Valsts drošības dienests izvērtē informāciju par „Altum” vadītāja ģimenes saitēm ar krievu oligarhu un Krievijas dzelzceļa operatorkompāniju
PIETIEK08.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts drošības dienests ir sācis izvērtēt informāciju par valsts akciju sabiedrības „Attīstības finanšu institūcija Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa ģimenes saitēm ar starptautiskajām sankcijām pakļauto krievu oligarhu Dmitriju Mazepinu un Krievijas dzelzceļa operatorkompāniju, kā arī par ienākumiem, ko Bērziņu ģimenei nodrošina šīs saites.
Rūpīgāk izpētot R. Bērziņa pēdējo gadu valsts amatpersonas deklarācijas un salīdzinot tajās minēto ar Lursoft datu bāzēs atrodamo informāciju izdarāms secinājums, ka R. Bērziņa un viņa Jūlijas Bērziņas ģimenē abi laulātie strādā labi atalgotā darbā un arī finanšu darījumus veic kopīgi.
R. Bērziņa 2020. gada deklarācijā ir minēts, ka kopīpašumā ar sievu viņš par 17 500 eiro iegādājies zemes gabalu, dzīvojamo ēku un divas palīgceltnes no diviem kopīpašniekiem. Laulāto mantisko attiecību reģistrs rāda, ka R. Bērziņa un J. Bērziņa laulību līgumu nav reģistrējuši, kas nozīmē, ka finanses ģimenē ir kopējas un var uzskatīt – R. Bērziņš pārtiek arī no sievas ienākumiem. Savukārt šo ienākumu avoti ir tie, kas radījuši Valsts drošības dienesta interesi.
J. Bērziņai, kā rāda Lursoft datu bāze, bija un ir joprojām tieša saistība ar Eiropas Savienības sankciju sarakstā iekļautajam Baltkrievijas – Krievijas oligarham Dmitrijam Mazepinam piederošo uzņēmumu SIA “Riga fertilizer terminal”. D. Mazepinam šajā uzņēmumā pieder kontrolpakete – 51% daļu, un J. Bērziņa bija šī uzņēmuma padomes loceklis līdz 2022. gada 4. martam.
Uzņēmuma padome atbilstoši Komerclikuma noteikumiem pārstāv un aizstāv akcionāru/dalībnieku intereses, kas nozīmē, ka līdz 2022. gada 4. martam (pat vēl Ukrainas kara laikā) J. Bērziņa pārstāvēja krievu oligarha D. Mazepina intereses viņa uzņēmumā.
Turklāt, kā rāda Lursoft dati, padomes locekļa amata atstāšana J. Bērziņas saistību ar D. Mazepinu neizbeidza. 49% SIA “Riga fertilizer terminal” daļu pieder SIA “Rīgas tirdzniecības osta”, kurā J. Bērziņa vēl šobrīd ir valdes locekle. Tas nozīmē, ka ir gan juridisks, gan arī faktisks pamats uzskatīt, ka, neraugoties uz formālo padomes locekļa amata pamešanu SIA “Riga fertilizer terminal”, J. Bērziņa joprojām tieši sadarbojas ar D.Mazepinu arī pēc kara sākuma un pēc oligarha iekļaušanas sankciju sarakstā.
Tāpat, kā rāda Lursoft dati, J. Bērziņa līdz šā gada 1. martam bija AS “Euro Rail Trans” padomes locekle. Atbilstoši paša uzņēmuma publiskotajai informācijai “Loģistikas kompānija AS „Euro Rail Trans” dibināta 2012. gada sākumā un ir Krievijas loģistikas operatoru līdera AS „РЖД Логистика” meitasuzņēmums.”
„No visa preču daudzuma, ko piegādā pa Latvijas dzelzceļu, aptuveni 95-98% ir starptautiskie pārvadājumi, galvenokārt virzienā no Krievijas un Baltkrievijas uz Latvijas ostām Rīgā, Ventspilī un Liepājā, kuri orientēti uz eksporta un tranzīta pakalpojumu apkalpošanu,” informē AS “Euro Rail Trans”, kuras akcionāru sastāvs ir šāds: AS „РЖД Логистика” (tā kontrolpaketes īpašnieki slēpjas aiz Krievijas AS „ОТЛК Логистика”) – 51% akciju, bet SIA „Locomotive Traction Operator” – 49% akciju. Līdz pat 2021. gada 20. decembrim šajā uzņēmumā valdes loceklis bija Ainārs Šlesers.
Valsts drošības dienests, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, pašlaik izvērtē šo informāciju, kas ļauj apgalvot, ka J. Bērziņa vēl joprojām uzskatāma par krievu oligarha darījumu partnera amatpersonu, kas no šī biznesa gūst ienākumus. Attiecīgi ienākumus savā ģimenes budžetā saņem arī Latvijas valstij nozīmīgās institūcijas „Altum” valdes priekšsēdētājs R. Bērziņš.
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
