Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pavisam drīz var kļūt par dažādus laikus pārdzīvojušās Latvijas mežu sardzes kapraci. Pēc viņa pavēles sākta pēdējos simt gados vērienīgākā un vienlaikus profānākā Valsts meža dienesta „izciršana”. Ja 1903. gada Viskrievijas mežkopju kongress Rīgā, vērsdamies pret laupītājmežsaimniecību, pieprasīja toreizējās kroņa mežu sardzes nostiprināšanu, tad pašreiz nozarē nepārprotami vērojama atgriešanās agrīnā feodālisma visatļautībā.

Sods par nesadarbību

Nesen Saeimas apstiprinātie likumu grozījumi par valsts mežu vienkāršotu nodošanu pašvaldībām, ko „nezin kāpēc” jau paspējusi izmantot Ventspils dome, ir pirmais nopietnākais cirtiens Latvijas ilgtspējai. Otrs – Saeimā līdz kārtējam lasījumam nonākušie Meža likuma grozījumi rūpnieciski cērtamo koku apmēra un vecuma robežu samazināšanai, tai pašā laikā neierobežojot cirsmu koncentrāciju. Trešais – Valsts meža dienesta (VMD)reorganizācija.

Zemkopības ministrijai pakļauto institūciju pēdējā vērtēšanā Dūklavs dienestam licis atzīmi „neapmierinoši”. Par nesadarbību. Formālais iegansts viņa un VMD domstarpībām bijis „krīzes lēmums” 2008. un 2009. gadā ar valsts mežu pieaugumu saskaņoto gada ciršanas normu izņēmuma kārtā, īslaicīgi palielināt no 17 000 līdz 25 000 ha. Tas akciju sabiedrībai Latvijas Valsts meži (LVM) ļāvis par valstij ne visai izdevīgām, toties dažiem kokrūpniekiem draudzīgām cenām pārdot koksni un gūt lielisku peļņu.

Nauda ar Dūklava svētību, kā zināms, vēlāk sadalīta publiski apšaubītiem mērķiem, tai skaitā partiju ziedotāju organizācijām un miljonāru bērnu tenisa izpriecām. Tomēr izciršanas dzīres sabiedriskajos mežos pēc ministra pavēles turpināt VMD vadība šogad atteikusies. Tālab „reforma”, kas, spriežot pēc Dūklava izteikumiem, nenozīmē neko citu kā politiski neuzticamās mežu sardzes iepludināšanu virsmežniecībās, vietējā mežu uzraudzības tīkla iznīcināšanu un attiekšanos no dienesta centralizētajām vides aizsardzības funkcijām.

Pagājušā mēnesī, tikdamies ar reģionālās preses žurnālistiem, Dūklavs nav aizmirsis paņirgt arī par saprātīgo priekšlikumu valsts mežos ierobežot postīgās kailcirtes, sevišķi to koncentrēšanu vienuviet. Vēl vairāk. Līdztekus paziņojumam, ka apse „nav koks” un to jāļauj zāģēt bez jelkādiem ierobežojumiem, ministrs pieļāvis arī ciršanas apliecinājumu atcelšanu vispār. Tas nozīmē, ka reorganizācijas mērķis nebūs nekas cits kā valsts mežsargu un mežziņu kā šķiras likvidācija. To 16. maijā, atkāpdamies no amata, apliecinājis arī līdzšinējais VMD ģenerāldirektors Jānis Kinna.

Ceļš, kurš neved nekur

Privātajos mežos izstrādāto koku daudzums pēdējos gados samazinājies. Turpretī akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži plosīšanās tautas īpašumos „pēc kokrūpnieku lūguma”, bet kā par spīti ornitologu, entomologu, botāniķu, kā arī daudzu vietējo iedzīvotāju protestiem, paplašinājusies. Ne velti Zemgales un Kurzemes tīrumos šogad redzami lieli briežu bari, kuru īstās mājas pārvērstas kailcirtēs.

Starp meža masīvu kapsētām stiepjas apmēram 50 metru kaunuma „aizkari”, ko tā vai tā izgāzīs vējš. Šādā vīzē LVM „ievēro” un vienlaicīgi apiet Meža likumu. Savukārt akciju sabiedrības labi algoto aģitatoru stāsti par šogad rekordlielajiem jaunu koku stādījumiem ir tikai melšana, ja zinām, ka tie vienlaicīgi būs rekordmazi uz plašo izcirtumu fona.

