Valsts drošības dienestam gandrīz, gandrīz izdevies noķert „krievu spiegu”, taču...
PIETIEK09.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts drošības dienests (bijusī Drošības policija) kautrīgi klusē par to, kā tam nesen gandrīz, gandrīz izdevies notvert „krievu spiegu”. Notveršana tomēr īsti lāga nav beigusies, - par to Pietiek nelielā intervijā stāsta pats „spiegs” Mārtiņš V. (Pietiek ir zināma šī cilvēka identitāte).
- Staigāju pa Ērgļu ielu, izvilku mobilo telefonu un nofotografēju LVRTC [Latvijas valsts radio un televīzijas centra] torni. Pēc brīža pie manis pienāca kāds vīrietis un prasa, ko jūs te darāt. Es ne pārāk veiksmīgi atjokoju – spiegoju Krievijas labā. Uzreiz mani savāca un aizveda uz pratināšanu.
- Stādījās priekšā?
- Nē. Es joprojām nezinu, kas tie tādi bija, bet nu aizveda Valsts drošības dienesta telpās. Mani filmēja. Izprašņāja kādi 4-5 cilvēki. Labā roka nezināja, ko kreisā dara. Prasīja, vai pats izslēdzu telefonu vai man lika. Skaidrs, ka lika izslēgt. Katrs no prašņātājiem no jauna vaicāja par sejas traumu. Katru reizi no jauna skaidroju, ka nozvēlos no velo. Man vēl aizturēšanas brīdī garām gāja mana dzīvokļa biedrene, viņu arī savāca.
- Kā viņi zināja, ka tā ir jūsu dzīvokļa biedrene?
- Mēs sasveicinājāmies.
- Kas ar viņu notika?
- Viņu arī pratināja un kaut kur aizveda. Kaut ko par bērnu saskarsmes tiesībām prasīja.
- Un ko jums jautāja?
- Visu ko. Kur mācījos, kāpēc pārgāju no vienas skolas uz otru. Izpētīja telefonu, atrada, ka tur kontaktos [Edgara] Jaunupa telefons. Es esmu Attīstībai biedrs. Prasa, no kurienes telefona numurs. Tad atrada Lato Lapsas telefonu. Tad [Aigara] Kalvīša. Es kādreiz biju Tautas partijas biedrs. Protams, ka esmu zvanījis Kalvītim. Tad bija iegūglējuši mani un atraduši, ka es TV24 esmu bijis. Saka, mēs jūs TV24 redzējām. Bija viens raidījums. Kārtības rullis. Es tur uzdevu jautājumus [Ilgai] Kreitusei un [Ivaram] Ījabam. Neko citu par mani nebija atraduši. Tad atrada telefonā foto, kur mēs iepriekšējā vakarā ar draugiem uztaisījām mākslas foto – sasmalcinātu tableti ar simts eiro banknoti. Tad mani nodeva Valsts policijai ekspertīzes veikšanai.
- Nonācāt Valsts policijas rokās?
- Jā, mani veda uz Tvaika ielu. Prasīju, vai ierosināts kāds process, teica, ka ne. Ja būšot pozitīvas analīzes, tad. Tā arī man analīžu rezultātus nepaziņoja. Policijā izturējās korekti; Valsts drošības dienestā radās iespaids, ka viņi paši raksta sev likumus. Neiepazīstina ne ar tiesībām, ne pienākumiem. Varbūt paši strādā pēc krievu metodēm. Teicu, ka vēlos advokātu. Drošības dienestā pateica, ka nekāda advokāta nebūs.
- Kad šis starpgadījums notika?
- Aprīļa beigās. Mani interesē, cik viņiem izmaksāja šī manis pratināšana divas stundas. Cik daudz valsts naudas viņi iztērēja. Es aizrakstīšu viņiem ierakstītu vēstuli un pajautāšu.
- Valsts drošības dienests ierosināja kādu procesu?
- Man neko nelika parakstīt. Tikai piedraudēja, ja vēlreiz šādi pajokošu, tad mani uz pusgadu ieslodzīs psihenē. Es viņiem prasu – cik krievu spiegus esat noķēruši. Viņi saka, ka to var redzēt atskaitē. Zinu, ka Igaunijā ir kaut ko noķēruši, bet mūsējie jau tikai kā tādi klauni...
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.