Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru kabinetā apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību, kurā cita starpā tiek paredzēta tādu valsts vai daļēju valsts uzņēmumu kā gāzes pārvades operators AS “Conexus Baltic Grid”, AS “airBaltic” un SIA “Latvijas vēja parki” akciju kotēšana biržā jeb, citiem vārdiem, sākotnēja vai tālāka privatizācija.

Ja runājam par “airBaltic” (valstij pieder 97,98%), šis plāns nav jauns, un tā būtībā ir loģiska iespēja atgūt iepriekšējos gados valsts ieguldītos simtus miljonu nodokļu maksātāju naudas aviokompānijas glābšanā no bankrota. Nacionālā aviokompānija varbūt ir kā viens no valsts simboliem, un daudzas valstis šā iemesla dēļ turpina tās uzturēt, taču civilā aviācija mūsdienās vairs nebūtu uzskatāma par stratēģisku valsts interešu objektu.

Miljardu vērtos vēja parkus, iespējams, atdos privātajiem

Kas attiecas uz “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” kopuzņēmumu SIA “Latvijas vēja parki”, tagad top skaidrs, ka valstij patiesībā nav intereses no savas puses attīstīt un kontrolēt alternatīvās enerģijas tirgu, un iespējams, ka ar lielu pompu pieteiktais vērienīgais projekts jau no sākuma bijis paredzēts pārdošanai. Atgādināsim, ka SIA “Latvijas vēja parki” ir lielākais alternatīvās elektroenerģijas ražošanas projekts Latvijā, kā īstenošanai kopā “sametās” valsts uzņēmumi AS “Latvenergo” un AS ”Latvijas valsts meži”, plānojot ieguldījumus līdz pat 1 miljardam eiro.

Kā vēstīts kopuzņēmuma jau tapušajā mājaslapā, “”SIA “Latvijas vēja parki”attīstīs vairākus lieljaudas vēja parkus Latvijā ar kopējo jaudu vismaz 800 MW. Vēja parkus un tiem nepieciešamo infrastruktūru projektēs, izbūvēs un ekspluatēs valsts īpašumā esošā teritorijā, kuru apsaimnieko AS “Latvijas valsts meži”, kā arī AS “Latvijas valsts meži” īpašumā esošajā teritorijā, kur apbūves tiesības ir ieguvis kopuzņēmums. Kopuzņēmuma pamatkapitāls dibināšanas brīdī ir 2 miljoni EUR, 80% kopuzņēmuma kapitāldaļu pieder AS “Latvenergo”, bet 20% AS “Latvijas valsts meži””.

Valdības vakar apstiprinātajā ziņojumā teikts, ka, “ņemot vērā plānoto ieguldījumu apmēru SIA “Latvijas vēja parki”, ir nepieciešams informēt Ministru kabinetu par SIA “Latvijas vēja parki” indikatīvu vidēja termiņa finansējuma plānu un AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” iespējām piesaistīt līdzekļus, tajā skaitā paredzot iespēju piesaistīt papildu kapitālu sākotnējā akciju publiskajā piedāvājumā”.

Cilvēciskiem vārdiem, valdība grib emitēt jaunas SIA “Latvijas vēja parki” akcijas biržā, ļaujot tās nopirkt jebkuriem interesentiem, tā samazinot valsts daļu. Cik liels ir šis no jauna emitējamo akciju apjoms un par cik šīs emisijas rezultātā samazināsies valsts kapitāla daļa, FM sagatavotajā ziņojumā nav precizēts.

Drauds zaudēt valsts kontroli pār Inčukalna gāzes krātuvi

Varbūt šis jautājums nebūtu tik ļoti izšķirošs “Latvijas vēja parku” gadījumā (lai gan arī 800 MW jaudas elektroenerģijas ražotājs ir uzskatāms par stratēģisku būtisku objektu), taču AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”), kam pieder gan Latvijas gāzes pārvades tīkls, gan Inčukalna gāzes krātuve, nepārprotami ir viens no stratēģiski svarīgākajiem valsts infrastruktūras objektiem. Šobrīd 68,46% tā akciju īpašnieks ir valstij 100% piederošā AS “Augstsprieguma tīkls”, 29,06% “Conexus” akciju pieder Japānas fondam “MM Infrastructure Investments Europe Limited”, bet 2,48% vārdos nesauktiem mazajiem akcionāriem, liecina uzņēmuma mājaslapā atrodamā informācija.

