Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Politiskajos kambaros šobrīd notiekošā ministru amatu pārdale jau kaitinoši ieilgusi. Partijas izvēlējušās kārdinošākos amatus. Taču dažas nopietnas nozares paliek bārabērna statusā. Piemēram, veselības ministra postenis, kas, šķiet, apzināti padarīts par visneiekārojamāko.

Pēc vairākiem neveiksmīgiem ministriem (Viņķele, Pavļuts) šai ministrijai līdzi velkas pakļautības iestāžu atrofijas, depresijas, PR otkatu (atcerieties, kā Viņķele COVID laikā lobēja Norda rīkotā maratona norisi?) un politisko līķu smaka.

Kurš gatavs uzņemties ministriju, kur tik daudz neatrisinātu, hronisku kaišu? Un tai pašā laikā tas ir krēsls, kur tiek apgrozīta liela nauda, kas „nez kāpēc” visu laiku tiek veltīta par maz ārstēšanai, bet par daudz citiem izdevumiem, kur var piesūkties un piesūkties bez KNAB un policijas intereses. 

Kaut kā sanācis tā, ka tie piemērotākie kandidāti – kā Kučinskis, Mozgis vai Circene - pazuduši no kandidātu sarakstiem. Čakša savukārt laikam pati sapratusi, ka pēc izgāšanās ar E-veselību prātīgāk ir izmēģināt neveiksmi vēl kādā citā jomā.

Kad visi esošie un zinošie kandidāti izvētīti un apzelēti, un atzīti par nederīgiem, tad tiek vilkti ārā vārdi no saraksta beigu gala. Viens no tiem – Renārs Putniņš, kuru, visticamākais, šim amatam lobē un finansiāli bīda saskaņietis Emīls Jakrins, izveidojot tādu kā Putniņbrāļu un Jakrina saskanīgu politisko saspēli. 

Renāram ir “izdevīgs brālis” (kā savulaik rakstījuši mediji) – Oskars Putniņš, kas Rīgas domē vadījis deputātu bloku “Rīgai”, kurš roku rokā ar “Saskaņu” organizējis dažādas politiskās spēlītes. Par brāļu draudzību ar Jakrinu liecina arī tvitera vietne, kur neslēpti notiek īpaši tuva vārdu apmaiņa.

Taču maiga un saskanīga politiskā saspēle starp brāļiem Putniņiem un Emīlu Jakrinu notiek ne tikai tvitera laukumā. Viens otram viņi snieguši palīdzīgu roku politiskajās cīņās Rīgas domes sastāvā. Piemēram, brālis Oskars mobilizējis Rīgas domes deputātu bloku “Rīgai” kopā ar “Saskaņu”, lai rosinātu mēra Oļega Burova atlaišanu, kad tas bija no amata atstādinājis draugu Jakrinu (kurš tolaik veica Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumus).  

Vai tagad ir tā, ka enerģētikas krīzē nevienam vairs neinteresē, ko ieliek par veselības ministru? Kāda ir reputācija, cik saskanīga ir noskaņa, kādas vispār ir spējas būt par ministru?  

Varbūt šis pa partijām migrējošā Putniņa un viņa virzienrādītāju izrāviens uz veselības ministra posteni ir zaudējušās „Saskaņas” uzvaras projekts? To, kāda vara īstenībā ir veselības ministram, mēs redzējām pandēmijā un vēl redzēsim nebeidzamā kara apstākļos. 

Putniņš ir cilvēks, kas ne pārāk ilgā laika posmā pagūst savērpt lērumu skandalozu lietu, ātri vien atstājot amatus. 2019.gadā publiski parādījās informācija, ka bijušais Ministru prezidenta ārštata padomnieks un nu arī bijušais Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis  Renārs Putniņš amatu Jēkabpils slimnīcā saņēmis, iespējams, kā atlīdzību par brāļa tolaik sniegto politisko atbalstu Oļegam Burovam (tas bija pirms Burova politiskās izrēķināšanās ar Jakrinu).

Tāpat arī notikušas iespējamas sarunas par Renāra iebīdīšanu Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā. Lieki piebilst, ka Jēkabpilī varas taurē tobrīd pūta partija „Gods kalpot mūsu Latvijai”, kuras valdes loceklis bija Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps. Savukārt šī partija savulaik esot izveidota kā Burova partijas „Gods kalpot Rīgai” satelīts.  

Brālis Renārs nav ne lielas, ne mazas komandas spēlētājs. Publiski ir izskanējis, ka arī premjera padomnieka amatu Renāram nācies atstāt, jo „Vienotība” nav bijusi mierā ar viņa darbību, kas ne vienmēr saskanējusi ar partijas viedokli, tai skaitā arī Rīgas domes priekšsēdētāja vēlēšanu sakarā. Viņa “pašdarbības jautājums” piesaistījis arī partijas Ētikas komisijas uzmanību. 

Protams, Renāram Putniņam patīk augsti lidojumi, un tad, kad no Ministru kabineta un Jēkabpils slimnīcas valdes viņš pēc īsa laika ir izmēzts, brālis kopā ar Emīlu sāk piemeklēt viņam augstāku amatu – šoreiz Veselības ministrijā.  

Kam tieši ir izdevīgi, lai šis saskanīgais Putniņš kūrētu Veselības ministriju? Vai sugas brāļiem pīlēniem? Diez vai. Drīzāk „Saskaņai”, kurai nekāda īstā sagrāve vēlēšanās nav bijusi. Bet vai mums vajag jaunu Pavļutu – iedomīgu narcisu, meitu ģēģeri, kurš šļūkā pa visām partijām vienlaikus, domā tikai par sevi un savu atbalstītāju maku (lasot valdības deklarācijas projektu, tā atblāzmā nozares zinātāji saredz mirguļojošu „Roche” kompānijas logo). Arī Tu, Renār?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...