Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs šobrīd ir pasaulē zinošākais mūsdienu karadarbības vadības speciālists, jo jau gandrīz divus gadus organizē un vada Ukrainas armijas pretestību Krievijas militārajam pārspēkam.

Šajās dienās, kad atkal aktivizējušās runas par Zalužnija it kā nenovēršamo atlaišanu (par viņa domstarpībām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski jau rakstījām šeit), viņš publicējis CNN interneta mājaslapā rakstu “Karadarbības zīmējums ir mainījies” (The design of war has changed). Šajā rakstā Zalužnijs ieskicē modernā, 21. gadsimta kara iezīmes. Lūk, šī raksta tulkojums latviešu valodā.

„Otrais pasaules karš noslēdzās gandrīz pirms 80 gadiem, taču tas joprojām nosaka stratēģisko redzējumu par karu. Lai kāds progress būtu panākts aviācijas, raķešu tehnoloģiju un kosmosā bāzētu līdzekļu jomā, uzvaras koncepcija paliek nemainīga: iznīcināt ienaidnieku un ieņemt vai atbrīvot teritoriju. Tomēr katrs karš ir vienreizējs.

Militārajam komandierim, manuprāt, nav lielāka izaicinājuma kā laikus saprast, kas katrā karā darbojas atšķirīgi. Pirmkārt, tas ir tehnoloģiskais progress, kurš nosaka ieroču un aprīkojuma attīstību. Otrkārt, iekšpolitiskie un ārpolitiskie apstākļi, kā arī ekonomiskā situācija. Uzvarai nepieciešama īpaša stratēģija, kas izriet no šīs īpašās loģikas.

Kā zināms, šī kara galvenais virzītājspēks ir tādu ieroču sistēmu attīstība, kas spēj darboties bez cilvēku tiešas vadības. Šādu ieroču sistēmu izplatība notiek satraucošā tempā, un to izmantojuma sfēras strauji izplešas.

Ārkārtīgi svarīgi saprast, ka tieši šīs bez cilvēku klātbūtnes sistēmas, piemēram, bezpilota lidaparāti, kopā ar citiem modernu ieroču veidiem ir labākais ceļš, kā Ukrainai izvairīties no ieslīgšanas pozicionālā karā, kurā mums nav priekšrocību.

Lai gan šādu tehnoloģiju apgūšana ir ļoti svarīga, tas nav vienīgais faktors, kas ietekmē pašreizējo stratēģiju.

Mums jāsaskaras ar militārā atbalsta samazināšanos no galveno sabiedroto puses, jo viņi paši cīnās ar savu iekšpolitisko spriedzi.

Mūsu partneru raķešu, pretgaisa aizsardzības pārtvērējraķešu un artilērijas lādiņu krājumi izsīkst gan augstās karadarbības intensitātes Ukrainā dēļ, gan arī tāpēc, ka pasaulē trūkst sprāgstvielu ražošanas jaudas.

Ņemot vērā to, ka notikumi Tuvajos Austrumos ir novērsuši starptautiskās sabiedrības uzmanību, Krievija varētu mēģināt izprovocēt jaunus konfliktus citur. Starptautisko sankciju režīma vājums savukārt nozīmē to, ka Krievija sadarbībā ar citām valstīm joprojām var stiprināt savu militāri rūpniecisko kompleksu, lai sekmīgi īstenotu novājināšanas karu “uz izturību”.

Jāatzīst, ka ienaidniekam ir ievērojamas priekšrocības cilvēkresursu mobilizēšanā. Īpaši tas redzams salīdzinājumā ar Ukrainas valsts iestāžu nespēju nodrošināt mūsu bruņoto spēku cilvēkresursu līmeni bez nepopulāru pasākumu izmantošanas.

(Šeit nepieciešams papildu paskaidrojums. Ukrainas armijā jūtams ass cilvēkresursu trūkums. Negribas izteikt pārmetumus karojošai valstij, bet, karam sākoties, netika prognozēts tik ilgs un visaptverošs karadarbības posms, kā rezultātā mobilizācijas pasākumi aizgāja, manuprāt, pa nepareizo gultni. Uzsvars tika likts uz jau nobriedušu vīriešu iesaukumu un uz brīvprātīgajiem, kamēr pasaules militārā prakse liecina: jo jaunāks karotājs, jo viņš enerģiskāks, pārgalvīgāks un straujāk apgūst karošanas mākslu.

Šobrīd vidējais karavīra vecums Ukrainas bruņotajos spēkos ir virs 40 gadiem, un šis vecums tikai palielinās. Jauno likumu par mobilizāciju nekādi nevar pieņemt, jo tas ir nepopulārs, bet politiķi tradicionāli (izrādās, pat kara laikā) baidās no jebkuriem nepopulāriem lēmumiem. Iespējams, tieši domstarpības mobilizācijas jautājumos bija vienas no būtiskākajām Zalužnija/Zelenska konfliktā.)

Mums ir jārēķinās ar galveno sabiedroto militārā atbalsta samazināšanos.

