaik Rīgas un Kandavas iedzīvotāju psihisko veselību COVID-19 pandēmijas negatīvās ietekmes izraisīto seku mazināšanā uzlabo ar auto-moto trašu kaucošo troksni, nevis tā, kā rakstīts Veselības ministrijas Informatīvajā ziņojumā ”Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021.gadam un turpmāk ik gadu, psihiskās veselības uzlabošanai, ko rada COVID-19 pandēmija”.

Ministru kabinets 2021.gada 19.janvārī pieņēma zināšanai Informatīvo ziņojumu “Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada COVID-19 pandēmija”.

Izraksts no Ziņojuma: ”Psihiskā veselība ir neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa. Pasaules veselības organizācija (PVO) uzsver, ka: “Veselība ir pilnīgas fiziskās, psihiskās un sociālās labklājības stāvoklis, nevis tikai slimību vai nespēju trūkums.” Tas nozīmē, ka labai psihiskajai veselībai ir daudz plašāka nozīme par ārstu uzstādītajām diagnozēm vai invaliditāti, ko var izraisīt nopietni psihiski sarežģījumi. Psihiskā veselība ir labklājības stāvoklis, kurā cilvēks realizē savas spējas - tiek galā ar ierastajiem dzīves stresiem, strādā produktīvi un sniedz savu ieguldījumu sabiedrībā.

COVID-19 krīze psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un nepietiekamā finansējuma situāciju izaicinājusi vēl vairāk - līdzcilvēku zaudējums, izolācija, ienākumu zaudēšana un bailes no COVID-19 infekcijas un dažādu  zaudējumu piedzīvošanas izraisa psihiskas veselības traucējumus vai saasina esošos. Tāpat cilvēki šajā laikā var sākt pastiprināti lietot alkoholu un narkotikas, kā arī piedzīvot bezmiegu un trauksmi.

Jaunākie pētījumi liecina, ka COVID-19 infekcija var izraisīt neiroloģiskas un ar psihisko veselību saistītas komplikācijas, sākot no depresijas, trauksmes un bezmiega, līdz uzbudinājumam, murgiem un pat insultam. Pētījumi rāda, ka katrs piektais pacients COVID-19 vīrusa izraisītās slimības laikā vai pēc tās piedzīvo psihiskās veselības traucējumus. Cilvēki ar jau esošiem psihiskās veselības, neiroloģiskiem vai vielu lietošanas traucējumiem ir arī neaizsargātāki pret COVID-19 infekciju, viņiem var būt lielāks slimības smaga stāvokļa un pat nāves risks.

Ņemot vērtā iepriekš aprakstītās situācijas, COVID-19 pandēmija ir ļoti būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc psihiskās veselības aprūpes pakalpojumiem. To pierāda gan ārstu atsauksmes, novērojumi un pakalpojuma pieprasījuma dinamika psihoneiroloģiskajās slimnīcās, gan lokālo ekspertu vērtējumi.

Tiek prognozēts, ka COVID-19 pandēmijas negatīvās ietekmes sekas uz indivīda un sabiedrības psihisko veselību būs novērojamas gan tās laikā, gan periodā starp COVID-19 infekciju uzliesmojumiem, kā arī pēc pandēmijas. Dažādi informācijas avoti liecina, ka ir vairākas sabiedrības riska grupas, kuru psihisko veselību COVID-19 pandēmijas izraisītie apstākļi skars vairāk. Piemērām, COVID-19 pandēmijas ietekmē radušais stress, sociālā izolācija un vardarbība ģimenē, var ietekmēt mazu bērnu un pusaudžu smadzeņu veselību un attīstību, savukārt, sociālā izolācija, samazināta fiziskā aktivitāte un samazināts intelektuālais darbs veicina kognitīvo spēju pasliktināšanos un demences attīstības risku gados vecākiem cilvēkiem. Ir nepieciešama kompleksa pieeja psihiskās veselības aprūpes uzlabošanai, kas paredzētu ne tikai īstermiņa COVID-19 pandēmijas negatīvās ietekmes izraisīto seku mazināšanu, bet arī nodrošinātu to, ka būs pieejami ilgtermiņa psihiskās veselības aprūpes uzlabošanas pasākumi pēc COVID-19 pandēmijas.

