Iesaki rakstu: 
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Šādi šī sacerējuma priekšvārdā rakstīja tā autors Kārlis Markss 1848. gadā. Šo “brīnišķīgo gara darbu” sauc Komunistiskās partijas manifests, un tas pirmoreiz tika izdots 1848. gada 21. februārī, Londonā. Pavisam drīz, jau pēc divām nedēļām varēsim svinēt šī pirmizdevuma 177. gadskārtu. Kāpēc svinēt?
Vienkārši, jo, atšķirībā no 1848. gada, visā Vecajā Eiropā (ieskaitot mūs, latviešus Latvijā) šis rēgs netiek vajāts, bet fundamentāli atbalstīts!
Neliels skaidrojums: komunismam, sociālismam, to tuviem biedriem, sociāldemokrātijai, nacionālsociālismam, t.s., liberālajai demokrātijai, fašismam (kas nepelnīti tiek uzskatīts par kaut ko ļoti atšķirīgu, salīdzinot ar visiem citiem) ir pilnīgi vienādas attiecības ar valsti. Respektīvi - visi šie režīmi kopumā ir ar nedaudz atšķirīgām nostādnēm, taču viena ir absolūti vienāda: tā ir valsts dominējošā loma kopprodukta sadalē.
Var rasties jautājums, kā var noteikt, vai valsts ir sociālistiska? Diezgan vienkārši. Ja valsts kotrolē vairāk nekā 50% no nacionālā kopprodukta, tad valsts pārvalde ir sociālistiska. Respektīvi - valsts pārvaldei vajag naudu (tas ir pilnīgi saprotams). Taču tad jāsaprot, ar ko nodarbojas valsts pārvalde? Ar ko būtu jānodarbojas valsts pārvaldei?
Cik tad valstij to naudu vajag?
Pieņemu, ka par etalonu būtu jāņem Amerikas pieredze, kas savu pirmo (un vienīgo) Konstitūciju pieņēma 1787. gada 17. septembrī. Tās iecerētāji un veidotāji radīja dokumentu, kurš izveidoja ASV kā štatu savienību, kur:
Likumdošana tika uzticēta ASV divpalātu Kongresam;
Izpildvara tika nodota prezidentam;
Juridiskā nozare tika uzticēta Augstākajai tiesai;
Likumus ir tiesības izdot katram Štatam.
Šādā veidā tika iedibināta federāla vara, jeb tas nozīmē, ka katrai valsts sastāvdaļai ir savi pienākumi un tiesības.
Šāda sistēma 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā nodrošināja ASV ekonomisku uzplaukumu un ne tikai. Šīs sistēmas pamatā bija ideja, ka valsts ir ar ierobežotām funkcijām un tā domāta brīvu cilvēku un to tiesību atbalstīšanai (nejaukt ar šodienas izsludinātajām cilvēk- (vai, precīzāk, visu cilvēku, ļaužu) -tiesībām. Šīs Konstitūcijas mērķis bija brīvu cilvēku sabiedrība, kur katram indivīdam nav jābaidās no valsts, bet ir tiesības un iespēja sagaidīt atbalstu. Eksistē pilnīga runas brīvība.
Būtība šeit bija, ka likumdošana sākas no štatiem un tiek tālāk virzīta uz Kongresu. Kongress nedrīkst atsaukt nevienu vēlētu štatu amatpersonu. Saimniecisko darbību kontrolē štatos un vēl mazākā vienībā - Komūnās.
Tika uzskatīts, ka visai valsts pārvaldei nepieciešami nodokļi 10% apjomā no kopprodukta. Armijas tolaik nebija. Valstij bija šādas funkcijas:
Iekšējā drošība (policija, nacionālā gvarde u.c);
Tiesa - Augstākā, (federālā) tiesa, jurisprudence;
Naudas drukāšana, uzturēšana.
Jāpiezīmē, ka Amerikas Kostitūcija ir pamatā arī Šveices pamatlikumam, tā tur tiek arī uzlabota. Šķiet, līdz 1911. gadam federālo nodokļu ASV vispār nebija.
Rodas loģisks jautājums: kas ir brīva valsts?
Tā ir valsts, kur nacionālo kopproduktu tā pārvalda ievērojami mazāk nekā 50% apmērā;
Tā ir valsts, kur nodokļi no apgrozījuma veido ne vairāk kā 35 - 40 %.
Jeb sadalot:
federālie nodokļi - 10% plus tas, kas nepieciešams valsts aizsardzībai (teiksim, 25%);
štata un komūnas nodokļi (arī ne vairāk kā 10%).
