Vai tik NBS komandieris Leonīds Kalniņš darba laikā nespēlē politiskās spēlītēs?
Pietiek lasītājs22.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau vairākas nedēļas masu mediju dienaskārtībā ir skandāls, kas saistīts ar pārtikas iepirkuma līgumu Latvijas armijai. Manuprāt, daudz kas šajā skandālā vēl nav līdz galam izstāstīts un precizēts. Būtībā neviens nav runājis par to, kāda ir bijusi pašu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) loma šī iepirkuma tapšanā un, ļoti iespējams, arī slēptā tā izgaismošanā ar ļoti konkrētiem politiskajiem mērķiem.
Nez kāpēc neviens nav pievērsis uzmanību tam, ka līgumslēdzējpuses ir SIA “Zītari LZ” (komersants) un NBS Nodrošinājuma pavēlniecība, NBS Nodrošinājuma pavēlniecības apakšvienības, NBS Mācību vadības pavēlniecības štābs un arī Zemessardzes štābs. Paskatoties publiskotos iepirkuma komisijas dokumentus, ir skaidri redzams, ka šo iepirkumu gatavoja NBS cilvēki kopā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra (VALIC) cilvēkiem. Aizsardzības ministrijas loma visā šajā procesā ir bijusi stipri formāla.
Un tagad pievērsīsimies NBS komandierim Leonīdam Kalniņam, kā teikt, ķersimies bifelim uzreiz pie ragiem, jo šim bifelim, ļoti, ļoti iespējams, ir bijusi diezgan būtiska loma tajā, kas pašlaik notiek.
Nedaudz vēstures – kad un kas iecēla Leonīdu Kalniņu par NBS komandieri. Tas notika 2017. gada sākumā, un to izdarīja ZZS aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un ZZS prezidents Raimonds Vējonis (bijušais aizsardzības ministrs pirms Bergmaņa).
Būtībā jau 2016. gadā tika izlemts, ka Kalniņš tiks virzīts par NBS komandieri, jo no Zemessardzes komandiera amata viņš tika strauji “pacelts” augšā kā NBS Apvienotā štāba priekšnieks un pēc pāris mēnešiem jau tika nominēts kā NBS komandieris. Šis bija ļoti neparasts gadījums, jo nekad iepriekš neviena politiskā partija nebija tik ļoti atklāti iesaistījusies NBS komandiera izvēles procesā un vēl tik brutāli “pacēlusi” un nolobējusi kādu konkrētu kandidātu.
Nonākot NBS komandiera amatā, Kalniņam bija jāatstrādā saviem labvēļiem par straujo kāpienu pa karjeras kāpnēm. Atstrādāšana notika tajā, ka NBS rīkotajos iepirkumos uzvarēja pareizie komersanti. Šajā Kalniņa atstrādāšanas darbā ļoti svarīgu lomu ieņēma un joprojām ieņem iepriekšējais NBS Nodrošinājuma pavēlniecības komandieris un tagad NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks apgādes jautājumos brigādes ģenerālis Kaspars Zdanovskis. Tā ir tā pati persona, kuras pakļautībā bija vienība, no kuras tika nozagtas ASV dāvinātās nakts redzamības iekārtas un pēc tam atklājās, ka Zdanovska vadītajā vienībā valda totāls haoss (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/armijai-nozagtas-nakts-redzamibas-ierices-bijis-asv-davinajums-dazadas-preces-iznestas-teju-10-gadu-garuma.a485426/).
Bet Kalniņš vēlāk Zdanovski paaugstināja amatā, un tagad viņš atbild par visiem NBS iepirkumiem. Kāpēc tieši tāda neizskaidrojama Zdanovska piesegšana no Kalniņa puses? Varbūt tāpēc, ka ādažniekam Zdanovskim ir ļoti tuvas un draudzīgas attiecības ar ZZS un Apvienotā saraksta (AS) sponsoriem un atsevišķiem politiķiem, kuriem ZZS aizsardzības ministra Bergmaņa laikā ļoti, ļoti veicās NBS iepirkumos, nemaz nerunājot par tiem debilajiem laikiem, kad pie teikšanas bija Tautas partijas ercens Atis Slakteris?
