Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saucamo čekas maisu jeb bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartīšu lieta musina ļaužu prātus arvien vairāk un vairāk. Visu laiku ļaužu runās skanēja, ka tā saucamie čekas maisi ir kārtīgi parevidēti un daudz kas no turienes ir pazudis. Vispār runa grozās tikai un vienīgi par un ap maisiem. Tamdēļ radās interese papētīt, kas lācītim vēderā.

Tā saucamo čekas maisu pārņemšana aprakstīta vairākās vietās, un, izrādās, ir pieejamas arī pārņemšanas brīdi fiksējušas fotogrāfijas. Nereti cilvēkiem ir tendence nepievērst uzmanību detaļām bet, detaļas ir pašas būtiskākās.

Tādēļ sākumā, runājot par to, kas tika pārņemts, ļaušu runāt vizuālajam materiālam, kuram pievienošu no tā izrietošus secinājumus un dažādus interviju fragmentus.

Tātad – visu laiku tiek runāts par čekas maisiem, bet vai patiesībā bija tikai maisi? Te vislabāko atbildi sniedz pārņemšanas brīdī uzņemtās fotogrāfijas (attēli nr.1 un nr.2).

Publiskajā telpā saistībā ar čekas maisu pārņemšanu pieejama šāda informācija: 

Ko vari teikt par maisu pārņemšanu? Vai ir pamats aizdomām, ka kaut kas tur tomēr nebija "tīrs"?

Linards Muciņš: "Vajag atcerēties, ka biju tas cilvēks, kas apzinājās čekas kartotēkas nozīmi, un kopā ar Bērzu (Arnolds Bērzs – vēl viens AP deputāts no Liepājas) sameklējām, pārbaudījām to, ievietojām seifā, aizslēdzām, un abus maisus, abus diplomātus un pašu seifu no ārpuses nozīmogojām gan ar čekas lakas zīmogiem, gan mūsu komisijas rīcībā esošo Augstākās Padomes zīmogu, pielikām bruņotu apsardzi, čeka savukārt, pielika savu dežurantu.[1]

Kā vizuālajā materiālā, tā arī intervijā tiek runāts par divām lietām. Proti – diviem koferiem, ko padomju laikos sauca par “diplomātiem”, un diviem maisiem. Iesākumā – kādi maisi, jo tie mēdz būt dažādi? Arī fotogrāfijā nav iespējams precīzi noteikt maisa veidu. Atbildi uz šo jautājumu atradu vienā rakstā: 

Tautā runā, ka, pārnēsājot čekas maisus no vienas vietas uz otru, kaut kas esot izbiris?

I. Z.: – Iznesot mantību no Stūra mājas, bira operatīvo lietu reģistrācijas kartotēka, jo tā bija metāla skapīšos, kurā atvilktnītes bija uz tādām kā sliedītēm. Kaut kā pavērās sliedīte, kaut kā atvilktne izbrauca ārā, un kaut kas izbira. Nekas traks – čaļi paņēma un atlika visu atpakaļ. Tam nebija nekāda sakara ar aģentūras kartotēku. Līdzīgi notika, nesot no AP ēkas uz transportlīdzekli. Nesot kastīte drusku sašķiebās, un laikam arī kaut kas izbira. Aģentu kartotēka jeb čekas maisi bija parasti kartupeļu maisi – no augšas aizšūti, no apakšas apzīmogoti – divas pekeles. Tie nebija smagi. Katru pie rokas varēja paņemt. Un tad vēl divi diplomātu čemodāni.[2]

Te nu gribas iesvilpties un pateikt – STOP. Pievēršu uzmanību vārdiem “iznesot mantību” un “bira operatīvo lietu reģistrācijas kartotēka, jo tā bija metāla skapīšos”. Sanāk, ka tika paņemts daudz vairāk nekā pašlaik runā un aģentu kartotēka satilpa divos maisos un divos diplomāta čemodānos. Turklāt runa ir par diviem parastiem kartupeļu maisiem. Padomju laikos maisu izvēle nebija pārāk plaša. Viss bija pēc standartiem. Paskatoties interneta dzīlēs, sameklējams, ka maisu iespējamais izmērs 50*100 cm. Savukārt diplomāta izmēri 46*34*12.

