Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par reformām valsts pārvaldē daudz runā, bet tās ir ļoti grūti sagaidīt un pamanīt. Nesen arī Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis sūdzējās, ka "reformas valsts pārvaldē norit tik lēni, ka reizēm gribas visu mest pie malas".

Protams, kā gan lai būtu ātri, ja politiķi un ierēdņu vadība ir neizlēmīgi un baidās, ka sāksies iebildumi un viņu izlēmīgo rīcību pirms vēlēšanām kāds "ne tā sapratīs".

Politiķu un ierēdņu uzraugu dilemmu labi saprot arī paši reformējamie, kas iebilst, pretojas visos iespējamajos veidos, apgalvo, ka reizē ar pārmaiņām viņu iestādē tiks sagrauti teju vai valsts pamati un tamlīdzīgi.

Vajag pierādījumus? Lūdzu! Tikko Valsts kontrole paziņoja, ka nav šķēršļu vairāku mazo valsts institūciju reorganizēšanai vai likvidēšanai, tā daža laba mazā iestāde, par kuras eksistenci plašākai sabiedrībai līdz tam nebija ne jausmas un par kuras darbību arī nekas nebija dzirdēts, saprata, ka tā tālāk dzīvot vairs nevar un pienācis laiks rīkoties.

Valsts dzelzceļa administrācija pat sasparojās tiktāl, ka sāka administratīvā pārkāpuma procedūru pret "Latvijas dzelzceļu"... par informācijas slēpšanu no valsts uzraugošās iestādes. Tas ir – no pašas Valsts dzelzceļa administrācijas. Un, kas ir pilnīgi nebijis gadījums šīs iestādes vēsturē, - nekavējoties metās par šo savu valstisko lēmumu pavēstīt sabiedrībai.

Izrādās, ka iestādes pienākums ir bijis pārbaudīt infrastruktūras maksas celšanas pamatotību un tā ir izvēlējusies šādu veidu, lai par šo savu ārkārtīgi nozīmīgo valstisko funkciju atgādinātu gan Valsts kontrolei, gan lēmumu pieņēmējiem Satiksmes ministrijā un citur.

Teiksiet, ka tādas lietas parasti notiek konkurentu – šajā gadījumā acīmredzot privāto pārvadātāju interesēs? Neko nevar izslēgt, taču drīzāk gan izskatās, ka iestādes vadība vienkārši mēģina pierādīt, ka tai tomēr ir kāda plašākām iedzīvotāju masām nezināma pastāvēšanas jēga, bet tie, kas tagad kaut ko gatavojas reformēt, patiesībā paceļ roku pret nozīmīgu, kompromisus nepazīstošu un satiksmes nozari un valsts ekonomiku cementējošu, svarīgu iestādi. Turklāt reformētāji to dara, nu, paši jau saprotat, kā interesēs...

Ja palūkojamies VID publiskajā datu bāzē, tad redzam ka līdz šim nezināmās iestādes vadītājs, kādreizējais Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta darbinieks Juris Iesalnieks pērn amatā ir saņēmis pietiekami glītus 36 tūkstošus eiro – tātad 3000 eiro mēnesī. Ja tam pieskaita arī deklarētās parādsaistības, kļūst diezgan skaidrs pēkšņās aktivitātes patiesais iemesls. Latviski sakot – vai tikai nesvilt bikses? 

An error has occured