Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts arī turpmāk turpinās nodrošināt apsardzi eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, - tā valdības sēdes slēgtajā daļā nolēmis Ministru kabinets, lai gan likums Par valsts prezidenta darbības nodrošināšanu noteic, ka apsardze eksprezidentam obligāti pienākas tikai pirmos četrus gadus pēc amata atstāšanas.

Aizsardzības ministrijas un drošības dienestu iesniegtajiem dokumentiem, kas attiecas uz šo lietu, noteikts statuss „dienesta vajadzībām”, un valdības sēžu slēgtajās daļās izskatāmos jautājumus ministri oficiāli nekomentē, tādēļ nav zināma argumentācija, ar kādu Vīķei-Freibergai nolemts saglabāt apsardzi. Tomēr pēc informācijas, ko Pietiek neoficiāli pauduši ar valdību saistīti avoti, noteicoša loma bijusi gan pašas eksprezidentes vēlmei paturēt apsardzi, gan tam, ka drošības iestādes piekritušas tās nepieciešamībai. Vai ir veikts Vīķes-Freibergas apdraudējuma izvērtējums un cik reāls tas ir, nav zināms. Pēc likumā noteiktā izriet, ka valdībai, izlemjot šo jautājumu, mutiski vai rakstveidā jāuzklausa eksprezidenta apsvērumi.

Pati eksprezidente Vīķe-Freiberga Pietiek ar savas sekretāres starpniecību noliedza, ka viņai būtu bijusi kāda izšķiroša loma, izlemjot jautājumu par apsardzes saglabāšanu. „Kopumā jautājums par bijušo Valsts prezidentu drošību ir formulēts likumā, detaļas nav vispārējas pieejamības informācija drošības apsvērumu dēļ,” bija eksprezidentes sākotnējā atbilde.

Tomēr likuma formulējums noteic, ka par apsardzes saglabāšanu pēc četriem gadiem lemj Ministru kabinets, „uzklausot personu, kura ieņēmusi Valsts prezidenta amatu”. Vēlāk Vīķe-Freiberga Pietiek precizēja, ka „eksprezidentu personīgām vēlmēm šeit ir tikai ļoti nosacīta loma” un gala rezultātu nosaka iesaistīto iestāžu lēmumi. Jāpiebilst, ka šā gada martā eksprezidente vēl bijusi tiešāka savās vēlmēs, aģentūrai LETA atzīstot: „Jā, es [apsardzi] vēlēšos saglabāt pēc 2011. gada jūlija.”

Likuma Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu 10. panta 2. daļa noteic, ka personai atstājot Valsts prezidenta amatu, valsts drošības iestādes viņu informē par tās drošību, un šai personai ir tiesības uz valsts nodrošinātu aizsardzību (apsardzi) četrus gadus pēc prezidenta amata atstāšanas. Par aizsardzības (apsardzes) nepieciešamību pēc šā termiņa beigām katrā atsevišķā gadījumā lemj Ministru kabinets, ņemot vērā valsts drošības iestāžu sniegto informāciju un uzklausot personu, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu.

Valsts nodrošināta apsardze vēl joprojām, 12 gadus pēc amata atstāšanas, ir arī eksprezidentam Guntim Ulmanim. Pietiek noskaidroja, ka izmantot likumā doto iespēju uz apsardzi ir izlēmis arī Valdis Zatlers, kuram 7. jūlijā ir pēdējā diena Valsts prezidenta amatā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...