Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šo trīs burtu savienojumu – OIK (obligātā iepirkuma komponente, kuru apmaksājam ar saviem elektroenerģijas rēķiniem) – nu zina gandrīz katrs. Diemžēl. Bet vai varēja būt citādāk? Kādēļ tā ir sanācis, un galvenais - kas mūs sagaida tālāk? Patiesībā tie visi ir savstarpēji pat ļoti saistīti jautājumi.

Tas, ko tagad nevarīgi cenšas (bet varbūt - necenšas?) novērst Arvila Ašeradena (attēlā) vadītā Ekonomikas ministrija (EM), varēja arī nenotikt, un tas bija atkarīgs no pašas EM. Turklāt tā labi zināja par savas rīcības sagaidāmām sekām (dalot šīs atļaujas uz subsidētās enerģijas ražošanu) - Regulators par to bija brīdinājis ne reizi vien, turklāt ne tikai EM, bet arī vēršoties pie sabiedrības caur plašsaziņas līdzekļiem, kad EM tomēr turpināja veidot OIK par tautsaimniecības nākotnes kapraci.

EM varēja to novērst, bet rīkojās tieši pretēji. Un, tieši Vienotības politiskajā pārraudzībā esot, tika īstenota viena no visdāsnākajām šī subsidētā biznesa sadalēm. Varbūt tāpēc EM, kura atkal ir Vienotības paspārnē, pašlaik tā “neveicas” ar OIK seku iegrožošanu?

Ja kāds vēlētos izpētīt, kas ir patiesie labuma guvēji šajā nenobeidzamajā (nez kāpēc?) OIK sāgā, atklātos daudzu ar valdošajām politiskajām partijām saistītu cilvēku maciņi.

Pēc būtības OIK ir tāda kā politmafijas biznesa nodeva, kuru ir uzlikts maksāt visai sabiedrībai. Protams, kā jau tas ierasts šādos gadījumos, noslēpjot tās pamatotību aiz cēliem argumentiem – nepieciešamības attīstīt vietējo vai videi draudzīgo enerģētiku.

Kurš gan spēs pret to iebilst? (Tas tūdaļ varas elites retorikā tiks apzīmogots kā Kremļa vai Gazprom ietekmes aģents, lai būtu attaisnojums turpmākas diskusijas neesamībai par šo.) Nenoliedzami, ir jārūpējas par attīstību arī šajās enerģētikas jomās, tur ir perspektīvas, bet tas būtu jādara samērojami un maksimāli atbilstoši Latvijas sabiedrības interesēm.

Un te nu mēs nonākam pie pamatiemesla, kāpēc sabiedrībai var iebarot visdažādākās idejas, kas var būt izdevīgas tikai politiskajai elitei pietuvinātai šaurai sabiedrības grupai, bet uzlikt par to maksāt var mierīgi visai sabiedrībai. Un tie ir miljardos mērāmi izdevumi, kuru varētu arī nebūt, ja varas turētāji spētu (vēlētos?) nodefinēt kopējo ietvaru, kas būtu jāievēro, uzstādot un īstenojot konkrētus uzdevumus.

Dotajā gadījumā šis ietvars ir enerģētikas stratēģija – kas skaidri pasaka, ko vēlamies sasniegt un kas enerģētikā ir darāms, lai to īstenotu. Līdz ar to būtu arī skaidri saprotams, kas neiekļaujas tajā - un līdz ar to nav pamata tā īstenošanai. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijai (atšķirībā no kaimiņiem) joprojām nav savas enerģētikas stratēģijas, jo šādā gadījumā varai nebūtu iespējams pieņemt kārtējo nepārdomāto vai angažēto lēmumu, pamatojot to tikai no atsevišķiem aspektiem (bet ignorējot citus, varbūt vēl būtiskākus), vai šaurām biznesa interesēm, un pārdot to tālāk sabiedrībai kā kārtējo “veiksmes stāstu” vai nepieciešamo risinājumu kādam ģeopolitiskam izaicinājumam, lai sabiedrība to paklausīgi pieņemtu un būtu gatava apmaksāt. Diemžēl tieši tāda līdz šim ir bijusi valdošās elites stratēģija attiecībā uz enerģētiku (un ne tikai).

Arī šoreiz EM piedāvātais OIK pārdales risinājums tiek sabiedrībai pasniegts kā kārtējais “veiksmes stāsts” – kā risinājums Latvijas apstrādes rūpniecības atdzimšanai un attīstībai. Tik tiešām, atsevišķiem apstrādes uzņēmumiem (tiem, kuri strādā ar pilnu jaudu) elektroenerģijas izmaksas samazināsies (un tas ir apsveicami), taču tas tiks panākts uz citu uzņēmumu rēķina – to, kuri atrodas sākotnējās izaugsmes stadijā un vēl nespēj pilnībā izmantot savas jaudas.