Visbeidzot, mūs joprojām kavē mūsu valsts tiesiskā regulējuma nepilnības, kā arī daļēja aizsardzības rūpniecības monopolizācija. Tas rada ražošanas sastrēgumus, piemēram, munīcijas jomā, kas vēl vairāk padziļina Ukrainas atkarību no sabiedrotajiem.

Mūsu kaujas pieredze, īpaši kopš 2022. gada, ir unikāla - taču uzvaras labā mums pastāvīgi jāatrod jauni veidi un jaunas iespējas, kas ļautu mums iegūt pārsvaru pār ienaidnieku. Iespējams, prioritāte numur viens šeit ir salīdzinoši lētā, modernā un ļoti efektīvā bezpilota transportlīdzekļu un citu tehnoloģisko līdzekļu arsenāla apguve.

Jau tagad šādi līdzekļi ļauj komandieriem novērot situāciju kaujas laukā reālā laika režīmā, dienā un naktī, jebkuros laika apstākļos. Bet ne tikai tas. Tie nodrošina reāllaika izlūkdatus, kas ļauj koriģēt uguni visu diennakti, bez pārtraukuma - ļaujot veikt augstas precizitātes triecienus ienaidnieka mērķiem priekšējās pozīcijās un dziļākā aizmugurē. Citiem vārdiem, tas nozīmē ne mazāk kā kaujas operāciju vadības pilnīgu pārveidi un atteikšanos no novecojušiem stereotipiem.

Jaunās operācijas iekļauj digitālo lauku izveidi, radioelektronisko vides kontroli vai kombinētu operāciju, izmantojot uzbrukuma dronus un kiberiekārtas. Šādas operācijas tiktu koordinētas un vadītas atbilstoši vienotai koncepcijai un plānam.

Svarīgi, ka to mērķis ne vienmēr būs tikai kaujas mērķis. Tas var būt vērsts arī uz ienaidnieka ekonomisko iespēju samazināšanu, tā izolēšanu vai novājināšanu. Uzbrukuma operācijām var būt arī psiholoģiski mērķi. Tomēr pagaidām prioritāte saglabājas: situācijas uzlabošana kaujas laukā.

Šeit arī izpaužas moderno tehnoloģiju neapšaubāms pārākums pār tradicionālo, jo kaujas līdzekļu attālināta vadība nozīmē, ka mazāk karavīru iet bojā, tādējādi samazinot cilvēku zaudējumus. Tas dod iespēju samazināt (lai gan, protams, ne pilnībā) smagās tehnikas nozīmi kaujas misijās un vispārējā karadarbības vadīšanā. Tas paver iespēju veikt pēkšņus masveida triecienus kritiskās infrastruktūras objektiem un komunikāciju centriem, neizmantojot dārgas raķetes vai pilotējamas lidmašīnas. Laika gaitā kļūs redzamas arī citas priekšrocības, lai gan, protams, ienaidnieks visu laiku meklēs veidus, kā aizsargāties pret šādām operācijām un pārņemt vai atgūt iniciatīvu. Tāpēc arī aizsardzības sistēmas ir pastāvīgi jāuzlabo, tāpat kā pretpasākumi, kas vērsti pret ienaidnieka jauno tehnoloģiju izmantošanu.

Izaicinājumus, kādi gaida mūsu bruņotos spēkus, nedrīkst nenovērtēt. Tie prasa izveidot pilnīgi jaunu valsts tehnoloģiskās pārapbruņošanās sistēmu. Ņemot vērā visu, kas šobrīd tiek darīts, mēs uzskatām, ka šādas sistēmas izveide būtu paveicama piecu mēnešu laikā. Mūsu partneri uzskata tāpat. (Ņemot vērā Krievijas potenciālos draudus, pie šo jautājumu risināšanas nekavējoties jāķeras arī mūsu - Latvijas - augstākajai politiskajai un militārajai vadībai. B.L.)

Šis laiks tiks veltīts atbilstošas organizatoriskās struktūras izveidei. Attiecīgo amatpersonu atrašanai, darba vietu aprīkošanai, apmācībām, atbalsta infrastruktūras un loģistikas izveidei, kā arī idejiskās doktrīnas izstrādei.

Nobeigumā jāsecina, ka 2024. gadā mums jākoncentrējas trijos galvenajos virzienos:

1) Tādas sistēmas izveide, kas nodrošinātu mūsu bruņotos spēkus ar augstajām tehnoloģijām.

2) Jaunas apmācību un karadarbības filozofijas ieviešana, kurā būtu ņemti vērā resursu ierobežojumi un to ierobežojošās izmantošanas iespējas.

3) Pēc iespējas ātrāk apgūt jaunas kaujas iemaņas.

Mums jau tagad ir iespējas iznīcināt ienaidnieku un nodrošināt valsts pastāvēšanu. Mūsu mērķim jābūt: izmantojot momentu, maksimāli likt lietā jauniegūtās kara zināšanas, kas ļaus mums ar mazākiem resursiem nodarīt maksimālu kaitējumu ienaidniekam, izbeigt agresiju un pasargāt Ukrainu no tās nākotnē.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...