Salīdzinot diplomāta izmērus ar fotogrāfijās redzamo kartiņu izmēriem, var secināt, ka ticamība šādam diplomāta izmēram ir ļoti liela. No bildes, kurā redzams puspavērtais diplomāts (bilde Nr.3), var redzēt, ka diplomātā ir trīs slejas ar kartiņām, kuras stāv salīdzinoši stāvi, tātad saspiestas. No priekšējās iekšējās malas līdz pirmajai kartiņai redzama starpa, ne vairāk kā 2 cm liela.

Ja pieņemam, ka diplomāta dziļums ir, 34 cm, tad, veicot vispārīgus aprēķinus, noņemot 1 cm uz priekšējo un aizmugurējo sieniņu biezumu, kā arī iepriekš minētos 2 cm uz tukšo spraugu, sanāk, ka kartiņas aizpilda 31 cm. Pieņemot, ka vienas kartiņas maksimālais biezums ir 0,5 mm, tad vienā slejā sanāk 620 kartītes. Vienā diplomātā ir trīs slejas, tātad – vismaz 1860 kartītes. Ja ir divi šādi diplomāti, tad kopumā abos diplomātos ir vismaz 3720 kartītes.

Pirms dodos tālāk, sāku aizdomāties – kamdēļ kaut kas bija diplomātos, sakārtots kā kartotēka, bet kaut kas cits, sanāk, bija sakrauts čupās, kā rezultātā nācās izmantot maisus? Turklāt kur čekā bija dabūjami kartupeļu maisi? Čeka varēja visu, bet kartupeļu maisu glabāšana nu kaut kā vispār nav viņu profils. Savukārt variants, ka pārņēmēji nāca ar maisiem, arī izklausās dīvaini. Šo neatbildēto jautājumu papētīšu kādu citu reizi, bet nu beidzot pie pašiem maisiem.

Kas un kā ir salikts maisos, nekur nav ne atstāstīts, ne nofotografēts. Tamdēļ visi tālākie secinājumi veidoti, vadoties pēc fotogrāfijām. Proti, redzam divus maisus, kuru izmēri atbilstu iepriekš minētajiem maisu izmēriem - 50*100 cm. Skatoties pēc brīvā maisa gala, var pieņemt, ka katrs no tiem ir līdz pusei pilns. Veiksmīgi, ka maiss ir nobildēts uz diplomāta fona. Proti, ja ar lielu ticamību varu teikt, ka diplomāta augstums ir 12 cm, tad pēc foto piepildītā maisa augstums ir četru diplomātu augstums, un tas sanāk 48 cm.

Jāatzīmē, ka maisi izskatās visnotaļ ieapaļi, kas nozīmē – aizpildīti blīvi. Te nu jāsecina, ka kartītes tomēr ir noteiktas formas un, saliktas pa vairākām kopā, veidotu drīzāk vizuālo izskatu, ka maisos salikti ķieģeļi, nevis izteiktu maisa formu. Labi, varbūt kartiņas bija vienkārši sabērtas, bet tad – visu cieņu arhīva cilvēkiem, kuri tās vismaz ar gludekli gludinājuši, jo visas publiskotās ir tik taisnas, bez neviena locījuma un burzījuma.

Nedaudz novirzījos no tēmas, tātad jautājums atklāts – cik kartiņu varētu būt šādos maisos? Kasīties man patīk, tamdēļ, vadoties no man zināmiem izmēriem un bildēs redzamā, izveidoju kartiņas maketu un skatīju, cik tās var salikt, lai aizpildītu attiecīga izmēra maisu. Sanāca, ka vienā maisā var salikt 6 kartiņu slejas, katra tad sanāk 48 cm augsta.

