Valdībai stratēģiski svarīgi enerģētikas objekti nav vajadzīgi

Rolands Pētersons, Neatkarīgā
03.06.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Ja runājam par “airBaltic” (valstij pieder 97,98%), šis plāns nav jauns, un tā būtībā ir loģiska iespēja atgūt iepriekšējos gados valsts ieguldītos simtus miljonu nodokļu maksātāju naudas aviokompānijas glābšanā no bankrota. Nacionālā aviokompānija varbūt ir kā viens no valsts simboliem, un daudzas valstis šā iemesla dēļ turpina tās uzturēt, taču civilā aviācija mūsdienās vairs nebūtu uzskatāma par stratēģisku valsts interešu objektu.

Miljardu vērtos vēja parkus, iespējams, atdos privātajiem

Kas attiecas uz “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” kopuzņēmumu SIA “Latvijas vēja parki”, tagad top skaidrs, ka valstij patiesībā nav intereses no savas puses attīstīt un kontrolēt alternatīvās enerģijas tirgu, un iespējams, ka ar lielu pompu pieteiktais vērienīgais projekts jau no sākuma bijis paredzēts pārdošanai. Atgādināsim, ka SIA “Latvijas vēja parki” ir lielākais alternatīvās elektroenerģijas ražošanas projekts Latvijā, kā īstenošanai kopā “sametās” valsts uzņēmumi AS “Latvenergo” un AS ”Latvijas valsts meži”, plānojot ieguldījumus līdz pat 1 miljardam eiro.

Kā vēstīts kopuzņēmuma jau tapušajā mājaslapā, “”SIA “Latvijas vēja parki”attīstīs vairākus lieljaudas vēja parkus Latvijā ar kopējo jaudu vismaz 800 MW. Vēja parkus un tiem nepieciešamo infrastruktūru projektēs, izbūvēs un ekspluatēs valsts īpašumā esošā teritorijā, kuru apsaimnieko AS “Latvijas valsts meži”, kā arī AS “Latvijas valsts meži” īpašumā esošajā teritorijā, kur apbūves tiesības ir ieguvis kopuzņēmums. Kopuzņēmuma pamatkapitāls dibināšanas brīdī ir 2 miljoni EUR, 80% kopuzņēmuma kapitāldaļu pieder AS “Latvenergo”, bet 20% AS “Latvijas valsts meži””.

Valdības vakar apstiprinātajā ziņojumā teikts, ka, “ņemot vērā plānoto ieguldījumu apmēru SIA “Latvijas vēja parki”, ir nepieciešams informēt Ministru kabinetu par SIA “Latvijas vēja parki” indikatīvu vidēja termiņa finansējuma plānu un AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” iespējām piesaistīt līdzekļus, tajā skaitā paredzot iespēju piesaistīt papildu kapitālu sākotnējā akciju publiskajā piedāvājumā”.

Cilvēciskiem vārdiem, valdība grib emitēt jaunas SIA “Latvijas vēja parki” akcijas biržā, ļaujot tās nopirkt jebkuriem interesentiem, tā samazinot valsts daļu. Cik liels ir šis no jauna emitējamo akciju apjoms un par cik šīs emisijas rezultātā samazināsies valsts kapitāla daļa, FM sagatavotajā ziņojumā nav precizēts.

Drauds zaudēt valsts kontroli pār Inčukalna gāzes krātuvi

Varbūt šis jautājums nebūtu tik ļoti izšķirošs “Latvijas vēja parku” gadījumā (lai gan arī 800 MW jaudas elektroenerģijas ražotājs ir uzskatāms par stratēģisku būtisku objektu), taču AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”), kam pieder gan Latvijas gāzes pārvades tīkls, gan Inčukalna gāzes krātuve, nepārprotami ir viens no stratēģiski svarīgākajiem valsts infrastruktūras objektiem. Šobrīd 68,46% tā akciju īpašnieks ir valstij 100% piederošā AS “Augstsprieguma tīkls”, 29,06% “Conexus” akciju pieder Japānas fondam “MM Infrastructure Investments Europe Limited”, bet 2,48% vārdos nesauktiem mazajiem akcionāriem, liecina uzņēmuma mājaslapā atrodamā informācija.

