Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības aprūpē veselības ministres Andas Čakšas vadībā iesācies vēsturisks gads, ko noteikti ilgi atcerēsies gan pacienti, gan mediķi. Pērnā gada pēdējā Ministru kabineta (MK) sēdē ar steigu tika burtiski izgrūsts cauri Eiropas Komisijas akceptētais deficīta atkāpes naudas sadalījuma plāns un tam sekojošie MK Veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas noteikumi Nr. 1529.

Lieki piebilst, ka MK noteikumiem Nr.1529 oktobrī notika sabiedriskā apspriešana, kur tika iesniegti ļoti daudzi priekšlikumi, kas principiāli netika ņemti vērā, - pat Saeimas Sociālo lietu apakškomisijā izteiktie viedokļi un vēlmes nav respektētas. Par deficīta atkāpi vispār nav bijušas nekādas apspriedes, kur mediķu biedrības vai pacienti varētu izteikt kādus viedokļus, kaut nauda tiek paņemta no mūsu ikviena maka.

MK sēdes laikā diezgan interesanta bija finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas piebilde ģimenes ārstu iebildumiem, kuras būtība – naudu drīkst dalīt reformām, un tādēļ saprotiet, ka kaut kas ir jāieraksta, jo vienkārši kapitācijas naudu palielināt nevar.

Protams, rodas jautājums, vai šāda FM attieksme ir arī vēl pret citiem punktiem, jo pēc būtības naudas sadalē nav redzamas nekādas reformas un pamatojumi ziņojumā ir vairāk nekā formāli, bez aprēķiniem, izvērtējuma un nozīmīguma kopīgā kontekstā

Jāsaka, Veselības ministrijai (VM) nav vispārēja plāna par nozares attīstību, jo slavenais Reformu konceptuālais ziņojums ir vienpusīgs un faktiski bija nepieciešams ES struktūrfondu sadalei, jo līdz šim brīdim slimnīcu sadarbības teritorijās nekāda organizēta vai juridiska sadarbība nenotiek, tieši otrādi.

Premjeram Mārim Kučinskim likās dīvaini, ka it kā formālās prasības ģimenes ārstus neapmierina, bet būtiski traucē darbu lielas noslodzes, piemēram, gripas epidēmijas laikā. Premjers ironiski noteica - ka tik nepārstrādājieties! Ļoti adekvāta piezīme no premjera puses, žēl, ka tikpat skrupulozi netiek sekots līdzi arī citiem, kas tiešām savā darba laikā nepārstrādājas un no kuriem nav atkarīga cilvēka dzīvība un veselība.

Par e-veselību ģimenes ārstiem vispār tika aizliegts uzsākt diskusiju, jo tur visi līgumi ir noslēgti un sistēma pēc ministres A.Čakšas apgalvojuma strādājot, - to nelietojot tikai neprašas, kam nav pat uz galda datora.

Jauki, to, kā sistēma strādā, nu izbaudīt varēsim mēs visi. Daudzi ārsti gan silti ieteica saviem pacientiem iegādāties zāles un saņemt receptes, pirms sāk darboties izcilā e-veselības sistēma, jo dažiem pacientiem veselības stāvoklis bez zālēm var būtiski pasliktināties un neviens nevar garantēt, cik ilgā laikā un vai vispār caur jauno sistēmu ārsti varēs izrakstīt zāles un tās varēs saņemt kādā aptiekā, jo jau šobrīd sistēma regulāri nestrādā un, saņemot medikamentus, stundām ilgi jāgaida rindā.

VM uzspieda savu gribu lietot e-veselību, bet, kā mēs zinām, ar varu mīlēts nekļūsi. Ģimenes ārsti noteikti negribēs būs tie, kuru dēļ pasliktinās vai netiek pie ārstēšanās pacienti, tai skaitā bērni. Iespējams, juristiem jau jāsāk gatavot tipveida prasības pret valsti ar kompensācijām par Satversmes neievērošanu un iedzīvotāju tiesību uz veselības aprūpi neievērošanu, jo A.Čakšas virzītās "reformas" ir vērtas uz pretējo likumdošanas noteiktajam – uz pieejamības un savlaicīgas veselības aprūpes ierobežošanu, uzspiežot lietot brāķa sistēmu, pieņemot MK noteikumus īsi pirms to stāšanās spēkā bez seku izvērtēšanas .

Ļoti žēl, ka valsts neslēdz ar iedzīvotājiem saprotamu līgumu, kur būtu skaidri pateikts, kas un kādā laikā katram pienāks, jo ir skaidri zināms, ka pat bērniem netiek garantēta savlaicīga bezmaksas kvalitatīva veselības aprūpe, nerunājot par maksātspējīgajiem.

Ir pārsteidzoši, ka jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums ir pieņemts ne jau tādēļ, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, bet, kā teica deputāts Romualds Ražuks, no kaut kā tā nauda ir jāpaņem, jo veselības aprūpei un mediķiem vajag naudu, un te, lūk, esam mēs - iedzīvotāji, no kā var paņemt visu un jebkurā laikā - tad veselībai, tad ierēdņu algām, tad plūdiem un vēl nezin kam.

Vai varam cerēt Jaunajā gadā, ka saņemsim ko vairāk arī pretī? Vai prezidents Raimonds Vējonis nopietni domāja gadumijas runā teikto, ka iedzīvotājiem ir aktīvi jāiesaistās procesos un nav jābūt tik iecietīgiem pret varas cinismu? Un, ja tas notiks?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...