Vakcīnas mums tiek uzspiestas ar likumu, bet mūsu paraksts, ar kuru "brīvprātīgi" atsakāmies no tiesībām, tiek izspiests nelikumīgi
Lauris Galiņš04.08.2021.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Egils Levits samelojās, stāstot, ka cilvēktiesības beigsies tiem, kas nevakcinējas. Patiesībā ir tieši otrādi - vakcinētie bija spiesti parakstīties, lai atteiktos no cietušā tiesībām (izmantot cietušā tiesības, ja būs problēmas), bet cietušā tiesības arī ir cilvēktiesību sastāvdaļa, un te ir viens āķis.
Valsts spiež vakcinēties it kā ar likumiskiem līdzekļiem, bet atteikties no tiesībām liek bez likuma Jums pašiem - parakstoties pirms vakcinācijas uz mums pirmsšķietami nenozīmīga noformētā dokumenta, kas izskatās kā aptaujas lapa, kura it kā ietver vien aptauju , bet faktiski ir Jūsu vienpusējs paziņojums par atteikšanos no cietušā tiesībām - tātad tas ir Jūsu pašu vienpusēji izdots akts.
Interesanti ir vēl kas cits, - ja Jūs pirms vakcinācijas neparakstāt neko, Jūs neviens nevakcinēs, tātad komplektā ar likumīgi izspiesto vakcināciju Jums ir jāparaksta arī brīvprātīga atteikšanās no tiesībām, kas nav likumīga bez Jūsu paraksta.
Vien retais zina, ka arī fašistiskās Vācijas koncentrācijas nometnēs visi ieslodzītie tur nokļuva "brīvprātīgi", par to parakstoties. Iespējams, šī iemesla dēļ uz koncentrācijas nometņu vārtiem bija rakstīts - "Darbs dara brīvu”. Protams, bija arī alternatīva neparakstīties un pieņemt nāvi kā normu uzreiz.
Personīgi man nav saprotams, kāpēc ar šo uzrakstu tiek uzskatīts, ka tiek aizskartas vien ebreju jūtas. Fašistu nāves nometnēs nokļuva arī citi, un visi parakstīja "brīvprātīgu" iestāšanos nometnēs – tieši tāpat kā tagad „brīvprātīgi” atsakās izmantot cietušā tiesības, ja būs problēmas pēc vakcinācijas.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
