Valdība budžeta dēļ nekritīs, "NA" piekritusi demogrāfijas kompromisam
PIETIEK22.10.2012.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Draudi valdības krišanai balsojumā par valsts budžetu 2013. gadam ir novērsti, jo Nacionālā apvienība (NA) pirmdien ir pieņēmusi Vienotības piedāvāto kompromisu par papildu pasākumiem dzimstības veicināšanai. Neoficiāli šis kompromiss tiek saistīts ar NA bažām, ka tā dēvētais "saimnieciskais spārns" premjera partijā un citi ietekmju pārbīdē ieinteresēti spēki ārpusē varētu ar apvienības rokām panākt izmaiņas valdībā, par ko politisku atbildību nestu NA.
Gala summā NA tā dēvētajā "demogrāfijas ultimātā" izvirzītā prasība no aptuveni 31 miljona latu sarukusi līdz aptuveni 13 miljoniem latu, ko apvienības līderi Pietiek atsakās atzīt par piekāpšanos vai kompromisu. "Mēs jau no paša sākuma koncentrējāmies uz rezultātu, nevis summu. Mūsu skatījumā visas prasības ir izpildītas, kā tās aprēķina – tas ir cits jautājums," Pietiek norādīja NA līderis Raivis Dzintars. Viņš arī vēlētos, lai attiecīgos demogrāfijas priekšlikumus, kuri tiks iesniegti budžeta projekta otrajām galīgajam lasījumam, parakstītu visu koalīcijas partiju frakciju vadītāji, tā sniedzot politiskas garantijas. Balsojums par 2013. gada budžetu galīgajā lasījumā paredzēts 15. novembrī.
Aizvadītajā nedēļā atsevišķi NA vadoši politiķi Pietiek atzina, ka jūtas "uzdzīti kokā", jo premjera partija neizrādīja gatavību piekāpties apvienībai ideoloģiski svarīgajā jautājumā, radot pat spekulācijas, ka daļa Vienotības vēlas panākt izmaiņas valdībā ar "nacionāļu" rokām. Tādēļ tika meklēts risinājums, kā NA no vienas puses "nezaudēt seju" un neatteikties no politiskajam spēkam ideoloģiski svarīgajām rūpēm par demogrāfijas problēmām, bet no otras puses neļauties kļūt par instrumentu ministru portfeļu pārdalē.
Par demogrāfijas tēmu NA atbildīgais Imants Parādnieks kompromisu saista ar vienošanos par 100 latu bērna kopšanas pabalsta iedalīšanu bērniem līdz 1,5 gadu vecumam, bet tikai pēc vairākkārtīgi Pietiek atkārtota jautājuma, cik miljonus latu nākamā gada budžetā varētu atvēlēt šim mērķim, politiķis nosauca summu ap 13 miljoniem latu. Tas ir vairāk nekā divreiz mazāk par NA pirms trim nedēļām nosauktajām vēlamo demogrāfijas pasākumu kopējām izmaksām, kas bija aptuveni 31 miljons latu.
Politiķis skaidro, ka savus sākotnējos aprēķinus, saskaņā ar kuriem NA piedāvātie demogrāfijas pasākumi tika lēsti aptuveni 31 miljona latu apmērā, balstījušies Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas (abas vada Vienotības ministri) sniegtajos aprēķinos, un panāktais kompromiss bāzēts uz jaunām, pavisam citām aplēsēm. "Kādus man ciparus dod, pēc tādiem es vados!" saka Parādnieks, aicinot "nemest visu vienā katlā" un par NA piekāpšanos vai Vienotības kompromisu spriest vadoties pēc demogrāfijas pasākumu klāsta, nevis to fiskālās ietekmes uz budžetu.
Pietiek jau iepriekš rakstīja, ka NA valde 1. oktobra vakarā pieņēma lēmumu nebalsot par valsts nākamā gada budžeta pieņemšanu Saeimā, ja pārējā koalīcija neatbalstīs tās priekšlikumus demogrāfijas problēmu risināšanai, kuru kopējās izmaksas būtu ap 31,6 miljoniem latu. Balsošana pret valdības sastādīto budžetu koalīcijas līgumā pēc būtības tiek pielīdzināta aiziešanai no valdības.
Tas, ka kāds koalīcijas partneris, lai panāktu savu mērķu realizēšanu, pauž publisku gatavību nenobalsot par to vai citu valdības lēmumu, nav neierasta parādība un nereti ir saistīts ar šantāžas taktiku sarunu vešanā. Tomēr nervozu fonu koalīcijā šim NA lēmumam radīja politikas kuluāros jau nedēļām cirkulējošās runas par iespējamām pārmaiņām valdībā.
NA ar 14 deputātu mandātiem Saeimā ir tikai divi ministru portfeļi, kamēr Reformu partijai ar nedaudz vairāk - tikai 16 deputātu vietām - ir pieci ministru portfeļi. Tādēļ jau pirms laika izskanēja versijas, ka NA izmantos sev ideoloģiski svarīgo demogrāfijas tēmu, lai panāktu pārmaiņas valdībā un neproporcionālā ministru portfeļu sadalījuma pārskatīšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