Vienlaikus par savā ziņā galējo valsts psihiskās veselības indikatoru var uzskatīt pašnāvību skaitu valstī. Diemžēl Latvija izdarīto pašnāvību skaita ziņā Eiropas Savienībā ieņem otro vietu un to apsteidz vienīgi Lietuva.

COVID-19 pandēmijās laikā noteiktās karantīnas emocionālā ietekme tika vērtēta bērniem un pusaudžiem Itālijā un Spānijā. Pētījumā konstatēts, ka 85,7% vecāku ziņoja par izmaiņām bērnu emocijās un uzvedībā karantīnas laikā. Visbiežāk novērotās izmaiņas bija grūtības koncentrēties (76,6%), garlaicība (52%), aizkaitināmība (39%), nemiers (38,8%), nervozitāte (38%), vientulība (31,3%), diskomforts (30,4%) un norūpēšanās (30,1%). Aptuveni 75% bērnu vecāku ziņoja, ka izjūt stresu par karantīnas situāciju. Karantīna ievērojami ietekmē Itālijas un Spānijas jauniešus, pastiprinot nepieciešamību pēc iespējas agrāk atklāt bērnus ar emocionālām un uzvedības problēmām, lai uzlabotu viņu psiholoģisko labsajūtu.

Tādējādi, psiholoģiskā palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšanai, samazinot COVID-19 pandēmijas un ar to saistīto sociālekonomisko parādību negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju psihisko veselību 2021. gadam kopā ir nepieciešami papildus 5 332 095 eiro, 2022. gadam 6 166 347 eiro un 2023. gadam un turpmāk ik gadu 6 282 092 eiro valsts pamatbudžeta finansējuma.”

Turpmāk minētais apliecinās to, ka valdībā pieņemtais Veselības ministrijas Informatīvais ziņojums “Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada COVID-19 pandēmija” liecina tikai par to, ka ziņojuma mērķis ir apgūt kārtējos miljonus, nevis samazināt COVID-19 negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību.

Latvijas Republikas Saeimai, Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Latvijas Republikas tiesībsargam, Rīgas domei, Covid-19 ierobežošanas stratēģiskajai vadības grupai jau 2021.gada martā tika lūgts nepieļaut, ka COVID-19 noteikto ierobežojumu atvieglojumu dēļ tiek atļauta uzņēmējdarbība auto-moto trasēs, kuras atrodas pilsētu teritorijās (Kandavā un Rīgā).

VARAM 2021.gada 1.jūnija vēstulē Nr.1-17/5254, tiek sniegts ar Izglītības un zinātnes ministriju, Satiksmes ministriju (turpmāk - SM) un Veselības ministriju savstarpēji saskaņots viedoklis uz 2021.gada marta iesniegumiem.

Ministriju viedoklis ir - iesniegums tiek balstīts uz atsevišķu konfliktsituāciju apstākļu fokusētu interpretāciju, lai pamatotu apgalvojumu gan par automoto trašu un šautuvju, gan par noteiktas uzņēmējdarbības totālu aizliegumu, t.i., uzņēmējdarbības veikšanu automoto trasēs un šautuvēs.

Vēstulē kā attaisnojums Biķernieku kaucošo trašu darbībai tiek minēta arī 2017.gadā Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas Fakti” aptauja, kura tika veikta pēc CSDD pasūtījuma, lai attaisnotu 2015.gada 22.septembrī nelikumīgi pieņemto trokšņa noteikumu grozījumu pieņemšanu.

Tiek dots mājiens arī par Kandavas novada domes parakstu vākšanu par kartinga trases darbības atjaunošanu.

VARAM, Izglītības un zinātnes, Satiksmes un Veselības ministrijām ir zināms, ka   Administratīvā apgabaltiesa 2018.gada 11.decembra lēmumā par Kandavas pašvaldības iesniegtajām aptaujas veidlapām sniedza šādu novērtējumu: ”Citastarp tas, ka apkārtnes iedzīvotāji vēlas trases saglabāšanu, nenozīmē to, ka viņi vēlas tādu trasi, kas pārkāpj vides tiesības un ietekmē veselību.”

Patiešām anonīmu aptauju 2016.gadā veica Tiesībsarga birojs. Anonīmās aptaujas apkopojumā 2016.gadā minēts, ka Mežciemā un Kandavā daļa no iedzīvotājiem atzina, ka nesūdzas, jo baidās par sekām. Daļa no respondentiem bailes pamato ar to, ka ir veci vai ar invaliditāti un tāpēc nevarēs sevi aizstāvēt.