Vai mēs atceramies, kāpēc tik ļoti ilgi nevarēja sastādīt šo valdību? Aizkulisēs visi runāja par to, ka AS sev bija paredzējuši aizsardzības ministra amatu, kuru ieņemtu vai nu Bergmanis, vai Rajevs, bet politiskā tirgus dēļ neizdevās izdabūt sev šo amatu. Tieši tāpēc AS un ZZS cilvēki iedarbināja Kalniņu un Zdanovski, kuriem bija pa saviem kanāliem jāaktualizē “problēmas” aizsardzības nozares iepirkumos un uzreiz jāsit pa jaunizcepto aizsardzības ministri Mūrnieci.
Jāatzīst, ka sitiens sanāca ļoti labs un var manīt, ka Mūrnieces kundze nav radusi piedalīties kārtīgā politiskajā boksa mačā, kur jāmāk “turēt” sitienu un arī bliezt pretī. Tā nu mēs redzam, ka NBS vadība ar komandieri Kalniņu priekšgalā ir iesaistījusies politiskajās spēlītēs un ir kā rīki atsevišķu politisko partiju rokās, par nožēlu jāatzīst.
Mēs arī ļoti labi redzam kā publiskajā retorikā vadoši AS personāži ļoti aktīvi iesaistījās, lai sistu pa Mūrnieci, jo AS joprojām vēlas šo amatu. Redzēsim, vai Mūrniecei pietiks politiskās gudrības un vai viņa mācēs sist pretī AS un tiks galā ar politiskajiem komandieriem, kuri sēž NBS vadībā.
Un noslēgumā vēl daži atgādinājumi par NBS komandieri Kalniņu, kurš ir ļoti labi izskolojies pa Sarkanās armijas karaskolām (1975. - 1979. Viļņas augstākā pretgaisa aizsardzības karaskola - automātiskās vadības sistēmas inženieris, 1987. - 1990. Harkovas kara inženieru akadēmija - operatīvi taktiskās AVS vadība), varu saderēt, krievu okupantu mēlē viņš prot sarunāties labāk nekā mātes valodā.
Ņemot vērā ģenerāļa Kalniņa ļoti sarkano pagātni ļoti sarkanajā padomju okupantu armijā, nav šaubu par to, kāpēc vecie ZZS komunisti viņu tik cītīgi un uzstājīgi virzīja par NBS komandieri? Varbūt tāpēc, ka jau no agras jaunības Kalniņš ir bijis ļoti, ļoti uzticams padomju armijas kadrs, kā to ļoti krāšņi atklāj laikraksts “Komunārs” 1976.gadā (http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:457147|article:DIVL81|query:Leon%C4%ABds%20Kalni%C5%86%C5%A1%20).
Ļoti iesaku visiem iepazīties ar šo padomju laiku publikāciju, kurā atklāts, kā topošais padomju sarkanās armijas virsnieks tiek stādīts priekšā kā nākamā Padomju armijas spožā zvaigzne. Raksta autors šādi atspoguļo tikšanos ar topošo virsnieku Kalniņu: “Šī militārās audzināšanas stunda aizritēja nemanot, bet vēl bija tik daudz ko pastāstīt un atbildēt uz neskaitāmajiem jautājumiem. Vidusskolēni (īpaši meitenes) sajūsminājās par Leonīda patstāvīgumu, iegūto rūdījumu, apbrīnoja viņa dziļo erudīciju politiskās dzīves jautājumos.”
Izskatās, ka Kalniņa padomju laiku erudīcija politiskās dzīves jautājumos nekur nav pazudusi un turpinās nu jau atjaunotajā Latvijā kopā ar komunistu pēctečiem no ZZS un AS. Varbūt tieši tāpēc viņš tik ļoti neieredz NA un tā izpaužas viņa politiskā atriebība, bet varbūt viņam labpatiktos aizsardzības ministra krēslā redzēt bruņurupuču svērēju Bergmani vai Rajevu pikšķam par to, ka šim nav un nekad nebūs pielaides valsts noslēpumam?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
