Iesaki rakstu: 
Šodien atvēru globālo tīmekli, lai iepazītos ar jaunākajiem notikumiem un paziņojumiem, lēmumiem, retoriku šajā lielo pārmaiņu laikā.
Protams, mans skatiens un uzmanība tika pievērsts virsrakstiem, kurus rotāja pašreizējo aktualitāšu atslēgvārdi.
Un četri no šiem rakstiem bija par lupatām. Par to, ka Ovālajā kabinetā esot pieņemts ierasties ar lupatām, kurām piešūti klāt burtiņi, kas dod atļauju tos tirgot par četru un piecu ciparu skaitļu pasaulē zināmākās monetārās vienības banknotēm. Turklāt šūdinātām pēc noteiktas šnites un pelēkā, melnā vai citā neitrālā krāsā.
Un, lūk, kāds, kura atbildībā esošajā zemē arvien aug jaunu un arī ne tik jaunu gabalos sarautu līķu kaudzes, kur ar īpašu nežēlību tiek nogalinātas sievietes un bērni, kur trešajā gadu tūkstotī ļaudis ir spiesti vairākas dienas dzīvot bez elektrības, sakariem un siltuma, ir atļāvies ierasties nepareizi darinātā zaļā lupatā.
Un vēl kāds, kurš sevi dēvē par žurnālistu un kurš ir atzīts par tik augstas raudzes profesionāli, lai tiktu akreditēts preses konferencei par visai planētai ārkārtīgi būtisku jautājumu, nevis uzdod jautājumu par to, vai un kāds ir plāns izbeigt šo bezjēdzīgo slepkavošanu, bet interesējas, kādēļ apvilkta zaļa lupata.
Tad vēl raksts, ka šis ārkārtīgi būtiskā jautājuma par lupatām uzdevējs ir spiests dzīvot eksistenciālā stresā, jo kaut kādi tur ekstrēmisti esot kaut kur uz sētas jeb mūsu laikos sociālajos tīklos uzrakstīju;si, ka lupatu jautājuma uzdevējam esot laiks pašam uz savas ādas izbaudīt to "burvību", ko piedzīvo zaļās lupatas nesētāja valsts iedzīvotāji.
Pasaules varenākā valsts tagad nabaga lupatu žurnālistam ir spiesta nodrošināt policijas apsardzi un konvoju, tādēļ zaļo lupatu valkātāja atbildībā nonākušajai valstij nekādus ieročus slepkavu atvairīšanai vairs nevar dot.
Un tad vēl tiek analizēts, ka, lūk, lielākās karaļvalsts karalis nav juties nedz pazemots, nedz aizvainots, kad pie viņa ieradies vīriņš zaļajā lupatā.
Tālāk seko virsraksts par Latvijas trešās augstākās amatpersonas, kura sarežģītajos laikos no bērnu dārza un psihiatriskās klīnikas pacientu kopas ir spiesta veidot darboties un lēmumus pieņemt spējīgu valdību, kurpēm.
NOPIETNI? Tas ir vienīgais, ko man gribas pajautāt, redzot šādus virsrakstus. Vai tiešām ir īstais laiks ļauties lupatu ballītei?
Arī Straumes Oskaru delegācijas lupatas tiek analizētas. Kam kleita par garu, kam nepareizas kurpes.
Nezinu, kādi Guči, Pradas vai kāds cits Milānas vai Parīzes modes gigants šūdināja tik mīļi azotē ieritinājušos un paslēpušos Straumes pelēčus.
Straumes komanda jau Latvijas un tās iedzīvotāju labā ir devuši milzu ieguvumu. Ja kāds ārpus mūsu valsts robežām pajautā, no kurienes esi un uz atbildi "no Latvijas " sarauc pieri, var mierīgi pajautāt - animācijas filmu Straume redzēji? O,jā. Tā ir mūsējā. Draudzība, labvēlība ir garantēta. Grūti atrast cilvēku, kas saka - jā, dzirdēju par šo fenomenālo multfilmu, bet pie mums vēl nerāda. Noteikti noskatīšos.
Bet, atgriežoties pie lupatām, varētu ierosināt lielkungiem Trampam, Putinam u.c. smagsvariem sarunāt tikšanos bez lupatām, tikai tajos tērpos, ko Dievs dāvājis. Un kas zina, varbūt alkatība sāks mazināties?
Mani gan kolēģi uzreiz papildināja, ka tad arī filoloģijas studentēm, kuras nodrošinās šīs nūdistu sarunas tulkojumu, vajadzētu būt Ievas tērpā. Nu tad tas būtu ne tikai smieklīgi, bet arī jautri.
Kamēr pašreizējā lupatu saruna...
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.