Varu apgalvot, ka ir pamats baidīties. Reāli tikai uz papīra demokrātija iedzīvotājiem atļauj rakstīt un runāt likumu robežās, ko grib, bet pēc tam cilvēki nezina, kurā vietā darbu meklēt.

Saprotams, ka Latvijas autosporta, motosporta federāciju (savienību, asociāciju, juridisko personu) sarakstā minēto personu ietekmi iedzīvotāji nevar pārspēt, jo vidi piesārņojošā uzņēmējdarbība ne Rīgā, ne Kandavā netika apturēta.

Ar Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 16.aprīļa spriedumu tika atjaunota SIA ”Kartodroms” piederošās kartinga trases darbība un noteikts, ka var veikt kartinga trases ekspluatāciju ar nomas kartingiem un citos veidos, kas nerada būtisku troksni.

Tiesas sprieduma motīvu daļā minēts: ”...nav pamata prezumēt, ka trešā persona neievēros savus pienākumus. Ja tā tomēr notiks, tad kompetentās iestādes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā varēs noteikt trases darbību ierobežojošus vai liedzošus pasākumus (kāds bija, piemēram, apturēšanas lēmums).”

Šajā lietā tiesa piekrita Kandavas novada domes un SIA ”Kartodroms” viedoklim, ka vēsturiskie mērījumi neraksturo sagaidāmo trases troksni pēc tās darbības atjaunošanas.

SIA ”Kartodroms” kartingu trasē jau 2021.gada martā nelikumīgi tika uzsācis uzņēmējdarbību, tāpēc atkārtoti lūdzu Veselības inspekciju nodrošināt trokšņa mērījumus.

 Pēc Veselības inspekcijas Zemgales kontroles daļas pasūtījuma 2021.gada 8.maijā (oficiāla darba diena) tika veikti trokšņa mērījumi.

 Veselības inspekcijas 2021.gada 18.maija vēstulē par trokšņa mērījumiem rakstīts, ka trokšņa līmenis dienas laikā dzīvojamā telpā  pārsniedz pieļaujamo trokšņa robežlielumu 35 dB (A) dienas laikā, t.i., neatbilst 07.01.2014. MK noteikumu Nr.16 «Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 4.pielikuma 3.punktā noteiktajām prasībām.

Sakarā ar to, ka 2021.gada 8.maijā veiktie trokšņa mērījumi apliecināja, ka vēsturiskie mērījumi arī raksturo kartinga trasē veiktās uzņēmējdarbības neatbilstību likumdošanas prasībām, savā 2021.gada 19.maija iesniegumā, lūdzu Kandavas novada domi  pieņemt lēmumu un apturēt kartinga trases darbību un noteikt, ka administratīvais akts ir izpildāms tā spēkā stāšanās brīdī, jo minētā administratīvā akta izpildes kavēšana tieši apdraud sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību vai veselību.

Saprotams, ka SIA ”Kartodroms” kaucošā uzņēmējdarbība nav apturēta. Pašlaik iedzīvotāji tiek vienkārši spīdzināti.

Kartinga trasē veiktās uzņēmējdarbības trokšņa diskomforta zonā visās esošajās dzīvojamās mājās dzīvo cilvēki no īpaši jūtīgas grupas.

To, ka arī Biķernieku trasēs veiktā uzņēmējdarbība nespēj nodrošināt trokšņa noteikumu prasības apliecināja visi trīs 2018.gada trokšņa testēšanas pārskati un 2019.gada testēšanas pārskats (visām ministrijām ir zināms, ka ir arī citi trokšņa pārskati). 

Trokšņa pārskatos rakstīts, ka par dominējošu trokšņa avotu ir uzskatāms sporta kompleksā radītais troksnis.

Visi trokšņa testēšanas pārskati apliecina arī to, ka trokšņa dienas un vakara robežlielumi tika pārkāpti un tieši uzņēmējdarbības laikā trasēs troksnis kļuva ievērojami lielāks. 

Biķernieku trasēs veiktās uzņēmējdarbības reālais troksnis diskomfortu rada visu trašu tuvumā esošo māju teritorijās, telpās un Biķernieku meža teritorijā konkrētā dienā un vakarā.

