Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan jau tagad daudzi uzņēmēji, saskārušies ar valdības iedvesmotajiem pasākumiem cīņā pret naudas atmazgāšanu, cenšas rast risinājumus citās valstīs, Pietiek īcībā nonākušais Sanda Ģirģena vadītajā Iekšlietu ministrijā tapušais un Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetā apstiprinātais un noslepenotais atmazgāšanas pretpasākumu trīs gadu plāns rāda – tie kļūs vēl nesalīdzināmi skarbāki un arī dārgāki, turklāt par aizdomīgu nu jau var tikt uzskatīts gandrīz vai ikviens Latvijas iedzīvotājs, uzņēmums un nevalstiskā organizācija.

Dīvains noslepenošanas pamatojums

No pagājušā gada 23. decembrī pieņemtā Ministru kabineta rīkojuma Nr. 653 ar garo nosaukumu „Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai (NILLTPFN) laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam” pašlaik noslepenots nav tikai pirmais punkts, kas paredz šāda plāna apstiprināšanu, un pēdējais, ar kuru spēku zaudē iepriekšējais – 2018.-2019. gada plāns.

Viss pārējais rīkojuma teksts ir ierobežotas pieejamības informācija, un Valsts kanceleja skaidro, ka šādu statusu dokumentiem noteicis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pēc ministrijas valsts sekretāra vietnieka Jāņa Bekmaņa priekšlikuma. Pamatojums noslepenošanai: ja plānu priekšlaicīgi nodošot tiem, uz kuru tas attiecas, - sabiedrībai, tas varot negatīvi ietekmēt diskusijas par Latvijai piemērojamo FATF uzraudzības režīmu (t.i. iekļaušanu vai neiekļaušanu tā sauktajā „pelēkajā sarakstā”).

Patiesībā gan pilnajā Ministru kabineta rīkojuma tekstā, kas ir Pietiek rīcībā tāpat kā pats plāns, nekādas detalizētas informācijas nav, - ir tikai uzskaitīti kopumā vienpadsmit plāna rīcības virzieni (piemēram, „Konfiskācija”, „Preventīvie pasākumi”, „Uzraudzība”, „Finanšu izlūkošana” utml.) un noteiktas par to īstenošanu atbildīgās iestādes un citas iestādes.

Cita lieta – pats plāns uz gandrīz 60 lappusēm, kurā detalizēti aprakstīti neskaitāmi veidi, kā Latvijas valsts iestādes plāno līdz pat 2022. gada beigām starptautiskajiem vērotājiem apliecināt, ka visos iespējamos veidos cīnīsies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un līdzīgām darbībām, kā arī aprēķinātas šīs apliecināšanas tiešās izmaksas.

Visapkārt aizdomīgi ļaudis un uzņēmumi

Pirmais iespaids, ko cilvēkam no malas rada valdības noslepenotais NILLTPFN plāns, ir – tā autori dažādās nelikumīgās legalizēšanas darbībās vai to atbalstīšanā jau a priori aizdomās tur ne tikai bankas un citas finanšu iestādes, bet faktiski ikvienu juridisko personu, nevalstisko organizāciju un veselas virknes profesiju pārstāvjus.

Galvenie „risku objekti” saskaņā ar plāna autoru uzskatiem ir ne tikai kredītiestādes, maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes, bet arī ieguldījumu brokeru sabiedrības un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, nodokļu konsultanti, ārpakalpojumu grāmatveži, pat neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji un zvērināti advokāti.

Ikvienas šīs nodarbes pārstāvjiem NILLTPFN plāna autoru ieskatā ir plašas iespējas legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai palīdzēt šādai legalizēšanai. Piemēram, ņemot vērā neatkarīgo juridisko pakalpojumu sniedzēju „nozares profesionāļu padziļinātās zināšanas normatīvajos aktos un ekonomikā, pastāv risks, ka konsultācijas tiek apzināti sniegtas vai neapzināti izmantotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mērķiem”. Arī attiecībā uz nodokļu konsultantiem pastāvot risks, ka viņu pakalpojumus var izmantot noziedznieki, lai veiktu dažādas darbības, tostarp pat „sagatavotu gada pārskatus”.

Aizdomīga profesija plāna sagatavotāju ieskatā ir arī zvērināti advokāti, jo „daļa no advokātu sniegtajiem pakalpojumiem var būt pievilcīgi noziedzniekiem, kas vēlas slēpt noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsmi”. Tāpat noziedznieki varot izmantot zvērinātu advokātu statusa priekšrocības, pilnvarojot profesijas pārstāvi rīkoties klienta interesēs, piemēram, iegādāties nekustamo īpašumu.

Nozīmīgās nacionālās ievainojamības

Taču arī tas nav viss: no plāna izriet, ka faktiski aizdomās var tikt turēta jebkura juridiskā persona un nevalstiskā organizācija. Juridiskajām personām piemītot iespējamība tās „izmantot, lai slēptu līdzekļu izcelsmi, maskētu patiesos labuma guvējus, kā arī nepiesaistītu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas uzraudzību un novēršanu atbildīgo institūciju uzmanību”.