FM ieskatā jautājums par tālāku “Conexus” valsts daļas samazināšanu, iespējams, pat zem noteicošajiem 50% akciju būtībā jau ir izlemts. ““Conexus Baltic Grid” savā vidēja termiņa stratēģijā, izvirzot stratēģiskos mērķus, kā vienu no jauniem finansējuma avotiem iezīmējis finansējuma piesaisti, emitējot finanšu instrumentus. Stratēģijā kā viens no rezultātiem mērķa sasniegšanai 2027. gadā – klātbūtne kapitāla tirgos,” teikts FM sagatavotajā ziņojumā.

Valdības pieņemtajā protokollēmumā tā pati ideja tiek pasniegta aiz neizlasāma birokrātiskā žargona, bet ideja īsos vārdos ir – FM kā “Augstsprieguma tīkla” un caur to “Conexus” kapitāla daļu turētāja un šī protokollēmuma sagatavotāja pati arī sagatavo plānu, cik lielā apmērā piesaistīt papildu privāto kapitālu “Conexus”. Citēsim:

“Lai novērtētu izvirzītā rezultatīvā rādītāja sasniegšanas iespējas, valsts kapitālsabiedrību, kas atbilst Ministru kabineta 2022. gada 15. septembra rīkojuma Nr. 618 “Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām” 2.2.1. apakšpunktā noteiktajam (komerciāla valsts kapitālsabiedrība), kapitāla daļu turētājiem līdz 2023. gada 15. oktobrim iesniegt Valsts kancelejā un Finanšu ministrijā izvērtējumu par papildu kapitāla piesaistes nepieciešamību kapitālsabiedrības attīstības mērķu finansēšanai, izvērtējot iespēju finansējumu piesaistīt kapitāla tirgū, un plānoto laika grafiku plānotajām darbībām šī mērķa sasniegšanai.”

Jautājums, vai “Conexus” iepriekš piesauktā stratēģija papildu akcionāru piesaistei ir valsts kā “Conexus” galvenā akcionāra interesēs, FM sagatavotajā ziņojumā netiek apspriests. Taču, tā kā arī šajā gadījumā nav skaidrs, cik lielu daudzumu akciju valsts grasās emitēt, ir stipri iespējams, ka procesa rezultātā valsts noteicošā ietekme šajā absolūti stratēģiski svarīgajā uzņēmumā tiek zaudēta.

Kariņš grib privatizēt

Viens ir skaidrs – Krišjāņa Kariņa valdība, iespējams, vēl pēdējās savas pastāvēšanas nedēļās mēģina maksimāli pavirzīt uz priekšu lēmumus par valsts uzņēmumu privatizāciju. Nevar arī izslēgt, ka šis jautājums ir viens no galvenajiem apspriešanas objektiem sarunās par nākamo valsts prezidentu un potenciālo jauno valdības koalīciju.

Kā vēl pirms nedēļas – 8. maijā – paziņoja premjers Krišjānis Kariņš, nākamajā nedēļā (respektīvi, šonedēļ) valdībā varētu spriest par valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā. Viņš gan piebilda, ka pagaidām par šo jautājumu koalīcijā nav vienprātības, bet, viņaprāt, konstruktīvās sarunās varēs nonākt pie kopsaucēja, kā šo virzienu attīstīt.

Premjers norādīja, ka tā nebūtu privatizācija 90. gadu izpratnē, bet kādu mazāko valsts kapitāldaļu kotēšana biržās, līdzīgi kā tas ir kaimiņvalstīs. Lietuvā un Igaunijā lielās valsts kapitālsabiedrības kotējas biržā, bet Latvijā, pēc Kariņa vārdiem, ir pārāk liela politiskā ietekme pār šo kapitālsabiedrību darbību un vēlme to ietekmēt politiski, kas kavējot attīstību. Kuras kapitālsabiedrības varētu iziet biržā, kāda būtu proporcija, tas vēl neesot izspriests, bet šajā virzienā ir jāiet, ir pārliecināts K. Kariņš.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Seko mums