Valsts ieņēmumu dienests par 18 tūkstošiem eiro iegādājies kalendārus ar 30 dienām februārī
PIETIEK28.01.2018.
Komentāri (47)
Iesaki rakstu: 
Par 18 068 eiro Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir iegādājies visiem saviem darbiniekiem, kā arī izvietošanai visos VID klientu apkalpošanas centros un muitas kontroles punktos četrus tūkstošus nedaudz īpatnu kalendāru – to saņēmēji nav pamanījuši, ka februāra mēnesī ir norādītas nevis 28, bet veselas 30 dienas.
Kļūdu nedaudz mazāku padara fakts, ka „īstajā” februāra lappusē gada otrajam mēnesim minēts pareizais dienu skaits, - 30 dienas februārim piedēvētas janvāra mēneša lapā esošajā februāra sadaļā.
Pamatojoties uz šo faktu, VID optimistiski norāda, ka „vairums kalendāra lietotāju šo aplamību nav uztvēruši saasināti un zina, ka šogad februārī ir 28 dienas (to arī skaidri parāda februāra mēneša lapa)”. Tomēr, „ja kādam no kalendāra lietotājiem tas rada apjukumu, jau iepriekš atvainojamies par sagādātajām neērtībām”.
Tikmēr brāķa produkcijas apjoms ir pietiekami iespaidīgs. „Uz galda liekamo, ar spirāli sastiprināto kalendāru skaits ir līdzvērtīgs Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku skaitam, kas tos izmanto ikdienā, veicot savus darba pienākumus. Tāpat kalendāri ir izvietoti arī visos VID klientu apkalpošanas centros un muitas kontroles punktos. Kopā ir iegādāti 4000 kalendāri par kopējo summu 18 068,93 euro (t.sk. PVN),” skaidro VID.
Tomēr vismaz pagaidām par brāķa iegādi VID vainīgos savā iekšienē meklēt netaisās. „Apzināmies, ka neviena drukas kļūda godu nedara, tomēr šajā situācijā diemžēl ir nostrādājis cilvēciskais faktors kalendāra izstrādes procesa gaitā,” – tas arī ir viss VID secinājums.
Tiesa, saskaņā ar “Valsts ieņēmumu dienesta darba kārtības noteikumu” 98.punktu, ierēdnim un darbiniekam it kā ir pienākums nekavējoties informēt tiešo vadītāju par jebkuru saimniecisku vai tehnisku defektu, VID mantas un cita aprīkojuma bojājumu, normatīvo aktu pārkāpumu un citiem apstākļiem, kas ietekmē VID darbu.
Pietiek ir zināms, ka saskaņā ar iepirkuma “Kalendāru izgatavošana un piegāde” attiecīgajā sadaļā norādīto par pretenziju pieteikšanu šī iepirkuma norises gaitā bija atbildīgas VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas sabiedrisko attiecību speciālistes Liene Tone un Eva Gotharde.
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.