Tālāk tad aprēķins vienkāršs: aprēķināt cik kartiņu sanāk vienā slejā (960), sareizināt ar sleju skaitu (6), un iegūstam skaitli 5760. Tas ir tik vienā maisā. Par abiem maisiem kopā sanāk vismaz 11 520 kartiņas. Tagad pieskaitām diplomātos ievietotās (3720) un iegūstam 14 760 kartiņas. Jāatzīmē, ka visus aprēķinus veicu ar pēc iespējas mazākiem izmēriem.

Tātad pēc vizuālās analīzes sanāk 15240 kartiņas, bet kāda ir pieejamā informācija par kartiņu skaitu? Lai būtu precīzs, citēju:

VDK aģentūras kartotēka, kuras kartītēs ir: personas vārds, tēva vārds, dzimšanas gads, vieta, adrese, darbavieta un ieņemamais amats, vervētāja uzvārds, amats, priekšnieka uzvārds, kurš apstiprinājis vervēšanu, vervēšanas datums, atzīmes par aģenta izslēgšanu. Abās šajās kartotēkās kartītes ir identiskas, atšķirīgs ir tikai to kārtošanas veids:

alfabētiskā uzskaite (10 612 kartītes), kas satur ziņas par VDK aģentūru, vervēšanas kandidātiem, izslēgto aģentūru, ziņas par VDK 1. daļas (nodarbojās ar izlūkošanu) aģentūru, kura gatavojās izbraukt uz ārzemēm vai darbojās PSRS teritorijā, kā arī par vervēšanas kandidātiem īpašajam periodam — kara vai citam neparedzētam gadījumam;

statistiskās uzskaites kartotēka (4141 kartīte), kas satur ziņas par darbojošamies aģentiem, sakārtotas pēc darbības jomām un VDK teritoriālajām apakšvienībām.
VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka (75 kartītes) tā satur ziņas par personām, kas uz sabiedriskiem pamatiem sniedz palīdzību drošības orgāniem pretizlūkošanas darbā rūpniecības un transporta, kā arī atsevišķās Aizsardzības ministrijas iestādēs un objektos. Ārštata darbiniekiem nav segvārdu, taču ir lietas numurs un abreviatūra, kas veidota no vārda, uzvārda un tēva vārda pirmajiem burtiem.[3]

Tagad, saskaitot šos skaitļus kopā, proti, 10612 + 4141 + 75 = 14 828.
Tādējādi pēc minimālajiem aprēķiniem, kas tika veikti pēc fotogrāfiju analīzes, sanāk, ka abos maisos un čemodānos kopumā kā minimums varētu būt ap 15 240 kartiņas, bet vietnē https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/kartoteku-raksturojums kopējais kartiņu skaits sanāk 14 828. Starpība sanāk ap 412 kartiņām. Nav izslēgts, ka starpība varētu būt mazāka vai pat lielāka.

Te būtu vietā paanalizēt publiski izskanējušo informāciju par to, ka kaut kādas kartiņas ir izņemtas, bet par to – nākamreiz.

Īsais secinājums – jau sen ir nokavēts tas brīdis, kad kāds varētu pateikt, cik precīzi kartiņas ir izņemtas, neatbildēts jautājums – kāda mantība tad kopumā izņemta. Skaidri var pateikt tik to, ka kāds vai kādi ļoti ir pacentušies, lai patiesību neviens neuzzinātu.


[1] https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/mucins-sakompromitet-maisu-parnemsanu-ir-agentu-velme/

[2] https://gulags.wordpress.com/2018/03/27/peteris-simsons-sarunas-ar-psrs-vdk-mums-izdevas/

[3] https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/kartoteku-raksturojums

Dokumenti

FotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...