BKSB ir Nacionālā sporta bāze.

Trokšņu robežlielumiem publiskajā pasākumā Biķernieku sporta bāzē jāatbilst Trokšņa noteikumu prasībām.

Monitoringa mērījumu laikā no 2019.gada 7.jūlija līdz 14.oktobrim Biķernieku trasēs 20 dienas notika sacensības, kurās noteiktie trokšņa robežlielumi tika pārsniegti vairāk nekā par 50 procentiem.

Publiski pieejama informācija liecina, ka Rīgā, Biķernieku trasē 2021.gadā uzņēmējdarbība tika uzsākta ar drošas braukšanas apmācībām braukšanai ar motocikliem.

No 9.maija Biķerniekos notika drifta treniņi, 12.-13.maijā - drifta sacensības, kurām par promoteri “FIA Intercontinental Drifting Cup” tika izraudzījis  Krievijas “Drift Series(Russian Drift Series) īpašniekus.

Rīgas dome tika atļāvusi (Russian Drift Series) īpašniekiem Latvijā rīkot sacensības. Protams, nauda nesmird.

Biķerniekos 19.maijā notiks Baltijas čempionāts motošosejā, 18.jūlijā autošosejas sacensības ”Rīgas motormuzeja kauss”.

Pašlaik Kandavā 12 metru attālumā no mazstāvu dzīvojamām mājām nesodīti braukā kartingi, kuru trokšņa jauda ir 97dB – 137dB.

Nenoliedzami, ka pa Biķernieku trasēm braukājuša 1 sporta motocikla, mašīnas skaņas jaudas līmenis ir lielāks par 1 kartinga skaņas jaudu.

No trasēm līdz tuvākajai daudzdzīvokļu mājai ir aptuveni 50m, 2018.gadā veiktie trokšņa testēšanas pārskati apliecina to, ka, trokšņa avotiem atrodoties pat 340m attālumā no dzīvojamās mājas, trokšņa līmenis sasniedz 100dB.

Zinātnieku pētījumos par troksni ir minēts, ka apgabalos, kuros trokšņa līmenis pārsniedz 75dB nevajadzētu dzīvot – tas ir neapdzīvojams. 

Sporta bāzes teritorija ir iežogota, tātad tā nav brīvi pieejama.

Jāpiebilst, ka no Eizenšteina ielas puses piekļuve pilsētas zaļajai zonai ir apgrūtināta.

Nenoliedzami, ka Eizenšteina un Lielvārdes ielu iedzīvotājiem Rīgas pilsētas zaļā zona – Biķernieku mežs (ārpus iežogotās teritorijas) ir tuvākā teritorija, kurā vajadzētu nodrošināt atpūsties no satiksmes trokšņa. Tuvākā labiekārtotā atpūtas vieta pie Linezera atrodas kaucošo trašu teritorijā.

Saprotams, ka tieši CSDD piederošo kaucošo trašu darbības dēļ, Rīgas pilsētas zaļā teritorija Biķerniekos nevar tik izmantota atpūtai no satiksmes trokšņa.

VARAM 2021.gada 1.jūnijā vēstulē vēl rakstīts: „...Secināms, ka problēmsituāciju cēlonis drīzāk meklējams tiesību normu piemērošanā un savstarpējās komunikācijas un sarunu trūkumā, lai rastu sabalansētu risinājumu, nevis tiesiskā regulējuma nepilnībās.”

Ja tiesiskais regulējums spēj nodrošināt to, ka uzņēmējdarbība, kas nespēj nodrošināt spēkā esošo trokšņa noteikumu prasības, tiek apturēta, tad kāpēc valsts iestādes nekomunicējas un nesarunājas, bet turpina spīdzināt iedzīvotājus ar kaucošo troksni.

Kāpēc Bauskas šautuves darbību, kad tika konstatēts, ka tās darbībā netiek nodrošinātas trokšņa noteikumu prasības, netika apturējusi valsts iestāde, bet iedzīvotāji tikai ar tiesas starpniecību apturēja tās darbību?

Kāpēc par Inčukalna moto trases būvniecību un braukāšanu pa šo teritoriju bija jātiesājas iedzīvotājiem?

Iedzīvotāji taču tika rakstījuši visām iespējamām valsts iestādēm un lūguši palīdzēt.

