Iesaki rakstu: 
Lai saprastu, kādā veidā gurķu pumpu mijiedarbība un integritāte ietekmē sociālekonomiskos procesus, trīs pilnmēnešu laikā tiks īstenota valsts pētījumu programma “Saliedētas un pilsoniski aktīvas gurķu dobes attīstība”. Domāju, ka mūsu pilsoniski aktīvā sabiedrība novērtēs jebkuras absurda formas, kurās tiek ielieta nodokļu maksātāju naudiņa. Šoreiz gan ne par gurķiem, tā vienkārši tāda progresīvi zaļa līdzība.
Mediji izvērtēšanai nule saņēma kārtējo valsts (nodokļu maksātāju) naudas izšķērdēšanas projektu, un tas līdzinās bēdīgi slavenajam kovidlaiku “salātu recepšu projektam”, vienīgi - naudiņas ir mazāk. Citēju oficiālo tekstu: “Programmas kopējais finansējums ir 1 250 000 eiro: 2023. gadam - 250 000 eiro, 2024. gadam - 500 000 eiro un 2025. gadam - 500 000 eiro. Kultūras ministrija vadīs pētījumu programmas īstenošanu. Programmu finansē no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas “Zinātne” apakšprogrammai “Valsts pētījumu programmas” piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.”
Ko tad nu šoreiz pētīsim? Trīs gadu laikā (2023.-2025.) tikšot īstenota valsts pētījumu programma “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība”. Kolīdz izpētīsim, tūdaļ arī saliedēsim.
“Programmas īstenošana attīstīs cilvēkkapitālu sociālajās un humanitārajās zinātnēs un radīs jaunu zināšanu bāzi par Latvijas sabiedrības, mediju un informācijas vides attīstības aktuālajiem un vēsturiskajiem procesiem. Tiks veicināta izpratne par formālo un neformālo pilsonisko iniciatīvu ieguldījumu un vārda un izteiksmes brīvības pienesumu valsts ilgtspējīgai attīstībai. Ir īpaši jāuzsver programmas virsmērķis - veicināt Latvijas sabiedrības saliedētību, noturību un savstarpējo uzticēšanos nacionālas, demokrātiskas un kopīgās vērtībās balstītas Latvijas attīstībai,” skaidro saliedētības kultūras ministre Agnese Logina (Progresīvie), kura būs šā svētā pasākuma kuratore.
Sasniedzamie programmas uzdevumi būšot šādi: pētīt un attīstīt jaunu zināšanu bāzi par aktuālajām tendencēm saliedētības, sadarbības un savstarpējās uzticēšanās jomā Latvijas sabiedrībā, dažādās sociālajās un demogrāfiskajās, tostarp jauniešu, mazākumtautību, jaunatbraucēju grupās, to iemesliem un cēloņiem.
Pētīs arī medijpratību, informācijpratību un kritisko domāšanu. Mērķis būs attīstīt pieejas, lai novērtētu pilsoniskās sabiedrības sociālo un ekonomisko ietekmi, īpaši uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, mentālo veselību, pašīstenošanos, līdzdalību un sociālo iekļaušanos, vidi un klimatu, kā arī sociālās inovācijas, paplašinot zināšanas un izpratni par pilsoniskās sabiedrības līdzšinējo un potenciālo pienesumu minētajās jomās valsts ilgtspējīgai attīstībai. Tas vēl nav viss: būšot arī horizontālie uzdevumi. Par vertikālajiem gan ne vārda…
Nu un tādā garā uz priekšu. Visu “blā blā” dokumentu citēt nav nedz mērķtiecīgi, nedz interesanti. Kārtējais vārdu un jēdzienu savirknējums, kura “sausais atlikums” iekritīs tikai un vienīgi pētnieku un viņus pavadošo personu kabatās. Tieši tikpat vērtīgs pētījums kā “Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: “Wolt” un “Bolt” piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze”. Šim pētījumam valsts piešķīrusi 300 000 eiro. Nieks taču, vai ne?
Kamēr Latvijā trūkst finansējuma neskaitāmām jomām, kas vai nu mirst, vai nīkuļo, valdošie prezentē arvien jaunus naudas izpļekarēšanas veidus, acīmredzami lepodamies ar savu nevaldāmo izdomu.
Trūkst naudas veselības aprūpei: tas grauj daudzu pacientu cerības uz iespējām ārstēties. Ik gadu, laikus nesaņemot medicīniskos pakalpojumus, Latvijā mirst ap 4000 cilvēku.
Trūkst naudas Valsts ugunsdzesības un glābšanas dienestam (VUGD): vairāki VUGD depo strādā ar pārtraukumiem, jo nav naudas un nav darbinieku, bet sliktas kvalitātes tehnika ir lielā daļā VUGD depo. Vairāk nekā 1000 gadījumos vairāku VUGD depo darbība bija uz laiku apturēta finansējuma un darbinieku trūkuma dēļ.
Un tas ir tikai šogad. Un tas ir, runājot tikai par veselības aprūpi un glābšanas dienestu.
Bet te, raugi, tiek finansēti Latvijas pilsoniskās sabiedrības, informācijpratības un jaunatbraucēju (imigrantu?) labbūtības pētījumi. Sakiet, valdības krēsli, jums tiešām nav ko darīt? Vai jūsu esības uzdevums, piedodiet, nav saistīts ar Latvijas drošības stiprināšanu un ar labklājības veicināšanu? Kādā nolūkā jūs trinaties tajā Ministru kabinetā? Lai pēc iespējas efektīvāk izķiņķelētu mūsu nodokļu naudu?
Saņemieties un beidzot demisionējiet. Varbūt Gurķu pumpu pētīšanas institūtā jūs paņems darbā. Bet varbūt arī ne. Netalantīgi maucat.
Attēlā - kultūras ministre Agnese Logina (Progresīvie), kuras aizgādībā tas notiek.
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
