Iesaki rakstu: 
Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Iespējams, mēs vēl daudz brīnumus pieredzēsim, - gan ATR (pēkšņā Saulkrastu novada veidošana pa gāzes vada ceļu), Ragauša un nu jau arī Dombravas (Saulkrastos, konsultāciju ar deputātiem un iedzīvotājiem un VARAM pārstāvjiem, laikā skaļi pateica, ka vajadzētu) publiski paziņotais, ka termināļa un trubu būvei vajadzēšot nacionālo interešu objekta statusu!
Nav slikti, vai ne - vienam privātam amerikāņu un, kā baumo, krievu kopprojektam piešķirt nacionālo interešu objekta statusu. Lai var rullēt pāri visam un ar megapeļņas ugunskuru sildīt daudzas ķepiņas. Bet naivajai publikai klārēt, ka būs kaut kas lētāks.
Leišu specdienesti jau brīdinājuši, ka tā spēlēšanās ar Krievijas gāziniekiem ne pie kā laba nenovedīs. „Valsts drošības departaments (SSD) un militārais izlūkdienests otrdien publiskotajā ikgadējā ziņojumā par draudiem Lietuvas nacionālajai drošībai norāda, ka Krievijas uzņēmums Novatek, kas piegādā gāzi Lietuvai caur Klaipēdas ostu, ir cieši saistīts ar Kremli un tā galīgais mērķis ir nostiprināties Baltijas valstu tirgū,"- tā varam lasīt pirms dažām dienām...
Kur tad plāno mūsējie ņemt to sašķidrināto gāzi? No Amerikas? Atvedot ar kuģi, tas sanāks pa lēto? Vai tepat no plānotā krievu supertermināla Ustjlugā? Pretēji SDD brīdinājumiem?
Un Latvenergo jaunā vadība - vai nenoslēgs kaut kādus līgumus par garantēto gāzes iepirkumu, par ko sapņo Ragausis un Co? Murgi par šī termināļa būvi kā neatkarības nodrošināšanu neiztur kritiku, jo šo neatkarību mums varēs nodrošināt Balticconector un Lietuvas-Polijas savienojums. Nez ko Ekonomikas ministrijas līdzšinējais valsts sekretārs Eglītis par šo visu teiktu. Un kādi ir patiesie iemesli viņa vēlmei līdz maijam kavēties savā postenī...
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.