Tādejādi ir ļoti apšaubāmi, vai šāds risinājums tiešām ir ticis radīts, domājot par Latvijas apstrādājošās rūpniecības attīstību vai rūpējoties tikai par atsevišķu uzņēmumu interesēm.

Šīs bažas vēl jo vairāk apstiprina EM izmisīgā uzstājība likt Saeimai pieņemt šo priekšlikumu steidzamības kārtībā, izvairoties no pilnasinīgām diskusijām ar sabiedrību - iekļaujot to 2017.gada budžeta paketē (tādejādi jau nodrošinot tam koalīcijas garantētu atbalstu), lai gan šim priekšlikumam nav un nevar būt nekāda sakara ar 2017.gada budžetu kaut vai tāpēc vien, ka tas sāks darboties tikai 2018.gadā - līdz ar to nav nekāda pamata arī steidzamībai (jo laika pietiktu to virzīt arī normālā likumdošanas kārtībā) kā vienīgi, lai šī priekšlikuma pieņemšanu īstenotu pēc iespējas slēptākā veidā, nedodot iespēju to objektīvi izvērtēt un uzlabot.

Tas, ka šis EM priekšlikums ir tālu no pilnības un būtu uzlabojams – ir acīmredzami (ja nu vienīgi pašai EM ne), jo vienīgais, ko tas piedāvā – vienkārši pārdalīt pašas EM radīto OIK slogu no vienu elektroenerģijas patērētāju pleciem uz citiem. Šajā EM piedāvātajā priekšlikumā nav neviena risinājuma, kā varētu tikt samazināts dāsnais atbalsts elektroenerģijas ražotājiem, kas rada šo nepanesamo OIK slogu. Lai gan tas būtu reāli iespējams, taču EM pat neļaujas diskutēt par to. Nez, kāpēc tā?

Ņemot vērā šādu EM darbošanos un nespēju (vai nevēlēšanos?) sagatavot pārdomātus ilgtspējīgus lēmumus enerģētikas nozarē (un ne tikai… ), ir pamats jau laicīgi sākt rūpēties par to, lai arī dabas gāzes tirgū netiktu sastrādātas tādas pašas nejēdzības. Jo diemžēl notiekošais rada pamatotas bažas, ka arī šeit EM rosīšanās var novest pie līdzīga rezultāta.

Proti, pašlaik tiek īstenota dabas gāzes tirgus liberalizācija - izvēloties īstenot sarežģītu (līdz ar to – Latvijas patērētājiem dārgu), juridiski apšaubāmu un no sistēmas drošuma aspekta – sabiedrības interesēm neatbilstošu tirgus modeli (kuru par modeli pagaidām pat grūti ir nosaukt), EM ir nostādījusi sevi ievainojamā pozīcijā attiecībā pret AS Latvijas gāzes (LG) akcionāriem. Un tie noteikti centīsies izmantot šo situāciju sev par labu, piespiežot EM virzīt LG akcionāriem izdevīgus risinājumus, piemēram – attiecībā uz LG akciju atsavināšanu, lai uz Latvijas patērētāju rēķina varētu kompensēt investoriem sagaidāmās “neērtības” - piedabūt EM virzīt priekšlikumu, kurš paredz Latvijas valstij pašai izpirkt pārdodamās gāzes kompānijas akcijas, lai tādejādi esošie akcionāri tiktu glābti no sarūkošā biznesa.

Un ministrs jau ne reizi vien ir paguvis publiski paziņot, ka Latvijas valstij to vajadzētu izdarīt. Diemžēl EM nav spējusi nekādi pamatot, pat demonstrēt vismazāko sajēgu par to, kādai tad vajadzētu būt adekvātai cenai par šādu darījumu - iesaistīšanos biznesā, kurš jau tā ir sarūkošs un arī saskaņā ar pašas EM uzstādījumu – jāmazina (gāzes patēriņš), cik vien ir iespējams. Bet, neskatoties uz to - pirkt šo biznesu valstij vajag!

Jāatzīst, ka tas izskatās šizofrēniski. Un pamatojums tam, kā parasti šādās situācijās – ģeopolitisks (un tāpēc pārējie apsvērumi vairs nav svarīgi?!). Proti, valstij ir svarīgi spēt kontrolēt stratēģiski nozīmīgu infrastruktūru (maģistrālos gāzes vadus un pazemes gāzes krātuvi).

Nenoliedzami, tā tas ir – bet vai tiešām par jebkuru cenu un tādā veidā? Vai tiešām, lai spētu nodrošināt šīs infrastruktūras izmantošanu atbilstoši valsts interesēm, vienīgais veids, kā to panākt, ir samaksāt kādus simt miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas kādai ārvalstu kompānijai? (Un protams, vēl arī kādu miljonu visādiem konsultantiem par dažādiem pakalpojumiem.)

