Valsts drošības dienests: VID informācijas tehnoloģiju sistēmas kontrolē uzņēmums, kas pieder nezināmiem īpašniekiem? Tas nekas!
PIETIEK16.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta informācijas tehnoloģiju sistēmas kontrolē uzņēmums, kas pieder nezināmiem, diezgan acīmredzami ar Krieviju saistītiem īpašniekiem? Tas nekas! Šāda pēc būtības ir Normunda Mežvieta (attēlā) vadītā Valsts drošības dienesta reakcija uz žurnāla „Forbes” publikāciju, no kuras izrietēja, ka VID vadībai nav ne mazākās nojausmas, kam patiesībā pieder un kas kontrolē uzņēmumu „Emergn”, kas ir absolūti lielākais VID informācijas tehnoloģiju sistēmu aprūpētājs. Pietiek.com šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu, kas adresēts Valsts drošības dienestam, un uz to saņemto atbildi.
Iesniegums Valsts drošības dienestam
2023.gada aprīļa žurnāla “Forbes Latvija” numurā ir minēti fakti, kas ļauj izdarīt secinājumus, ka lielākā daļa Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmu uzturēšanas ir nodota AS “Emergn”, kuras īpašnieki un patiesā labuma guvēji, iespējams, ir saistīti ar Krievijas specdienestiem.
No laikraksta “Forbes Latvija” publikācijas izriet, ka AS “Emergn” bijušī biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika 2021.gadā pieņemta darbā VID. No publiski pieejamās informācijas VID mājaslapā ir redzams, ka I.Bibika VID ir strādājusi no 2021.gada jūnija līdz novembrim par iepirkumā komisijas locekli. Par darbu VID kā parasts iepirkuma komisijas loceklis I. Bibika saņēma VID ģenerāldirektores cienīgu algu 6981,99 € mēnesī, par četriem mēnešiem, kopā nopelnot 27 927,98 €. Minētais, iespējams, tieši norāda uz AS “Emergn” ciešo saistību ar VID un tā vadību.
2023.gada 20.aprīlī izdevumā “Neatkarīgā” publikācijā “Ar VID svētību, iespējams, Krievija specdienesti izspiegojuši Latvijas uzņēmumus” ir norādīts, ka 2019.gadā bijušajam finanšu ministram Jānim Reiram (JV) bijušas šaubas par AS “Emergn”. Pārbaudīt minēto uzņēmumu viņš uzdevis VID ģenerāldirektorei I.Jaunzemei, kura oficiālā atbildē esot apstiprinājusi uzņēmuma atbilstību drošības kritērijiem.
No likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” izriet, ka par VID darbību ir atbildīga ģenerāldirektore I.Jaunzeme. Savukārt par VID procedūru drošību, tai skaitā par iepirkumiem, ir atbildīgs VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītājs Aigars Prusaks.
Ņemot publikācijās pausto informāciju par VID ilglaicīgo sadarbību ar AS “Emergn”, ir pamats uzskatīt, ka, iespējams, VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes un VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja A.Prusaka darbībā vai bezdarbībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kuras ir saistītas ar korupciju vai amata pienākumu nepildīšanu.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 369.pantu un 370.pantu, aicinu:
1. izvērtēt, vai pret VID ģenerāldirektori I.Jaunzemi nav pamats uzsākt kriminālprocesu.
2. Izvērtēt, vai pret VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāju A.Prusaku nav pamats uzsākt kriminālprocesu.
3. Man kā iesniedzējam paziņot par pieņemto lēmumu likumā paredzētajā kārtībā.
Lato Lapsa
Atbilde uz iesniegumu
Valsts drošības dienestā 2023. gada 28. aprīlī reģistrēts Jūsu iesniegums par Valsts ieņēmuma dienesta iespējamo sadarbību ar AS “Emergn”.
Izvērtējot Jūsu iesniegumu un tajā norādītos faktus, netika konstatēts Kriminālprocesa likuma 370. pantā paredzētais pamatojums, kas būtu par pamatu kriminālprocesuālās pārbaudes uzsākšanai, proti, iesniegumā ietvertās ziņas nesatur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un nav citu norāžu uz pazīmēm, kas liecinātu, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, kas izdarīts valsts drošības jomā.
Jūsu iesniegumā minētā informācija tiek pieņemta zināšanai un tiks izmantota atbilstoši Valsts drošības dienesta kompetencei.
Priekšnieka vietnieks Ē. Cinkus
Seko mums 
Latvijas Republikas ģenerālprokurors Juris Stukāns publiski ir pārmetis Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokātei nepietiekamu uzstājību, cenošoties nokļūt pieņemšanā pie ģenerālprokurora. Pēc tam, kad šis J.Stukāna izteikums izraisīja sašutumu, viņš sasauca preses konferenci un teica, ka esot pārprasts un "nekādas glupības nav sarunājis".
„Jauna sieviete matiem sārtiem
Pāri plūstošā nevainībā
Noliecas pāri gaišmatei
Un zemā, liegā balsī saka tai:
Dailes teātris, reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos pārpublicēto Alvja Hermaņa ierakstu viņa privātajā Facebook kontā 6. jūnijā, vērš uzmanību uz to, ka šis ieraksts līdzās personiskiem apvainojumiem satur arī nepatiesu informāciju.
Lielais teātra biznesmenis Juris Žagars un viņa draugs vanabī Krišjānis Barons no Staļina prēmijas laureāta Smiļģa Dailes teātra var jau sākt gatavoties kārtējai lielajai tiesas prāvai.
Šoreiz izstāstīšu gandrīz pasaku. Ne gluži par meža zvēriem, bet par meža dīvainīšiem gan. Reiz kādā mežā, kurš sastāvēja no trim priedēm, bija apmaldījušās ļoti īpatnējas būtnes. Viņus vadīja fanātiska pārliecība par savu uzskatu nekļūdību, izredzētību un nesodāmību. Lielākajai daļai cilvēku viņu runas likās dīvainas un pat smieklīgas, jo viņi uzstāja, ka vīrietis drīkst precēt vīrieti, ka teikt patiesību ir naida runa, ka dzimums un tautība ir tikai sociāls konstrukts, izdomājums.
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
