Iesaki rakstu: 
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) topošās valdības deklarācijā vēlas ietvert apņemšanos paātrināt lietu izskatīšanu tiesās, kas varētu būt saistīts arī ar smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga ieilgušo krimināllietas iztiesāšanu Rīgas apgabaltiesā, kas velkas jau no 2009. gada februāra – tātad ilgāk nekā pusotru gadu. „Lai strādā tiesneši!” Pietiek teica ZZS valdes priekšsēdētājs Raimonds Vējonis.
Noraidot pieņēmumu, ka priekšlikums iesniegts Lemberga interesēs, Vējonis uzsvēra, ka ZZS piedāvātajā redakcijā nav detalizēts, ka tas attiecas tikai uz krimināllietām. „Mēs nedefinējam – administratīvās vai krimināllietas, tiesvedība visiem ir ilga. Pat lietas par žogu nojaukšanu trīs četrus gadus skata – pilnīgs marasms,” uzskata Vējonis. Pēc sestdien notikušā kopīgā darba pie deklarācijas teksta ZZS politiķim palicis iespaids, ka Vienotība šo ierosinājumu nav noraidījusi.
Aigars Štokenbergs, kuru Vienotība izvirzījusi darbam nākamajā valdībā tieslietu ministra amatā, Pietiek par šo ierosinājumu izteicās pozitīvi. „Protams, ka lietas jāizskata savlaicīgi. To es atbalstu kā bijušais tiesnesis un uzņēmējs. Man nebija nevienas lietas, kas nebūtu izskatīta trīs mēnešu termiņā. To atbalsta jebkurš cilvēks, kas ir bezspēcīgs, ieraugot, ka lietas tiek zīmētas uz 2013. gadu,” īsziņā nosūtītā atbildē Pietiek uzsvēra Štoknbergs.
Uz jautājumu, vai šāda valdības politiska apņemšanās ir savienojama ar tiesu varas neatkarības principu, nākamais iespējamais tieslietu ministrs norādīja, ka „tiesu neatkarība ir spriest lietu taisnīgi un likumīgi; ministra uzdevums ir panākt, ka lietas tiek izskatītas saprātīgos termiņos”.
Vējonis Pietiek nevarēja paskaidrot, ar kādiem līdzekļiem būtu panākama lietu ātrāka izskatīšana tiesās, norādot, ka tas nav viņa kompetences jautājums. Neoficiāli politikas kuluāros pēdējā laikā izskan, ka Lembergu nomocījusi ilgstošā tiesvedība, kas atņem laiku un spēkus. Spekulāciju līmenī ticis minēts, ka Lembergam būtu nepieciešams atbrīvoties no tiesvedības arī, lai nākotnē pretendētu uz augstiem valsts amatiem.
Darbs pie valdības deklarācijas premjera Valda Dombrovska un atsevišķu Vienotības politiķu lokā turpinās arī svētdien, un šovakar varētu tapt zināms, vai šis priekšlikums, ko var traktēt kā pakalpojumu Lembergam, tiks iekļauts dokumenta gala redakcijā. Jau pirmdienas vakarā Dombrovski ar šo dokumentu gaida Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.