Vai tiešām EM uzskata, ka tādejādi tiks nodrošināta efektīva un droša šīs infrastruktūras izmantošana, ja valsts savā īpašumā iegūs Latvijas zemē ieraktu infrastruktūru, kura tur atradīsies neatkarīgi no tā, kam tā piederēs? Varbūt tomēr daudz saprātīgāks risinājums būtu nevis steigt glābt esošos LG akcionārus, kļūstot pašiem par tādiem, bet tā vietā nodrošināt šīs infrastruktūras ilgtspējīgu darbību un izmantošanu atbilstoši valsts interesēm neatkarīgi no tā, kam tā pieder - veidojot skaidru sakārtotu normatīvo vidi, kas reglamentē šīs infrastruktūras darbību, un spēcīgu neatkarīgu Regulatoru, kas to pārrauga?

Tas sabiedrībai izmaksātu tūkstošiem reižu lētāk un būtu arī pārskatāmāk un drošāk. Un, kas ir svarīgi - paglābtu sabiedrību no vēl vienas slaucamas govs veidošanās, par kādu tagad ir padarīta VAS Latvenergo, pateicoties EM nespējai nodefinēt, kāds tad ir Latvenergo stratēģiskais uzdevums – nodrošināt tautsaimniecību ar pēc iespējas lētāku elektroenerģiju vai gūt no tās pēc iespējas lielāku peļņu, lai caur uzņēmuma dividendēm nodrošinātu lielākus valdības budžeta tēriņus?

Situācijā, kad valsts būs nopirkusi gāzes kompānijas akcijas par nesamērīgi augstu cenu (kā to pierāda līdzšinējā pieredze: valdība prot lēti pārdot un dārgi pirkt), sarūkoša gāzes patēriņa apstākļos (līdz ar to – aizvien mazāk noslogotas infrastruktūras, un sarūkošiem ieņēmumiem no tās izmantošanas) valdībai nāksies meklēt risinājumus, kā panākt “vajadzīgo” atdevi no veiktajām “investīcijām” (tāpēc valsts līdzdalību šajā biznesā tik ļoti vēlas redzēt jaunie LG akcionāri, kuri tādejādi nodrošinās arī savām investīcijām “vajadzīgo” atdevi). Rezultātā - vispirms tas novedīs pie objektīva infrastruktūras tarifu pieauguma.

Ir acīmredzams, ka EM piedāvātā “gāzes tirgus modeļa” – kurš vairs neparedz nepieciešamību tirgotājam glabāt Latvijai ziemas sezonai nepieciešamās gāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē – gadījumā visvairāk šis tarifu pieaugums skars Inčukalna gāzes pazemes krātuvi, kas var izraisīt tālāku lavīnveida efektu – aizvien mazāku tirgotāju vēlmi izmantot Inčukalnu (kas jau notiek), un aizvien augstākiem gāzes uzglabāšanas tarifiem.

Lai to nepieļautu un nodrošinātu vajadzīgo investīciju atdevi un dotu iespēju gāzes tirgus spēlētājiem pelnīt, valdībai nāksies ieviest obligāto gāzes infrastruktūras maksājumu, kas tiks uzlikts visiem dabas gāzes patērētājiem, un šāda nepieciešamība pamatota tiks, kā jau tas ierasts šādos gadījumos - ar kaut ko cēlu un globālu, piemēram – enerģētisko drošību. Līdzīgi kā tas savulaik tika izdarīts ar “savējo” elektroenerģijas ražošanu, kas aizsāka šo visiem zināmo OIK epopeju.

Taču, ja tik tiešām valdībai rūpētu Latvijas enerģētiskā drošība un iespēja nodrošināt sabiedrību ar pēc iespējas lētāku elektroenerģiju – kā tas tik karstasinīgi tiek piesaukts pie katras iespējas, tad pirmais veicamais uzdevums būtu beidzot izstrādāt enerģētikas stratēģiju Latvijai, to izdebatēt un apstiprināt Saeimā vai vismaz Ministru kabinetā, lai radītu skaidru pamatu tālākiem (savstarpēji salāgotiem) lēmumiem enerģētikas nozarē, tas būtu drošs ceļvedis arī investoriem, kuri vēlas ieguldīt Latvijas enerģētikas attīstībā. Kamēr nekā tāda nav (un neviens arī netaisās ko mainīt), neviens neuzdrošinās investēt Latvijas enerģētikā, nenodrošinot sev politisko piesegu.

Kam tas ir izdevīgi?... Ne jau nu sabiedrībai, kurai tas viss ir jāapmaksā caur saviem aizvien pieaugošajiem enerģijas rēķiniem.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

FotoViss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums tam ir jāpieliek punkts. Jūs neesat idioti vai mazi bērni, kam kāda Viņķele vai Kariņš noteiks, kā Jums rūpēties par Jūsu veselību. Viņi Jums nenoteiks, vai satikt omi un taisīt dzimšanas dienas ballīti ir slikti.
Lasīt visu...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

21

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

13

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

21

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...