Iesaki rakstu: 
"Tu man samaksā 500 000 EUR, un es tev atdodu atpakaļ skaidrā naudā 250 000," - šādu primitīvu "melnās naudas" shēmu nekustamā īpašuma darījumā interesentiem piedāvā jurists Mārtiņš Smilga. Šo piedāvājumu īpašu padara apstāklis, ka M. Smilga ir valsts amatpersonas statusā un shēma tiek piedāvāta kā "labs darījums uzturēšanās atļauju iegūšanai".
"Pārdodu brīnišķīgu guļbaļķu dzīvojamo māju Rīgā, Trīsciema 4. līnijā. Laba satiksme, tuvu skolas, bērnudārzi un veikali. Līcis 3 km, pilsētas centrs 15 min., uz zemesgabala var veikt papildus apbūvi. Dīķis, atsevišķa pirts. Robežojas ar pilsētas mežu. Ķīnas vēstniecība 10 min pa ceļam uz centru. Zemes gabalu var dalīt. Labs darījums uzturēšanās atļauju iegūšanai," - šāds piedāvājums atrodams sludinājumu portāla ss.lv nekustamo īpašumu sadaļā.
Sludinājumā norādīta zemes un ēkas platība (attiecīgi 5325 un 300 kvadrātmetru), kā arī plašs īpašuma labo īpašību uzskaitījums: "Karstais ūdens, Centrālā apkure, Boileris, Gāzes katls, Krāsns apkure, Koplietojama gāze, Garāža, Pirts, Dīķis, Dārzs, Blakus upei, Blakus ezeram, Blakus jūrai, Šķūnis."
Sludinājums, kurā kā īpašuma cena norādīti 265 tūkstoši eiro, publicēts ne tikai latviski, bet arī krievu un angļu valodās, turklāt abos pēdējos variantos to papildina norāde "cash back option", kas latviski tulkojama kā "skaidrās naudas atpakaļatmaksas iespēja".
"Potenciālajam pircējam" pārdevējs šo iespēju elektroniskā pasta vēstulē skaidro bez aplinkiem un nepārprotami: "Cash back ir tā, ka Tu man samaksā 500 000 EUR un es tev atdodu atpakaļ, skaidrā naudā 250 000 par ko neviens nezin'." Pārdevējs vēl piebilst, ka "cena ir runājama apm. 5% robežās", un aicina aplūkot īpašumu klātienē: "Zvani un sarunājam, tagad ir tik jauki aizsalis dīķis, var paslidot."
Faktiski šis piedāvājums nozīmē, ka īpašuma pārdevējs piedāvā jebkuram uzticamam un naudīgam interesentam, kuram ir nepieciešama "melna nauda", finanšu līdzekļu legalizēšanai pretēju pakalpojumu - ceturtdaļmiljona eiro padarīšanu par tādu naudu, kuras pircēja rīcībā oficiāli nemaz nav.
"Tikpat ticami gan var izteikt arī pieņēmumu, ka šādā veidā īpašuma pārdevējs mēģina legalizēt viņa paša rīcībā esošu ievērojamu skaidras naudas summu ar netīru izcelsmi, - īstenojot savu cash back shēmiņu, viņam šīs "melnās naudas" vietā nu būs pilnīgi likumīgi finanšu līdzekļi," skaidro kāda Finanšu policijas amatpersona, kas nevēlas, lai tās vārds tiktu nosaukt publiski.
Publiski pieejamo datu kopums rāda, ka nekustamā īpašuma pārdevējs un attiecīgi arī cash back shēmas piedāvātājs ir 1972. gadā dzimušais jurists Mārtiņš Smilga. Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, piedāvātais zemesgabals viņam pieder jau kopš 1998. gada. kad M. Smilgam to oficiāli "uzdāvinājis" 1937. gadā dzimušais Alfrēds Indrins.
Pašlaik zemesgabala un uz tā esošās jaunbūves vienīgais īpašnieks ir M. Smilga, tiesa, uz īpašumu saskaņā ar zemesgrāmatas datiem 2006. un 2009. gadā nostiprinātas divas hipotēkas 184,4 tūkstošu latu un 95,5 tūkstošu latu (262,7 tūkstošu eiro un 136,1 tūkstoša eiro) vērtībā par labu DNB bankai.
Lursoft datu bāze rāda, ka M. Smilgam pieder mazkapitāla SIA Lex Nodum, kura piedāvā "augsta līmeņa profesionālos pakalpojumus" un "risinājumus vissarežģītākajām problēmām". Šī uzņēmuma juridiskā adrese ir tieši pārdodamajā īpašumā Trīsciema 4. līnijā 15, un tā uzrādītais domēns nodum.lv sakrīt ar elektroniskā pasta adresi, no kuras "potenciālais pircējs" saņēma cash back piedāvājuma skaidrojumu.
Šo "melnās naudas" shēmu īpašu padara fakts, ka M. Smilga vienlaikus ir arī valsts amatpersona, - kā rāda 2014. gada deklarācija Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, viņš ieņem iepirkumu komisijas locekļa posteni valsts SIA Latvijas Vēstnesis.
M. Smilgas amatpersonas deklarācija rāda, ka tieši šajā valsts darbā viņš 2014. gadā saņēmis lielākos oficiālos ienākumus - algu 20 006 eiro apmērā. Deklarācijā cash back piedāvātājs arī apgalvojis, ka viņam neesot naudas uzkrājumu, kuru summa pārsniegtu 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Dienas bizness.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.