Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdztekus grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz visās augstskolās izveidot tās pārraugošas padomes, Izglītības un zinātnes ministrija virza arī grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas ievērojami sašaurinātu to informācijas apjomu, ko publiskajās deklarācijās norāda valsts amatpersonas. Šī iecere jau guvusi atbalstu valdībā un tiks virzīta uz Saeimu.

Jāatgādina, kāpēc vispār amatpersonām ir pienākums sniegt pilnu informāciju par savu mantisko stāvokli. Šīs deklarācijas aizpilda amatpersonas, kurām ir tiesības lemt un rīkoties ar valsts un pašvaldības mantu, un tās ir publiski pieejamas, lai ikvienam sabiedrības loceklim būtu iespēja pārliecināties, kā mainās cilvēka turīgums laikā, kad viņš bijis amatā. Šīs deklarācijas ir arī preventīvs līdzeklis, jo attur valsts amatpersonas no darbībām, kas var radīt šaubas par to atbilstību sabiedrības interesēm.

Ja tiks pieņemti šie grozījumi, tad amatpersonu deklarācijās vairs nebūs redzama informācija par ienākumiem, kas saņemti no privātā sektora; nebūs redzami veiktie darījumi par summu virs 20 minimālajām algām; nebūs ne parādsaistības, ne izsniegtie aizdevumi.

Faktiski šīs amatpersonu ienākumu deklarācijas būs zaudējušas savu sākotnējo jēgu. Formāli tās būs saglabātas, taču faktiski likvidētas. Lai arī pret grozījumiem aktīvi iebilst KNAB, kā arī sabiedrība par atklātību “Delna”, koalīcija jūtas tik varena, ka atļaujas šos iebildumus ignorēt.

Tas, ka esošajai koalīcijai un atsevišķiem valdības ministriem laiku pa laikam uznāk nenoslēpjams visvarenības reibonis, ir redzams jau sen. Par to arī liecina šo ministru argumentācija, ar ko viņi pamato šo grozījumu nepieciešamību.

Lūk, ko “LTV Panorāmā” stāsta izglītības ministre Ilga Šuplinska: “Mums ir jārada tāda pārvaldība, ka tie cilvēki, kuri savā nozarē ir sasnieguši ekselenci, dalās ar savām zināšanām un pieredzi. Un pilnīgi precīzi, ja mēs neradīsim viņiem pietiekami elastīgu un nebirokrātisku šo te procesu, kurā viņi iesaistās, tad mēs nepanāksim, ka mūsu sabiedrības labākie cilvēki savas zināšanas nodos praksē.”

Ko pasaka ministre? To, ka “labākie cilvēki”, kuri “savā nozarē sasnieguši ekselenci”, ar savām zināšanām un pieredzi dalīties nevēlas, ja viņiem jāuzrāda visi ienākumi. Bet varbūt, ja cilvēkam savi ienākumi ir jāslēpj, būs labāk, ka viņš nemaz nekļūst par valsts amatpersonu, kurai ir tiesības lemt un rīkoties ar sabiedrības mantu?

Vēl jocīgāku tekstu atskaņo finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš uzskata, ka šī norma 2002. gadā ieviesta nepareizi: “Kas notika, kad ieviesa šo te normu? Vai mēs atceramies? Es, piemēram, atceros. Tas leģitīmais mērķis bija atšūt cilvēkus, kas tiešām ir veiksmīgi, no šī darba, no dalīšanās ar pieredzi. Nebāz degunu tur, kur nevajag. Mēs paši tiksim galā ar šo sistēmu, un paši visu menedžēsim.”

Ļoti žēl, ka Reirs sīkāk nepaskaidro šo loģiku, kā tieši šādā veidā var “atšūt” tos labākos un panākt, lai viņi “nebāztu degunu, kur nevajag”. Sanāk, ka vēlamie veiksminieki, degunu bāzēji baidās no amatpersonu ienākumu deklarācijām, bet tos, kuri negrib, lai citi bāž degunu, kur nevajag, šīs deklarācijas neuztrauc.

Jāsaka, ļoti dīvaina loģika, taču Reirs izmanto politiskā retorikā plaši izplatītu metodi, kad tiek operēts ar kādu vārdā nenosauktu, iedomātu tēlu, kurš pilda “sliktā” funkciju, no kura sabiedrība jāaizstāv. Šajā gadījumā šis iedomu tēls “grib atšūt”, “mēs paši”. Tā kā iztrūkst pat niecīgākā konkrētība, tad nav šaubu, ka tā ir tikai tukša muldēšana un īstais iemesls, kāpēc parādījusies vēlme padarīt amatpersonu deklarācijas par bezzobainu bezjēgas formalitāti, ir cits.

Kamēr šis iemesls nav precīzi definēts, atliek domāt, ka šīs deklarācijas reāli mazina korupcijas riskus un apgrūtina amatpersonu iespēju korumpēties. Tieši tā, kā to norāda KNAB. Katrs pats var savā galvā uzdot jautājumu - kurš pelnījis lielāku uzticību - KNAB vai Reirs un Šuplinska? Es nešaubīgi dodu priekšroku KNAB.

Pārpublicēts no neatkariga.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...