Savukārt par nevalstiskajām organizācijām plānā norādīts, ka tās lielākoties „ieņem starpnieka lomu, lai piesaistītu līdzekļus un vēlāk tos novirzītu, slēpjot patieso saņēmēju un izlietojuma mērķi”, turklāt „var tikt iesaistītas vairākos vai jebkurā no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas shēmas posmiem: līdzekļu vākšana, legalizācija, sadale”.

Iespaidīgs ir arī „nozīmīgāko nacionālo ievainojamību” radošo faktoru uzskaitījums, kurā iekļauti pat neklātienē – tātad ārpus banku filiālēm – saņemami finanšu pakalpojumi, kas radot „anonimitātes un krāpniecības risku, kā rezultātā nauda var tikt nodota trešajai personai”. Šādi pakalpojumi „ir viegli un ātri pieejami, un nav skaidrs iegūto līdzekļu izlietošanas mērķis.

Vēl vienu „nozīmīgu nacionālo ievainojamību” valdības apstiprinātā un noslepenotā plāna autoru ieskatā radot arī biedrībām esošā „iespēja brīvi saņemt ziedojumus, kā avoti netiek uzskaitīti, turklāt praksē konstatētas grūtības veikt mērķziedojumu izlietošanas kontroli”.

Konkrētie pasākumi

Lielākā daļa valdības plāna ir veltīta dažādām aktivitātēm, kuru veikšana palīdzēšot valstij sekmīgi apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un radīt labvēlīgu priekšstatu par šādām valsts pūlēm starptautisko organizāciju vērtējumā.

Daudzas aktivitātes ir aprakstītas ļoti vispārīgi, taču kopējais iespaids ir viennozīmīgs – nozīmīgi paplašinot potenciāli aizdomīgo personu loku, kontrolējošo iestāžu finansējumu, pilnvaras un resursus, valdība tuvākajos trīs gados plāno nozīmīgi birokratizēt uzņēmējdarbības iespējas Latvijā.

Atsevišķas aktivitātes ir aprakstītas pietiekami skaidri: ir minēta gan vienkāršota ziņošanas par aizdomīgiem darījumiem kārtība, gan iespēja „ieviest nelicencēto likuma subjektu darbības uzsākšanas kontroles mehānismus”, gan nepieciešamība licencēt pat nodokļu konsultantus un juridisko pakalpojumu sniedzējus.

Plānots, ka Valsts ieņēmumu dienestam un Finanšu izlūkošanas dienestam tiks nodrošināta iespēja vēl vienkāršāk piekļūt kredītiestāžu informācijai, lai „uzlabotu informācijas apmaiņu kredītiestāde – valsts”, un, lai kontrolējošās iestādes tiktu galā ar pieaugušajiem pienākumiem, tām tiks nodrošināts arī nozīmīgs finansējuma pieaugums.

Paredzēti arī sabiedrības informēšanas pasākumi – taču arī tajos dominēts aizdomīguma motīvs. Piemēram, iecerēts „pastiprināti informēt, sabiedrību, tai skaitā nevalstiskās organizācijas, par juridisko personu un nevalstisko organizāciju risku novērtējumu, tai skaitā īpaši norādot tos faktorus, kas paaugstina iespēju nevalstisko organizāciju sektoru izmantot ļaunprātīgos nolūkos”.

Taču plānā atrodami arī ļoti konkrēti uzdevumi, minot pat obligāti ierosināmu lielo kriminālprocesu skaitu un līdzīgus mērķus. „Virzīt prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai vismaz piecas apjomīgas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietas divu gadu,” – arī šāds uzdevums noteikts valdības noslepenotajā plānā.

Plānā, kas it kā paredzēts cīņai pret noziedzīgu līdzekļu legalizāciju, pieminēta pat cīņa ar... radikalizāciju, tostarp paredzēts veikt „radikalizācijai visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām tuvu stāvošu profesionālo grupu apmācība par radikalizācijas pazīmēm un novēršanu”.

Pasākumu ietekme nav aprēķināta

Plāna īstenošana trīs gadu laikā prasīs arī nozīmīgu finansējumu: tā autori aplēsuši, ka šogad plāna realizēšanai nepieciešami 4,79 miljoni eiro, nākamgad - 4,95 miljoni eiro, aiznākamgad - 4,87 miljoni eiro.,

Taču zīmīgi, ka S. Ģirģena vadītās ministrijas izstrādātajā un Krišjāņa Kariņa valdības apstiprinātajā plānā nav atrodami ne tikai kādi aprēķini par to, kāda būs tajā ietverto aktivitāšu netiešā ietekme uz uzņēmējdarbību, bet pat norāde, ka šādi apsvērumi ņemti vērā.

Tā vietā ir minēts plāna apstiprinātāju prioritārais mērķis – „veicināt Latvijas starptautisko reputāciju kā valsts, kas veiksmīgi stiprinājusi finanšu sektoru krīzes situācijā. Latvijas finanšu sektora reputācijas uzlabošana”.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...