Tā ir valsts, kur uzņēmējdarbības noteikumus izdod komūna. Ar šiem noteikumiem komūnām ir iespējas konkurēt savā starpā;
Kur valsts nekādi nejaucas uzņēmējdarbībā;
Kur valsts nenodarbojas ar labdarību.
Tādējādi rodas jautājums: kur ir Amerika un kur ir Eiropa?
Ja pēdējo 20 gadu laikā Eiropā būtu attīstījusies ekonomika tādos tempos kā ASV, tad Eiropa būtu nopelnījusi par 4 triljoniem dolāru vairāk, nekā sociālistiski stagnējot (ASV avots). ASV gada ekonomikas pieaugums ir ap 10% gadā, Eiropas valstīs - 0,2 - 0,6 % gadā. Eiropā: totāla demogrāfiska krīze (mirstība pārsniedz dzimstību). Kad vairs nebūs pensionāru, tendence paātrināsies. Tas viss ir tīrā sociālisma un idiotiskā voukisma rezultāts.
Ko darīt Latvijai?
Pāriet uz ASV valsts pārvaldes modeli.
Šeit varbūt mums ir laime nelaimē, jo, izveidojot jaunos novadus uz papīra, mums tajos ir 20 - 50 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir pietiekami šāda novada pārvaldīšanai.
Veikt varas decentralizāciju:
Veikt izmaiņas Satversmē, dodot varu NOVADIEM un PAGASTIEM, līdzīgi kā Šveicē, aizliedzot Saeimai atcelt to vēlēšanu rezultātus, un, nosakot to lēmumu prioritāti pret Saeimu, izveidot divpalātu Saeimu ar 75 + 25 deputātiem. Prezidentam nodot pilnīgu izpildvaru.
aizliegt valsts iejaukšanos ekonomikā, atceļot visāda veida sertifikācijas, verifikācijas utt., atstājot kontroli tikai medikamentiem un ieročiem. Atcelt visas valsts uzņēmumu padomes, valdes, citas to pārvaldes institūcijas. Īpašumus pārdot.
Aizliegt valstij nodarboties ar labdarību. Atcelt pensijas, valsts sponsorētas sporta iestādes, visu sociālo palīdzību. Aizliegt valstij iejaukties izglītības jomā. Pagastiem un novadiem varētu palikt pamatskolas, slimnīcas, dienas stacionāri. Augstākajai izglītībai jābūt privātai. Medicīnai jābūt privātai. Pieņemu, ka daudzām lietām būtu nepieciešami pārejas periodi, lai pasargātu cilvēkus, kas uzticējušies sociālismam.
Valstij jāatstāj šādas funkcijas:
Iekšējā un ārējā drošība. Tātad armija, flote, aviācija, pretgaisa aizsardzība. Policija ar fundamentālām reformām. (Šķiet dīvaini, ka valstī ar 1,5 miljoniem iedzīvotāju nevar izskaust narkotikas);
Diplomātija un privātīpašuma aizsardzība;
Jurispudence, likumi un to sakārtošana;
Naudas stabilitāte un aprite. Jāatjauno nacionālā valūta lats.
Kam vajadzīga Latvijas Banka, ja nav Latvijas naudas?
Ar to arī valsts funkcijām būtu jābeidzas. Viss, kas nav valstij, ir jādara mājās, proti, pagastos un novados. Būtiski jāpārveido nodokļu sistēma, atceļot visus nejēdzīgos, slēptos un kara nodokļus. Kā jau minēju, kopējie nodokļi nedrīkst pāsniegt 45%. Nodokļi jāmaksā gada beigās, brīvprātīgi. Jālikvidē VID ar to nesakarīgo darbinieku skaitu, un jāatjauno nodokļu inspekcijas.
Pēdējais jautājums: kur Latvijai sameklēt Trampu vai Mileju?
P.S. Prognozēju, ka pirmajai valstij, kas ieviesīs šādas pārmaiņas sociālistiskajā Eiropā, būs fundamentāls ieguvums ekonomikā, pateicoties brīvā tirgus īstenošanas principiem, uz to plūdīs kapitāls un cilvēki, kuri vēlēsies nopelnīt. Ģeogrāfiski Latvijai ir lielas priekšrocības, tai ir gara jūras robeža, iespējas izveidot daudz papildu lidostu. Jāsakārto autoceļi. Latvija iepriekš ir ražojusi pasaules klases fotokameras, lidmašīnas, arī komplektējusi automašīnas - tas liecina, ka Latvijā ir dzīvojuši radoši cilvēki. Kāpēc lai tādi neatrastos šobrīd?
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
