Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Valdība, attopies

Liepa Ozoliņa
21.04.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas situāciju no ekonomikas, ne medicīnas viedokļa.

1. Valdība ir nodrošinājusi Latvijai kredītu (vai kredītlīniju) 4 miljardu apmērā. Lieliski!

Bet kāds ir biznesa plāns, ar kuru šis kredīts ir paņemts?! Ja šī nauda tiks tikai notrallināta kārtējo izdevumu segšanai, pēc tam to atdot būs grūti. Pirmkārt, šai naudai vajadzētu aiziet tajās lietās, kas nodrošinātu labāku valsts izdzīvošanu "pēc tam". Medicīnā, lai mazāki būtu zaudējumi pat ne no COVID-19, bet no citu slimību neārstēšanas pandēmijas laikā un mediķu dīkstāves. Informācijas tehnoloģijās (un to drošībā!), lai valsts pārvaldē un tautsaimniecībā ar mazāk cilvēkresursiem var paveikt vairāk. Šis ir īstais brīdis e-veselības projekta restartam - bet tikai tad, ja mācamies no iepriekšējām kļūdām.

Ja nu tomēr tiek segti kārtējie izdevumi, tad ir jābūt plānam - cik ilgi un kā šie izdevumi tiek samazināti un ienākumi palielināti, lai atkal "satiktos".

2. Tāpat kā 2009.gadā ir jāpārskata daudzās dublējošās valsts iestādes, un jāveic to reorganizācija, apvienojot līdzīgas funkcijas un samazinot administratīvās izmaksas.

Mums ir 13 ministrijas, kurās katrā strādā varbūt 100 vai daži simti ierēdņu, kas smērē papīrus un nosaka nozares politiku. Tā ir nepieciešamā birokrātija, kura ir jāpacieš. Bet aiz katras no tām ir 10 vai vairāk lielāku un mazāku padotības iestāžu, kuras veic dažādas valsts pārvaldes funkcijas. Katrai no tām ir sava vadība, lietvedība, grāmatvedība, personāla daļa, saimniecības daļa, informācijas tehnoloģiju daļa, utt. Bieži vien to funkcijas ir visai šauras, un reāli to izpildē ir jāsadarbojas vairākām iestādēm.

Dabas aizsardzības pārvaldes apvienošana ar Valsts vides dienestu ir solis vajadzīgajā virzienā. Kā saglabāt katras iestādes vērtīgākos darbiniekus un iestrādnes un nodrošināt apvienotās iestādes efektivitāti, tas jau ir nākamais stāsts.

Bet, piemēram, veselības nozarē Zāļu valsts aģentūra reģistrē zāles un pārrauga to tirdzniecību, lai Latvijā būtu pašas dārgākās zāles. Svarīga lieta. Bet varbūt šīs funkcijas var nodot (pievienot) Veselības inspekcijai vai Nacionālajam veselības dienestam?

Tieslietu nozarē. Datu valsts inspekcija rūpējas par personas datu aizsardzību un izdod garus likumu skaidrojumus, no kuriem neko nevar saprast. Tā prasa Eiropa. Bet varbūt šo funkciju var veikt nodaļa ministrijā vai kādā lielākā iestādē? Tiesu namu aģentūra apsaimnieko tieslietu iestāžu ēkas un nodrošina IT pakalpojumus. Bet IT pakalpojumus nodrošina un zemesgrāmatu sistēmas uztur arī Tiesu administrācija? Kāpēc divas iestādes?

Valstij piederošo nekustamo īpašumu jomā vispār valda interesanta situācija. Lielākajā daļā nozaru savas "namu pārvaldes" ir likvidētas kā liekas, un nekustamos īpašumus pārvalda pašas iestādes vai valsts kapitālsabiedrības (piemēram, slimnīcas), vai arī to apsaimniekošana ir nodota valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" (VAS VNĪ). Bet ir dažas nozares, kurās ir palikušas iestādes, kas bieži vien pilda starpnieka funkcijas starp nozares iestādēm un VAS VNĪ. Tās ir jau minētā Tiesu namu aģentūra, Nodrošinājuma valsts aģentūra (iekšlietu nozarē) un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC). Nesaku, ka tās var tagad un tūlīt pievienot VAS VNĪ, jo tām ir arī citas funkcijas, bet izvērtēt to reorganizāciju gan vajadzētu.

3. Lai cik tas būtu sāpīgi, ir jāsaprot, ka šobrīd ir jāatsakās no "Rail Baltica" projekta, kurš ir nokavējis savu laiku.

Pēc BREXIT un COVID-19 Eiropai nebūs naudas, ko ieguldīt šajā projektā, un nebūs arī pasažieru, kas ļautu atpelnīt šo jau tā pārāk utopisko biznesa plānu. Visas izmaksas par „Rail Baltica” gulsies uz Latvijas budžetu, un tā būs zemē nomesta nauda.

Dzelzceļu būves ziedu laiki bija pirms 150 gadiem. Latvijā jau ir nojauktas vairākas līnijas, un, ja sāksim būvēt „Rail Baltica”, tas stāvēs pamests kā bērnu dzelzceļa gulšņi Mežaparkā. COVID-19 dod iespēju iziet no šī projekta "ar cieņu un paceltu galvu", tāpat kā „Maximas” traģēdiju izmantoja Dombrovska valdība.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

FotoEs, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru iedvesmot teicēniešus!
Lasīt visu...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...