Daudzi zina, ka Latvijas mežu izniekošana ievērota ārzemēs. Akciju sabiedrībai par kaunu ne tikai atņemts starptautisks mežu labas apsaimniekošanas sertifikāts, bet tās barbarisms izgaismots pagarā televīzijas Al Jazeera sižetā. LVM izšķērdīgi būvētie meža ceļi līdzinās pompozām šosejām, bet līdzīgi Zemkopības ministrijas mežu politikai, beidzas tumšā biežņā un neved nekur.

Vai nav pietiekoši ieganstu, lai valsts patriektu „dārzniekus āžus”?

Tomēr jebkuras paškritikas vietā un, redzams, ar Meža departamenta politisku atbalstu, valsts akciju sabiedrības propagandas iestādījums Mammadaba pērk „ārzemju imperiālismu” (starptautiskos sertificētājus un Al Jazeera žurnālistus) atmaskojošus sižetus Latvijas Neatkarīgajā televīzijā, bet iestādes priekšniecība sacer pasaciņas. Klausoties tajās un neticot acīmredzamajam, var gan šķist, ka „mežu mums vēl daudz”. Īstenībā meža platība uz vienu valsts iedzīvotāju Latvijā ir zem Eiropā vidējā, kaut arī koksni eksportējam uz divreiz mežaināko Zviedriju.

Lai attaisnotu kailcirtes, valsts mežu apsaimniekotāji koku audzi labprāt pielīdzina burkānu tīrumam, kas sējams un novācams vienā rāvienā, lai „nesapūst”. Ja klausītājs nav tik naivs, kā cerēts, izmanto „zinātnisku argumentu” par kailcirti, kas laba ar to vien, ka mežu traucējot „tikai vienreiz”. Mammadaba patērētāja audzināšanā nonākusi tik tālu, ka skolēnu konkursā par galveno balvu izsludina braucienu uz Holandi – vienu no trim Eiropas valstīm, kurā līdztekus Liebritānijai un Dānijai mežu vairs nav.

Kas būs, kad nebūs?

Mežinieki, kam esmu jautājis, kādēļ LVM  pārmērīgi cenšas pelnīt uz valsts mežu rēķina un kādi motīvi īsti vada pret uzticēto bagātību tik nežēlīgo iestādes vadītāju Robertu Strīpnieku, daudzkārt raustījuši plecus. Akciju sabiedrības dibināšanas mērķis bijusi nevis nauda, bet Latvijas nozīmīgāko resursu krātuves – meža – saudzīga apsaimniekošana un saglabāšana. Protams, tas varētu nepatikt milzīgo skandināvu kokapstrādes fabriku īpašniekiem. Tas laikam nebūtu pa prātam dārgo harvesteru turētājiem, taču noteikti atbilstu Latvijas pilsoņu vairākuma, ne tikai sēņēdāju un ogēdāju interesēm.

Kas notiks, ja zemkopības ministram tagad paveiksies iznīcināt vienīgo palikušo meža dzīvības aizstāvi valsts kokaudzēs – Valsts meža dienestu?

Laikam varētu uzskaitīt shēmas, korporatīvos sakarus, ieinteresētus rūpniekus, politiķus, kas turas kādreizējā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas komjaunatnes sekretāra Dūklava ēnā un no tā gūs visai ātru peļņu. Tomēr visizteiksmīgāk šādu ļaužu domāšanu, manuprāt, atmasko pavisam svaigs projekts, ko Zemkopības ministrijas un Dūklava kūrētajā Medību saimniecības attīstības fondā nav kautrējusies iesniegt Ventspils dome. Runa ir par žūrijas pagaidām neatbalstītu (gan jau LVM atbalstīs!) zelta staltbrieža uzstādīšanu drazu uzbērumā, ko sauc par Lemberga hūti. Kur gan citur, ja ne provinciāli ievērojamā paugura plikajā paurī zelta teļa pielūdzējiem novietot savu elku? Kur gan citur, ja ne uz turieni pāri tuksnesī pārvērstiem Latvijas mežiem brist valsts izsaimniekotājiem, kas zina, ka nauda nesmird, bet laikam nezina, ka to nevar ēst.

„Dūklav, atkāpieties!” – tie ir vispieklājīgākie vārdi, ko šai gadījumā var pateikt.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...