Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

NĪLA vairākkārt dalījās ar savu biedru – visu veidu nekustamo īpašumu īpašnieku, valdītāju un/vai lietotāju pieredzi tiesvedībā LR tiesu iestādēs (skat. pēdējo NĪLA publikāciju portālā Pietiek, kur ir saites arī uz citām publikācijām), kas arī uz šo dienu diemžēl nedod pamatu secināt, ka LR Satversmes 92.pants, kas nosaka ikviena tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, reālajā dzīvē darbojas, it īpaši ņemot vērā neskaidro lietu sadali LR tiesu iestādēs. Izskatīsim vienas tiesvedības piemēru tieši šajā aspektā.

Lietas būtība

Vienā no Latvijas novadiem pašvaldība, kuras augstākās amatpersonas piemirsa, ka viņas ir tikai Latvijas tautas, tajā skaitā arī novada iedzīvotāju pilnvarotās personas, kurām nav kādreizējo vācu baronu īpašumu tiesību – nedz uz zemi, nedz arī uz dzimtcilvēkiem, pārkāpjot pagasta pašvaldības amatpersonu pieņemto lēmumu par apbūves zemes gabala statusu, pieņem lēmumu mainīt tā lietošanas veidu uz “lauksaimniecība”, tādējādi apmēram desmitkārtīgā apmērā samazinot zemes gabalu vērtību.

Kāds un kam no šāda “vietējo baronu” lēmuma labums, ir cits jautājums, jo faktiski valsts un/vai pašvaldība šajā gadījumā zaudēs, saņemot NĪ nodokli mazākā apmērā (jo tiks samazinātā zemes kadastrālā vērtība), tomēr šoreiz runāsim tikai par tiesvedības tiesiskumu, jo zemes īpašnieki pašvaldības lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā tiesā.

Administratīvās tiesas rīcība

Administratīvās tiesas priekšsēdētāja – tiesnese ar lielu pieredzi – tā pati, kura pieņēma lēmumu par “kuģi” (māja, kas uzbūvēta kāpu zonā, ilgās tiesvedības rezultātā tika atzīta par kuģi, nevis par māju), pati sadalīja lietu izskatīšanai sev.

Sadalīja – un pieņēma lēmumu, ka no diviem laulātiem tiesības apstrīdēt pašvaldības lēmumu ir tikai vienam no viņiem – tam, kura īpašuma tiesības ir ierakstītas zemesgrāmatā. Neskatoties uz to, ka abi laulātie iegādājās zemi laulības laikā, par kopīgiem laulāto līdzekļiem, laulības līgums starp viņiem nav noslēgts, kā arī zemesgrāmatā nav ierakstītas atzīmes par to, ka zeme ir kāda no laulāto atsevišķais īpašums.

Ir dabīgi, ka laulātie par tādu viena no viņiem tiesību aizskārumu iesniedza blakus sūdzību Augstākajā tiesā (AT/Tiesa) un apmēram pēc divām nedēļām saņēma AT Administratīvā departamenta (Departaments) senatora paziņojumu par tiesībām, lietas numuru un tiesu sastāvu.

Lietu sadale Augstākajā tiesā

Kāds bija pieteicēju pārsteigums, kad pēc iepazīšanās ar 2020. gada Departamenta lietu sadales plānu (turpmāk – Plāns), noskaidrojās, ka:

1. Atbilstoši informācijai Tiesas tīmekļa vietnē saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 28.1 panta pirmo daļu lietu sadales plānus Augstākās tiesas departamentiem apstiprina Augstākās tiesas priekšsēdētājs;

2. Katram departamentam ir izstrādāta sava lietu sadales, tiesas sastāva veidošanas, tiesnešu specializācijas un tiesas sēžu priekšsēdētāju (tiesnešu-referentu) norīkošanas kārtība[1].

3. Atbilstoši AT priekšsēdētāja apstiprināta Senāta Departamenta 2020.gada lietu sadales Plāna 2.-4. punktu prasībām, AT saņemto lietu izvērtējumu un atbilstību likumam veic Departamenta priekšsēdētājas V. Krūmiņas noteikts Tiesas sastāvs un blakus sūdzību izskatīšanai “lietu sadale notiek senatoru uzvārdu alfabēta secībā, ņemot vērā senatoru specializāciju” (Plāna 4.punkts). Turklāt Plāna 6. punkts nosaka departamenta priekšsēdētāja iespēju atkāpties no iepriekš norādītā lietu sadales pamatprincipa, kas faktiski piešķir Amatpersonai pietiekoši plašu un iepriekš skaidri nenoteikto rīcības brīvību.

4. It īpaši Pieteicēju neizpratni izraisīja Tiesas Departamenta lietu sadales princips atbilstoši Plāna II sadaļā noteiktajam senatoru specializācijas veidiem, kas nosaka, ka Lietā nozīmēto senatoru specializācija ir: Lietas, kas saistītas ar nodokļu tiesībām; Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu pārsūdzēšanu; konkurences tiesībām; sociālās drošības jautājumiem (sociālā apdrošināšana, sociālā palīdzība, nodarbinātība); valsts dienesta jautājumiem; personu pilsonības, migrācijas un patvēruma jautājumiem; iekšlietu ministra lēmumu par ārzemnieku iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, pārsūdzēšanu; publisko iepirkumu; muitas tiesībām; pievienotās vērtības nodokļa jautājumiem.

Proti, Pieteicēju Sūdzības sadale notika Tiesas sastāvam, kura senatoru specializācijā neietilpst sūdzības būtība – kopīpašuma (kopīgās mantas zemes objektu) tiesības, būvniecība, teritorijas plānojums, kas ir citu Tiesas Departamenta senatoru specializācija.

Kā portāla Pietiek lasītāji domā - vai iepriekš aprakstītā lietu sadale, kas faktiski piešķir Departamenta priekšsēdētājai pietiekoši plašu un iepriekš skaidri nenoteiktu rīcības brīvību, neapliecina acīm redzamus korupcijas riskus (kas atšķirībā no Lietuvas nemaz neinteresē Latvijas KNAB – skat. publikāciju šeit – un vai garantē pieteicējiem LR Satversmes 92.pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu?

Vai šādas tiesības ir garantētas arī citās LR tiesu iestādēs, kur par lietu sadali atbildīgi tiesu namu priekšsēdētāji un par ko NĪLA jau vairākkārt rakstīja iepriekš? Aicinām dalīties ar savu pieredzi tiesvedībā LR tiesu iestādēs!

* NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība, kas uzskata par saviem biedriem visus Latvijā esošos visu veidu nekustamo īpašumu lietotājus


[1]Skat. http://at.gov.lv/lv/tiesvediba/lietu-sadales-kartiba

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...