Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Rīgas apgabaltiesa 22. februārī reizē ar spriedumu Aivara Lemberga lietā nolēma viņu apcietināt uz vismaz četriem mēnešiem, kamēr tiks uzrakstīts pilnais spriedums, publiski tika izteiktas aizdomas, ka „atlīdzību” par šādu lēmumu tiesnese Irīna Jansone saņēmusi jau nepilnu nedēļu iepriekš, 16. februārī tiekot iecelta par Rīgas apgabaltiesas priekšnieka vietnieci. Kā tieši notikusi lemšana par I. Jansones paaugstināšanu amatā, sabiedrībai netiks atklāts, - lai gan Tieslietu padomes sēdes ir atklātas, tieši šis jautājums kā „balsojums par personāla jautājumiem” ir pasludināts par slēgtu.

Tieslietu padomes sekretariāts skaidro, ka atlases kārtība un kritēriji kandidātiem uz šo amatu noteikti Tieslietu padomes 2019. gada 15. martā apstiprinātā dokumentā “Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja izvirzīšanas un iecelšanas kārtība”.

Tajā noteikts, ka, vērtējot kandidāta piemērotību amatam, komisija ņem vērā viņa izglītību un darba pieredzi; reputāciju un autoritāti tiesu sistēmā; profesionālās kompetences (komunikācijas prasmes, vadības prasmes u.c.); izpratni par tiesu sistēmas darbību un redzējumu par tiesas turpmāko attīstību (kandidāta sagatavoto koncepciju); iesaistīšanos tiesas darba organizēšanā, dalību tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, kā arī aktivitātes ārpus tiesas darba, kas ir saistītas ar izpratnes par tiesu darbu celšanu (piemēram, lekciju sagatavošana un vadīšana, publikācijas u.c.).

Novērtējot kandidāta piemērotību amatam, komisija saskaņā ar apstiprināto kārtību izmanto arī attiecīgās tiesas tiesnešu un darbinieku aptauju par kandidāta reputāciju un autoritāti, ko uzdod veikt Tiesu administrācijai (īpaši norādīts, ka „aptauju veic pēc iespējas anonīmi”), informāciju no kandidāta personas lietas, ko pieprasa no Tiesu administrācijas, un „kompetenču interviju atbilstoši komisijas izstrādātajam kompetenču modulim”.

Kā izriet no Tieslietu padomes sekretariāta sniegtās informācijas, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisija šā gada 14. janvārī sniegusi amata kandidātu vērtējuma kopsavilkumu, un vērtējums abiem kandidātiem bijis gandrīz identisks.

Komisijas vērtējums atbilstoši noteiktajiem kritērijiem par kandidāti I.Jansoni ir bijis 31 punkts, bet par otru kandidātu Guntaru Stūri - 30 punkti: atšķirību ir radījis vērtējums pēc kritērija „reputācija un autoritāte tiesu sistēmā”. Taču noteicošais ir bijis Tieslietu padomes lēmums, un šajā balsojumā vērtējums negaidīti ir izrādījis pilnīgi citādāks.

2021.gada 8.februārī Tieslietu padome saņēmusi komisijas vērtējuma kopsavilkumu tālākai lēmuma pieņemšanai, un jautājums izlemts, padomes locekļiem nevis klātesot, atklātā balsojumā, bet gan rakstveida procedūrā, kas tiek organizēta saskaņā ar Tieslietu padomes reglamentu.

Pretēji komisijas gandrīz vienādajam vērtējumam abiem kandidātiem Tieslietu padomes balsojums, kā izrādās, ir bijis G. Stūrim satriecošs: pret viņu nobalsojuši 13 no 14 balsojušajiem Tieslietu padomes locekļiem (viens nav piedalījies), un tikpat vienprātīgs bijis balsojums par labu I. Jansonei – 13 no 14 balsojušajiem padomes locekļiem.

Lai gan likuma “Par tiesu varu” 89.9 panta sestajā daļā ir noteikts, ka „Tieslietu padomes sēdes ir atklātas, ja Tieslietu padome nav nolēmusi citādi”, sabiedrībai ir liegts uzzināt, kuri tieši padomes locekļi ir tik vienprātīgi nobalsojuši par I. Jansoni. „Balsojumi par personāla jautājumiem ir slēgti,” lakoniski paskaidro Tieslietu padomes sekretariāts.

Savukārt atbilde uz jautājumu, kāda ir bijusi tieslietu ministra Jāņa Bordāna loma šīs kandidātes izvēlē, padomes sekretariāts skaidro, ka tā ir bijusi mazāka nekā iepriekš tieslietu minstram: „2018. gada 12. februārī spēkā stājās grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas palielina Tieslietu padomes lomu tiesnešu karjeras gaitā, samazinot šajos jautājumos izpildvaras un likumdevēja ietekmi. Saskaņā ar likuma grozījumiem rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesas priekšsēdētāju amatā ieceļ, kā arī var no amata atbrīvot Tieslietu padome, nevis tieslietu ministrs, kā tas bija līdz šim. Tieslietu padome lēmumus pieņem koleģiāli ar balsu vairākumu. Tieslietu ministrs ir viens no 15 Tieslietu padomes locekļiem ar vienu balsi.”

„Līdz ar to tieslietu ministrs kā Tieslietu padomes kā koleģiālas institūcijas loceklis ir piedalījies lēmuma par tiesneses Irīnas Jansones iecelšanu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietnieces, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas amatā pieņemšanā,” lakoniski piebilst Tieslietu ministrija.

Savukārt A. Lemberga advokāts Māris Grudulis jautājumā par to, vai I. Jansones paaugstinājums amatā varētu būt „apbalvojums” par „pareizu” lēmumu, no jebkādiem komentāriem atturas.

„Vaicāts, vai 22. februāra tiesas lēmums piemērot A. Lembergam drošības līdzekli apcietinājumu varētu būt saistīts ar tiesneses Irīnas Jansones 16. februārī saņemto paaugstinājumu amatā, M. Grudulis teica: “To es nevaru komentēt.”,” – tā advokāta viedokli apraksta izdevums Neatkarīgā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

FotoPēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu palīgu Saeimā, esmu izlēmis, ka tā būs Selma Levrence, un man ir liels prieks, ka viņa ir tam piekritusi.
Lasīt visu...

21

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

FotoLatvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka valsts pārvalde nav pietiekami informējusi sabiedrību, it sevišķi to sabiedrības daļu, kuru reforma skars tieši, ietekmējot tās finansiālo labklājību. Vēl nesen vēstulē vērsāmies pie jums ar bažām un problēmjautājumu uzskaitījumu, lai novērstu reformas negatīvo ietekmi uz mūsu nozari.
Lasīt visu...

21

Viss sākās ar Šleseru!

FotoTvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām, pret kristīgām vērtībām un cilvēkiem, kuriem kristīgās vērtības ir svarīgas, vēršas Re:Baltica!
Lasīt visu...

18

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

FotoPašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā, ir neizplatīt nepatiesu informāciju, pašiem neradīt nepatiesu informāciju un neizplatīt citu radītās “feika” ziņas.
Lasīt visu...