Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no jautājumiem, uz kuru tiek meklēta atbilde katrās vēlēšanās, ir - vai vērts balsot par partiju, kuras reitings ir krietni zem piecu procentu barjeras? Vai tā nebūs nodotās balss izniekošana? Šādam jautājumam ir nopietns pamats, jo, kā zināms, visas balsis, kas nodotas par parlamentā neiekļuvušajām partijām, tiek proporcionāli sadalītas par labu tajā iekļuvušajām.

Viena no vienkāršākajām un reizē patiesākajām dzīves gudrībām, kuru vecāki saviem bērniem māca jau mazotnē, skan šādi: "Nedari otram to, kas pašam nepatīk!" Būtībā tas ir pārfrāzēts slavenā filozofa Imanuela Kanta galvenais ētikas bauslis (kategoriskais imperatīvs), kura pamatdoma: "Rīkojies tā, kā tu gribētu, lai rīkojas ikviens!"*

Kanta formulējums tiešām ir labs, precīzs veids, kā pārbaudīt, vai izvēlētā rīcība ir "laba" (t.i., vai tā nāk par labu iespējami plašākā mērogā) - gluži vienkārši jāiztēlojas, kas notiktu, ja visi tā rīkotos. Kādas tad būtu sekas?

Piemēram, kādreiz var šķist, ka nejauši nomest uz ielas konfekšpapīrīti un nepieliekties, lai to paceltu, taču ir nieks, kas pasauli nepadarīs īpaši sliktāku. Taču, ja tā darītu visi, mēs drīz vien dzīvotu izgāztuvē. Vai - kas gan tur liels, ja par kādu pakalpojumu samaksāju meistaram "uz ķepas"? Taču, ja tā rīkosies visi, vienmēr un visur, valsts izjuks un pārtaps haosā, jo budžetā vairs nebūs līdzekļu jebkādas infrastruktūras uzturēšanai.

Kanta testu var piemērot arī raksta ievadā uzdotajam problēmjautājumam. "Rīkojies tā, kā tu gribētu, lai rīkojas ikviens!" Vēlētājs, kurš apsver iespēju balsot par kādu partiju, noteikti vēlētos, lai par šo partiju nobalsotu ikviens - tad galu galā nebūtu jāsatraucas par piecu procentu barjeras pārvarēšanu.

Tātad saskaņā ar Kanta kategorisko imperatīvu katram, kurš vēlas balsot par partiju ar reitingu zem pieciem procentiem, bet šaubās, vai to vērts darīt, būtu tomēr jābalso par šo partiju. It īpaši tad, ja tās reitings nav gluži margināli zems un, ja dzirdēti vēl arī citi sakām: "Jā, es vēlētos par šo partiju balsot, bet viņi jau tāpat neiekļūs..." Faktiski šāda spriedelēšana un shēmošana nozīmē apmānīt pašiem sevi - nav taču zināms, cik vēl ir šādu "pašpiepildošo pareģotāju" - varbūt to pat ir krietni vairāk nekā pieci procenti.

Vēl absurdāk rīkojas tie, kuri publiski brīdina citus nebalsot par partiju, kas arī pašiem šķiet labākā izvēle, bet... "viņi taču nepārvarēs piecu procentu barjeru". Faktiski tāda rīcība ir salīdzināma ar situāciju, kurā daži cilvēki mēģina iestumt auto, bet bariņš citu stāv malā un skaļi spriedelē: "Jā, vispār to mašīnu būtu gan labi iekustināt, bet nē - nav jēgas, tāpat neizdosies!" un ik pa laikam vēl uzkliedz citiem garāmgājējiem: "Noteikti neejiet šiem muļķiem palīgā, netērējiet velti spēkus!"

Jāņem vērā arī vēl citu aspektu - partiju reitingi nebūt ne vienmēr ir uzticami un nekļūdīgi. Latvijas vēlēšanu vēsturē ir bijuši jau vairāki precedenti, kad partijai tiek solīti vien daži procenti, bet finālā izrādās desmit vai pat vairāk. Tāpēc man savā ziņā simpātiska šķiet to valstu nostāja, kur pirmsvēlēšanu reitingus vispār ir aizliegts publicēt. Iespējams, ka tādā gadījumā vēlēšanu rezultāti Latvijā jau līdz šim būtu izvērsušies krietni citādāki.

Protams, risks "pazaudēt balsi", balsojot par partiju ar reitingu zem 5% robežas, vienmēr pastāv. Tāpēc šādā situācijā varbūt noder vēl viena lēmuma izvērtēšanas matrica. Proti, apsvērt, cik tālu personīgajā reitingā no pirmās vēlēšanu izvēles atrodas otrā. Ja otra potenciālā vēlēšanu izvēle šķiet tikai nedaudz sliktāka par pirmo un, ja tai ir krietni labākas izredzes pārsniegt 5% barjeru - tad droši vien racionālākā izvēle būs balsot par savu otro izvēli. Taču, ja iespējamā otrā izvēle nešķiet ne uz pusi tik tuva sirdij un prātam kā pirmā, vai, ja puslīdz pieņemamas otrās izvēles vispār nav - tad iet un, zobus griežot, smagu roku balsot par kaut kādu "mazāko ļaunumu" gan, manuprāt, ir neprāts. Tāpat kā neprāts ir neiet uz vēlēšanām vispār (to var darīt tikai tie, kam tiešām nav nevienas partijas, par ko balsot) - jo tādā gadījumā jūsu nenodoto balsi tāpat sadala visas ievēlētās partijas (simts deputātu vietas Saeimā tiktu aizpildītas pat tad, ja uz vēlēšanām aizietu viens vienīgs cilvēks).

Ja partija ar reitingu krietni zem pieciem procentiem ir jums pārliecinoši tuvākā, vēlamākā izvēle - tad ejiet un balsojiet par to! Galu galā - pat ja tiešām sanāks "pazaudēt balsi", vai tomēr nav labāk "pazaudēt balsi" nekā "pazaudēt sirdi"?

* - Kanta kategoriskā imperatīva precīzs formulējums: "Rīkojies tā, lai tavas gribas maksima vienmēr vienlaikus varētu noderēt par vispārējas likumdošanas principu."

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...