Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir pagājuši jau vairāk nekā trīs gadi no brīža, kad AS ”Liepājas Metalurgs” - Liepājas vecākais un lielākais uzņēmums - apturēja ražošanu un bankrotēja. Iemesls, kas strauji veicināja šādu notikumu attīstību, bija bezatbildīgā enerģētikas tarifu un OIK nodokļa politika. Turpmākie dārgi izmaksājušie un ar svinīgiem pasākumiem noslēgušies investoru meklējumi, kā arī “ražošanas atjaunošana” Ukrainas kompānijas “KVV Group” nekompetentā vadībā faktiski “piebeidza” jau tā cietušo rūpnīcu.

Gandrīz pilnībā ir atlaists ilgus gadus strādājušais darba kolektīvs, kurš 2011.gadā, izpelnoties daudzu konkurentu skaudību, spēja 9 mēnešu laikā sasniegt projektēto ražošanas jaudu jaunā un Eiropā unikālā tēraudkausēšanas kompleksā. Pašlaik ir iztukšoti uzņēmuma materiālu un rezerves daļu krājumi, darbiniekiem nav izmaksātas algas, nav nomaksāti nodokļi, ir apdraudēta turpmāka ražošanas iekārtu saglabāšana.

Šobrīd uzņēmums, kurā gadu desmitiem ilgi ir strādājušas liepājnieku dinastijas, uzņēmums, kurš kalpoja pilsētai un tās iedzīvotājiem, ļāva attīstīt Liepājas kultūru un sportu, piedzīvojot krīzes brīdi, pēkšņi kopā ar tā darbiniekiem ir kļuvis par nevajadzīgu nastu daudziem valsts ierēdņiem. Viņu vienīgais mērķis tiek pausts medijos – ar restrukturizācijas plāna palīdzību atgūt valsts kasē savulaik iekārtas modernizācijā ieguldīto līdzekļu atlikumu.

Nav noslēpums, ka jebkuras iekārtas vērtība ir cieši saistīta ar kompetentu, ar iekārtu strādāt protošu darbinieku esamību. Ja šādu darbinieku kolektīva nav – konkrēto iekārtu var izpārdot vien par lūžņu cenu. Iespējams, ka tieši šāds mērķis arī ir valdības plānam ar noslēpumaino nosaukumu – restrukturizācija…

Protams, pēc pāris gadiem, tirgum atjaunojoties, kompetenta investora vadībā uzņēmums atkal var strādāt ar peļņu. Taču, nepieņemot atbildīgus lēmumus izejai no krīzes un neatbrīvojot uzņēmumu no tajā saimniekot nespējīgajiem “KVV Group” akcionāriem, kuri neko nedeva ne rūpnīcai, ne pilsētai, valdība ir pieturējusies pie neiejaukšanās taktikas, vienlaikus cenšoties neskatīties uz to, ka iet bojā vesela Latvijas ekonomikas nozare kopā ar pilsētu.

Vēl vairāk – ļoti ciniski izklausās vairāku amatpersonu nesenie paziņojumi, ka Liepājas pilsēta ir veiksmīgi tikusi galā ar lielo bezdarba vilni 2013.gada beigās un ir pārliecība, ka vēl dažu simtu liepājnieku palikšana bez darba nekādi nepasliktinās Liepājas ekonomisko situāciju.

Taču šobrīd ikvienam liepājniekam ir skaidrs, ka, ejot bojā rūpnīcai, postā iet arī Liepāja. Pustukšais pilsētas transports maksimumstundu laikā un tukšās pilsētas ielas par to liecina pietiekoši uzskatāmi. Ierēdņu teiktais, ka darba tirgū Liepājā šobrīd ir vairāk nekā 200 vakanču, asi kontrastē ar faktu, ka vairums labāko speciālistu pēc ilgām un nerezultatīvām sarunām darba biržā ir darba meklējumos pametuši un turpina pamest Liepāju un Latviju. Kopā ar ģimenēm un bērniem…

Trūcīgā darba tirgus piedāvājumi pārsvarā nemaz neļauj normāli nodrošināt ar iztiku pat sevi, nerunājot par ģimeni un bērniem. Un pilnīgi ciniski šobrīd izklausās valdības aicinājumi izveidot programmu darbavietu radīšanai un darba meklējumos Latviju pametušo pilsoņu atgriešanās veicināšanai. Realitātē pieredzējušo speciālistu un strādnieku lielākā daļa, ļoti iespējams, jau vairs neatgriezīsies tukšā un depresīvā pilsētā, citi meklē iespējas aizbraukt jau tuvākajā laikā.

Uz šī fona ļoti dīvaini un ciniski izklausās vairāku amatpersonu viedokļi par to, vai Latvijai ir vajadzīga rūpnīca „Liepājas Metalurgs”. Ja šobrīd netiks pieņemti lēmumi par neveiksmīgā “investora” atstādināšanu un pilsētas viena no pēdējiem ražošanas uzņēmuma reanimēšanu, tad nebūtu nekāds brīnums drīz vien dzirdēt arī jautājumu: ”Bet vai Latvijai tāda Liepāja vispār ir vajadzīga?...”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jaunā konservatīvā partija šūpo valdību

FotoParasti politikas vērotājiem vasara ir diezgan garlaicīgs laika posms, jo Saeimas deputātiem ir garās brīvdienas un arī citi politiķi un vadoši ierēdņi izbauda atvaļinājumu. Tomēr šī vasara ir atšķirīga – to nosaka ne tikai izveidojusies krīze Rīgas domē, bet arī skandāli un skaļās emocijas valdībā.
Lasīt visu...

12

Totālā kontrole

FotoDaudz ir dzirdēts par sazvērestībām, un ir pat tāds ironisks apzīmējums – sazvērestību teorijas. Vai tiešām jūs domājat, ka sazvērestības nekad nav notikušas? Teiksiet - ir, bet tas bija sen un vairs nav taisnība.
Lasīt visu...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas grorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...