Ministriju kopējo atbildi sniedz VARAM, kuras nolikumā rakstīts:

„1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde šādās jomās: 1.1. vides aizsardzība; 1.2. reģionālās attīstības plānošana un koordinācija; 1.3. pašvaldību attīstība un pārraudzība; 1.4. teritorijas attīstības plānošana un zemes pārvaldība.

4. Ministrijai ir šādas funkcijas: 4.1. izstrādāt politiku šādās jomās: 4.1.1. vides aizsardzība, tajā skaitā: 4.1.1.1. vides kvalitātes uzlabošana; 4.1.2. reģionālā attīstība; 4.1.4. teritorijas attīstības plānošana, tajā skaitā ainavu plānošana; 4.3. organizēt un koordinēt politikas īstenošanu šo noteikumu 4.1.apakšpunktā noteiktajās jomās; 4.4. pārraudzīt pašvaldību darbības likumību, kā arī pašvaldībām likumos un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.”

Veselības ministrijas 2016.gada 3.februāra vēstulē rakstīts: “...Mototrašu radīts troksnis ir pielīdzināms ilgtermiņa iedarbības troksnim.... Izmērītais troksnis apdzīvotās vietās nedrīkst pārsniegt populācijai noteiktos robežlielumus...  Uzskatām, ka pasaulē un Eiropā noteiktie un jebkurai valstij rekomendētie vides trokšņa robežlielumi, kas iegūti, pārbaudot dažādu trokšņa avotu ietekmi uz cilvēka veselību, ir attiecināmi arī uz Latvijas apstākļiem un iedzīvotājiem, jo nav pierādījumu, ka Latvijas iedzīvotāju skaņas uztvere būtiski atšķiras no citu pasaules iedzīvotāju skaņas uztveres.”

Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumā lietā Nr. 2017-02-03 rakstīts: ”... Autosporta un motosporta radītais troksnis ir mainīgs, tā līmeņa svārstības un noteiktas frekvences var radīt lielāku apgrūtinājumu sabiedrībai nekā monotons autosatiksmes troksnis uz intensīvi noslogotām ielām vai dzelzceļa radītais troksnis. Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts” eksperti uzsver, ka trokšņa apgrūtinājums citstarp var izpausties veselības traucējumos. Vides troksnis, atšķirībā no darba vides trokšņa, kura līmeņi ir augstāki, rada netiešos veselības traucējumus, piemēram, komunikācijas un miega traucējumus, kognitīvās un emocionālās atbildes apgrūtinājumus, autonomās nervu sistēmas un endokrīnās sistēmas traucējumus. Mototrasēs radītā trokšņa apgrūtinājums var būt lielāks nekā autosatiksmes trokšņa apgrūtinājums un var izraisīt netiešos veselības traucējumus atkarībā no trokšņa līmeņa, ekspozīcijas laika un cilvēka individuālajām īpašībām.”

Vai tiešām VARAM sniegtā atbilde liecina par labas pārvaldības praksi vides un veselības aizsardzībā?

Iepriekš minētais apliecina to, ka Valsts attieksme par auto-moto trašu uzņēmējdarbības radīto trokšņa problēmu ir nepamatoti necilvēciska, tātad atbildīgās valsts iestādes tīšām nepilda savus pienākumus un neizmanto savas tiesības, lai izbeigtu šādu nelikumīgu uzņēmējdarbību.

Nenoliedzami, ka tikai dēļ Rīgas pilsētas teritorijā esošajām kaucošo motoru trasēm Bauskas, Iņčukalna un Kandavas novada iedzīvotāji savas Satversmē 91.,97., 105., 111.,115.pantos noteiktās cilvēktiesības ir spiesti aizstāvēt tiesā, jo auto-moto trasēs un šautuvēs veiktā uzņēmējdarbība, nodrošinot izklaides iespējas, ir svarīgākas par cilvēktiesībām.

P.S. Valsts prezidentam un Tiesībsargam atkārtoti 2021.gada 14.jūnijā tiek lūgts, izmantot savas tiesības un palīdzēt, lai valstī tīšām netiek pieļauta īpaši vidi piesārņojoša uzņēmējdarbība ar kaucošajiem motoriem, benzīna izgarojumiem teritorijās, kurās šādus uzņēmējdarbības pakalpojumus nedrīkst sniegt.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...