Iesaki rakstu: 
Šodien publicējamo bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča apsūdzības raksta kopiju mēs atradām, nezināmu labu cilvēku ievietotu leģendārajā Pietiek pastkastītē. Taču mums ir piedāvāts arī iegādāties vairākus interesantākos sējumus no Vaškeviča tiesai nodotās krimināllietas – simtus, domājams, ārkārtīgi interesantu lappušu, kuras citādi sabiedrības acīs tā arī nenonāks vēl ilgi (ja vispār): kā zināms, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un prokuratūra savu apsvērumu dēļ dara visu iespējamo, lai šis tiesas process sāktos un beigtos aiz slēgtām durvīm.
Cik mums zināms, šajos sējumos lasāmi ne tikai Muitas pārvaldes vadītāja Tāļa Kravaļa, jau pieminētā par Vienotības kasieri uzskatītā Edgara Jaunupa un, protams, paša Vaškeviča, bet arī vēl virknes citu personu sarunu ierakstu atšifrējumi. Tāpat šajos sējumos, cik zināms, atrodamas gan detalizētas Kravaļa liecības par to, kā, viņaprāt, tulkojami dažādi neskaidri izteikumi, kādas ir šo sarunu tēmas un to sekas, gan spilgtas ilustrācijas KNAB izmantotajām metodēm un pierādījumu vākšanas procesam.
Lai iegādātos, tehniski apstrādātu un publiskotu šos sējumus, mums pietrūkst summas, kādas portālam vienkārši nav, - sešu tūkstošu latu. Tāpēc atliek vienkārši izteikt Jums, cienījamie lasītāji, vienkāršu un skaidru priekšlikumu – ja vēlaties tikt pie šīs lasāmvielas, nepieciešamā summa ir kaut kā ziedojumu ceļā jāsavāc.
Mēs nevēršamies pie cilvēkiem, kas šim nolūkam var ziedot, augstākais, dažus desmitus latu: mūsu līdzšinējā ziedojumu saņemšanas pieredze rāda, ka no šāda apjoma individuāliem ziedojumiem šoreiz nepieciešamo summu savākt neizdosies, - Jūsu atsauksmes un atbalsts elektroniskā pasta vēstuļu formā mums ir svarīgāki. Tā vietā aicinām šoreiz sabiedrības informētības labā nepieciešamos līdzekļus samest tos mūsu līdzcilvēkus, kam minētā kopsumma sastāda vien daļu no, teiksim, pusgada vīnu iegādes budžeta. Jūsu identitāti noteikti neatklāsim – lai kā arī tā kādu varētu interesēt; runa šoreiz ir par ko citu.
Ja savākt nepieciešamo summu neizdosies un pie sējumiem netiksim, saziedoto naudu, protams, pārskaitīsim atpakaļ. Ja izdosies, - nomaksāsim nodokļus mūsu mīļajai valstij, iegādāsimies sējumus – un pamācoša un saistoša, kaut varbūt brīžam nepatīkama lasāmviela vismaz uz mēnesi Jums visiem nodrošināta.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.