Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan uzņēmēji iebilda pret valdības plāniem jau pašreizējā brīdī – Covid-19 krīzes laikā ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tas tomēr tika izdarīts, un šī norma jau šā gada 1. jūlijā ir stājusies spēkā. Tikai pēc šā spēkā stāšanās datuma valsts prezidents Egils Levits publiski paudis aicinājumu veidot darba grupu, lai varētu notikt pienācīgas diskusijas par šo normu, lai to uzlabotu...

Patiesībā šis process notiek it kā no otra gala. Būtu normāli, ja vispirms kopīga darba rezultātā taptu pārdomāts produkts, kuru tad pēc tam arī pieņemtu un ieviestu, – tā tas ir bijis iepriekš. Savukārt šoreiz viss notika otrādi. Vispirms no valdības puses bija attieksme – jūs, uzņēmēji, stāviet pie ratiem, jo mēs visu zinām labāk. Tad tika uztaisīts un apzināti pieņemts brāķis, un tikai tad sākās runas, ka būtu labi izveidot darba grupu.

Esmu vērsis valsts prezidenta uzmanību, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) piedalīsies šajā procesā, ja tāda darba grupa vispār tiks izveidota, bet, ja tas viss notiks formāli, "ķekša" pēc, mēs to savā publiskajā retorikā arī neslēpsim. Šīs normas ieviešanai nav īstais laiks, normas izstrādes process nav noticis normālā sadarbībā ar partneriem, bet pats produkts ir brāķis.

Šajā kontekstā nedaudz jāatgādina, kāda tad bija attiecīgā lēmuma tapšanas hronoloģija. Pagājušā gada vasarā, kad bija sava veida atelpas brīdis starp diviem Covid-19 viļņiem mūsu valstī, LTRK, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai bija organizēta tikšanas ar tiem Krišjāņa Kariņa valdības ministriem, kuru pārziņā ir ekonomikas, tautsaimniecības attīstība. Šajā tikšanās reizē cita starpā piedalījās arī premjers un finanšu ministrs Jānis Reirs.

Toreiz LTRK, kurā šobrīd ir ap 6000 biedru un kas tādējādi ir lielākā uzņēmēju organizācija mūsu valstī, uzsvēra, ka minimālo VSAOI likmju ieviešana valstī ir atbalstāma, vienlaikus norādot, ka šādu normu vajag ieviest pakāpeniski, to izskaidrojot sabiedrībai, lai visiem būtu saprotami, kas un kāpēc tiek darīts. Visi it kā bijām vienisprātis, ka pie rezultāta jānonāk, strādājot visiem kopā, rūpīgi izvērtējot visus aspektus.

Laika gaitā kļuva skaidrs, ka Finanšu ministrija ir uzņēmusi strauju gaitu normas par minimālajām VSAOI likmēm virzīšanā, paredzot, ka tas būs obligātais maksājums, un šajā darba procesā tika aizmirsts par sarunām ar partneriem.

Laikā, kamēr esmu LTRK prezidents, šī ir trešā valdība, un šobrīd ir visnotaļ vienkārši salīdzināt esošās un iepriekšējās valdības darba stilu. Par esošo situāciju droši var teikt, ka valda totāla arogance ar lielas daļas valdības ministru nostādni, ka viņi ir visgudrākie un visu zina vislabāk.

Ja jau būtu tā, ka šie pašreizējās valdības zem lozunga "mēs visu zinām" pieņemtie lēmumi nestu labus augļus, viss būtu kārtībā. Tomēr realitāte ir tāda, ka šobrīd, piemēram, tādā parametrā kā pirktspējas paritāte, kas raksturo, cik viens iedzīvotājs var nopirkt par to naudu, kas ir viņam kabatā, mēs atpaliekam no savām kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas par 20%, un šī plaisa tikai palielinās.

Tas nenozīmē, ka Latvijā cilvēki būtu sliktāki vai neizglītotāki, bet tas nozīmē, ka Latvijā ir aroganta, neprofesionāla politika ar negatīvu rezultātu. Šīs neieklausīšanās iemesli nekādi nav skaidri.

Jāpiebilst, ka arī Laimdotas Straujumas valdības laikā finanšu ministrs bija Jānis Reirs un lielā mērā tieši šī iemesla dēļ LTRK biedri bija gandarīti, kad valdība krita. Tad nāca Māra Kučinska valdības laiks. Tas bija periods, kad daudzos jautājumos LTRK, uzņēmēju un premjera viedoklis atšķīrās, bet daudzos jautājumos mēs bijām vienisprātis, taču viennozīmīgi jāuzsver – visu šo periodu ar premjeru Kučinski bija normāla sadarbība, komunikācija, diskusijas, mēs visu laiku bijām kontaktā. Jā, bija viedokļu atšķirības, bet tas ir tikai normāli, saprotami un pareizi. Savukārt pašreizējās valdības kontaktēšanās ar kameru ir vairāk formāla.

Rezultātā jāatzīst, ka pašreizējā valsts vadība ir radījusi vilšanos, pilnībā sagraujot iepriekš labi attīstīto dialogu ar uzņēmējiem, ar cilvēkiem, kuri virza tautsaimniecību un maksā nodokļus. Tas, kas notiek šobrīd, – tā ir neprofesionalitāte. Redzot, kā attīstās situācija saistībā ar VSAOI, uzņēmēji viesojās pie katras no Saeimā pārstāvētajām partijām.

No koalīcijas partijām visas, izņemot "Jauno Vienotību", mums teica – jā, pašreiz izstrādātā norma par minimālajām VSAOI likmēm ir brāķis, un to vajadzētu mainīt. Šai atziņai jau nākamajā brīdī sekoja nākamais teikums – mēs šo normu atbalstīsim, jo negribam, lai šī tēma sagāž koalīciju. Tātad politiķi ar savu balsojumu Saeimā apzināti un labprātīgi apstiprināja brāķi. Vienlaikus šā likumdošanas brāķa sekas jau ir jūtamas – daļa uzņēmēju jau ir atlaiduši savus darbiniekus.

Protams, ekonomika kopumā Latvijā attīstās, bet šis progress ir vājš – dažādu valdības pieņemto lēmumu rezultātā nav vienmēr iespējams nodrošināt strādājošajiem tādu atalgojumu, kādu viņi būtu pelnījuši atbilstoši padarītajam, un aizbraukt strādāt uz kādu citu valsti mūsdienās, kā zināms, nav nekādu problēmu.

Šobrīd ir bažas, ka ir sagaidāms kārtējais iedzīvotāju emigrācijas vilnis, kolīdz Eiropā būs stabilizējusies situācija saistībā ar Covid-19 izplatību. Rezultātā Latvijas uzņēmēji būs spiesti rēķināties ar darbaspēka trūkumu, par ko liecina visas iespējamās pazīmes. Tas ir stāsts par mūsu politiskās elites spēju vai nespēju ekonomiku virzīt uz priekšu straujāk un tādējādi arī par spēju nodrošināt, piemēram, cienīgāku atalgojumu mediķiem, pedagogiem un dažādās citās katrai valstij svarīgās profesijās strādājošajiem.

* Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...