FM ieskatā jautājums par tālāku “Conexus” valsts daļas samazināšanu, iespējams, pat zem noteicošajiem 50% akciju būtībā jau ir izlemts. ““Conexus Baltic Grid” savā vidēja termiņa stratēģijā, izvirzot stratēģiskos mērķus, kā vienu no jauniem finansējuma avotiem iezīmējis finansējuma piesaisti, emitējot finanšu instrumentus. Stratēģijā kā viens no rezultātiem mērķa sasniegšanai 2027. gadā – klātbūtne kapitāla tirgos,” teikts FM sagatavotajā ziņojumā.

Valdības pieņemtajā protokollēmumā tā pati ideja tiek pasniegta aiz neizlasāma birokrātiskā žargona, bet ideja īsos vārdos ir – FM kā “Augstsprieguma tīkla” un caur to “Conexus” kapitāla daļu turētāja un šī protokollēmuma sagatavotāja pati arī sagatavo plānu, cik lielā apmērā piesaistīt papildu privāto kapitālu “Conexus”. Citēsim:

“Lai novērtētu izvirzītā rezultatīvā rādītāja sasniegšanas iespējas, valsts kapitālsabiedrību, kas atbilst Ministru kabineta 2022. gada 15. septembra rīkojuma Nr. 618 “Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām” 2.2.1. apakšpunktā noteiktajam (komerciāla valsts kapitālsabiedrība), kapitāla daļu turētājiem līdz 2023. gada 15. oktobrim iesniegt Valsts kancelejā un Finanšu ministrijā izvērtējumu par papildu kapitāla piesaistes nepieciešamību kapitālsabiedrības attīstības mērķu finansēšanai, izvērtējot iespēju finansējumu piesaistīt kapitāla tirgū, un plānoto laika grafiku plānotajām darbībām šī mērķa sasniegšanai.”

Jautājums, vai “Conexus” iepriekš piesauktā stratēģija papildu akcionāru piesaistei ir valsts kā “Conexus” galvenā akcionāra interesēs, FM sagatavotajā ziņojumā netiek apspriests. Taču, tā kā arī šajā gadījumā nav skaidrs, cik lielu daudzumu akciju valsts grasās emitēt, ir stipri iespējams, ka procesa rezultātā valsts noteicošā ietekme šajā absolūti stratēģiski svarīgajā uzņēmumā tiek zaudēta.

Kariņš grib privatizēt

Viens ir skaidrs – Krišjāņa Kariņa valdība, iespējams, vēl pēdējās savas pastāvēšanas nedēļās mēģina maksimāli pavirzīt uz priekšu lēmumus par valsts uzņēmumu privatizāciju. Nevar arī izslēgt, ka šis jautājums ir viens no galvenajiem apspriešanas objektiem sarunās par nākamo valsts prezidentu un potenciālo jauno valdības koalīciju.

Kā vēl pirms nedēļas – 8. maijā – paziņoja premjers Krišjānis Kariņš, nākamajā nedēļā (respektīvi, šonedēļ) valdībā varētu spriest par valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā. Viņš gan piebilda, ka pagaidām par šo jautājumu koalīcijā nav vienprātības, bet, viņaprāt, konstruktīvās sarunās varēs nonākt pie kopsaucēja, kā šo virzienu attīstīt.

Premjers norādīja, ka tā nebūtu privatizācija 90. gadu izpratnē, bet kādu mazāko valsts kapitāldaļu kotēšana biržās, līdzīgi kā tas ir kaimiņvalstīs. Lietuvā un Igaunijā lielās valsts kapitālsabiedrības kotējas biržā, bet Latvijā, pēc Kariņa vārdiem, ir pārāk liela politiskā ietekme pār šo kapitālsabiedrību darbību un vēlme to ietekmēt politiski, kas kavējot attīstību. Kuras kapitālsabiedrības varētu iziet biržā, kāda būtu proporcija, tas vēl neesot izspriests, bet šajā virzienā ir jāiet, ir pārliecināts K. Kariņš.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...