Vairākas atziņas un jautājumi, kas rodas pēc Ogres kolaboracionistu izstādes apmeklējuma
Edvards Ratnieks19.11.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ļoti interesanta izstāde Ogrē, Indrānu ielā 9 (pa kāpnītēm kalniņā). Iesaku aiziet, paskatīties! Vairākas atziņas un jautājumi, kas rodas:
- Lai kontrolētu mūsu tautu, PSRS drošības orgāniem vajadzēja vien nieka 8000 čekas kartīšu īpašnieku. Dominēja dažādi kultūras un sabiedriskie darboņi, kas izšķirošos brīžos pateica publiski, kam ticēt, kam neticēt, ko darīt, kur iet, kurš labs, kurš peļams, viņiem diezgan labi izdevās, vēl tagad izdodas, bet drusciņ grūtāk, jo ir sociālie tīkli un katrs var brīvi izteikties.
- Čeka atlasīja sev vērtīgus kadrus, kurus darbināt vai nu ar iebiedēšanas taktiku, vai aiz cilvēka muļķības un pārliecības. Tos darbina un rausta redzamas vai neredzamas aukliņas vēl šodien, īpaši tad, kad paceļas tautai svarīgi nacionālie jautājumi. Beidzamajā laikā uzskatāmi tas redzams par valodas lietojumu plakātos un izkārtnēs vai pilsētvides attīrīšanā no padomju pieminekļiem.
- Kāpēc valsts neatkarības ideju virzīja arī tie cilvēki, kas savervēti PSRS drošības struktūrās tieši pirms neatkarības? Kāpēc pie varas un publiskās komunikācijas cītīgi turas šie cilvēki? Un pats galvenais: kāpēc vēl tagad ir cilvēki, kas to visu klausās, atzīst un tam tic?
- Kad pienāks brīdis, ka valodas un citi nacionālie jautājumi netiks bloķēti?
Iesaku apmeklēt šo izstādi, kad autors Lato Lapsa personīgi stāsta par ekspozīciju*. Ir gan mapītes, gan dokumenti, gan dažādi rekvizīti.
* Piektdienās 12.00 un 14.00.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.