Vai tiesībsarga cenzūra cenšas mūs sargāt no tiesībām būt latviešiem?
Egils Helmanis05.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašvaldībā esam saņēmuši Latvijas Republikas tiesībsarga sacerējumu uz 11 lapām. Šīs neizmērojami lietderīgās iestādes, neapšaubāmi kompetentais viedoklis mani rosināja aizdomāties par vairākām lietām. Par to gan paldies Jurim Jansonam, bez sarkasma un ironijas!
Lietas būtība ir tajā, ka pēc pilnīgi nepolitiskās biedrības “Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība” iesnieguma tiesībsargs ir vaiga sviedros vērtējis manus izteikumus – pāris citātus no pašvaldības izdevumā “Savietis” publicētās valsts svētku apsveikuma runas. Un secinājis, ka es tā runāt/rakstīt nedrīkstu.
Biedrību un tiesībsargu bija samulsinājuši šādi mani izteikumi: “Laikā, kad būtu jācīnās par vīrišķības un kareivīguma noskaņojumu tautā, mums ir valdība, kas cīnās par divu vīriešu laulību tiesībām (..) Meklējiet Kangaru latviešu tautā.” “Šobrīd mūsu valstī pie varas ir cilvēki, kuru izpratne par ģimeni, tradīcijām, valsti, ilgtermiņa interesēm ir tālu no tā, kā domā vidusmēra latvietis.”
Vēl arī vērtēšanai pakļauts mans aicinājums pagājušā gada Ziemassvētkos doties parakstīties, lai netiktu pieņemti grozījumi likumā, kas atļautu notāriem reģistrēt partnerattiecības.
Pārdomas.
Mums ir amatpersona – tiesībsargs, kurš saņem aptuveni 7500 eiro mēnesī, viņam ir birojs, palīgi. Un šis kopums veselu gadu ir rakstījis sacerējumu par manām apsveikuma runām /rakstiem. Piedevām tikuši prasīti atzinumi no citām institūcijām – Kultūras ministrijā to izskatījusi pat vesela darba grupa (!), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Pašvaldību savienībai… Cik cilvēkstundu un valsts resursa tam izmantots? Kā vārdā? Kāds ir rezultāts?
Mūsu valsts pamatā ir noteiktas vērtības, kuras uzskaitītas gan Satversmes preambulā, gan pašā Satversmē. Pašvaldība ir daļa no valsts. Cilvēkiem tuvākā daļa. Pašvaldībai ne tikai ir tiesības, bet arī pienākums vadīties no šīm vērtībām, popularizēt un aizstāvēt tās. Pašvaldībai ir ne tikai saimnieciskās funkcijas, bet pat likumā iekļauti uzdevumi rūpēties par izglītību, kultūru. Tie visi ir vērtību jautājumi.
Kādas vērtības pārstāv tiesībsargs? Vakardienas raidījumā “Krustpunktā” tiesībsarga biroja pārstāve klāstīja, kādēļ Latvijas skolās un sabiedriskajos medijos jāļauj strādāt krievijas pilsoņiem.
Pašvaldībai piesūtītajā atzinumā tiesībsargs atsaucas uz šādu “ekspertu”: “Apvienoto Nāciju organizācija (turpmāk – ANO) pēdējo gadu laikā pievērsusi lielu uzmanību dezinformācijas un naida runas jautājumam, uzsverot, ka tie var izraisīt konfliktus. ANO Ģenerālsekretārs A. Guterešs (Guterres) uzsvēris, ka cīņa pret dezinformāciju pieprasa ilgtermiņa ieguldījumus sabiedrības noturībā, kā arī mediju un informācijas pratībā.”
Neticami, bet fakts – kā vārda brīvības eksperts tiek piesaukts Guterešs, kuru pirms dažām nedēļām varējām medijos redzēt ar pazemīgi saliektu muguru putina priekšā, ierodoties maskavā. Tā vien šķiet, ka sava nozīme būs bijusi faktam, ka tiesībsarga amatam Jansona kungu izvirzīja “Saskaņas centrs”.
Amizanti, ka liela atzinuma daļa veltīta tam, lai analizētu iesākumā minētos manus izteikumus, pierādot, ka tie neatbilst īstenībai, tādēļ uzlūkojami kā dezinformācija, kas pašvaldības izdevumos aizliegta. Arī sabiedrību tas šķeļot.
Uz jautājumu, vai ir pareizi apgalvot, ka mums ir valdība, kas cīnās par divu vīriešu laulību tiesībām, ilustratīvi atbild tieslietu ministres rīkotā svinīgā ceremonija LNB ēkā pusnaktī, tūlīt pēc partnerattiecību reģistrēšanas iespēju sākuma.
Vēlreiz pārlasīju tiesībsarga funkciju sarakstu. Neatradu nevienu norādi, ka tiesībsarga pienākumos ietilptu veikt cenzūru, vērtējot pašvaldību amatpersonu izteikumus.
Secinu, ka tā ir tiesībsarga pašiniciatīva, vēlme kļūt par vēl vienu “rečekas” kantori, aizbāzt muti kādam, kurš šķiet nevēlams. Vai arī tā ir plašāka tieksme izcenzēt visas vērtības, kas ir Latvijas valstiskuma pamatā?
Es turpināšu runāt par būtisko, arī par nacionāla līmeņa jautājumiem, arī par vērtībām. Turpināšu kritizēt formālismu un pasivitāti drošības jautājumos, kas raksturīga varas turētājiem. Regulāri braucot uz Ukrainu, esmu sapratis, cik būtiski ir runāt un darīt lietas, kas stiprina valsti un pašvaldību, kas sabiedrībā uztur gadsimtos pārbaudītu vērtību orientierus. Neviens jansons mani nepārliecinās par pretējo!
Nekad nepiekritīšu tēzei, ka pašvaldībai nav jārunā par vērtību lietām, bet tikai jāinformē par kanalizācijas remonta darbiem. Pašvaldība ir daļa no valsts: kādu veidosim pašvaldību, tāda veidosies arī mūsu Latvija!
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
