Valsts iestādes varēs ballēties ar vērienu

Iesaki rakstu:

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta noteikumi „Valsts un pašvaldības institūciju kolektīvo pasākumu organizēšanas kārtība un finansēšanas ierobežojumi” paredz ļoti konkrētu formulu, kā aprēķināt katras iestādes ballīšu gada budžetu. Noteikumu 5.punkts vēsta: „Iestādes kolektīvajiem pasākumiem paredzamos valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus nākamajam gadam nosaka, ņemot vērā iestādes kopējo darbinieku skaitu atbilstoši apstiprinātajam iestādes amatu sarakstam, kuru reizina ar Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu par janvāri-septembri, kas noapaļota pilnos latos un kurai piemērots koeficients 0.4.”

Tātad aprēķins gauži vienkāršs – darbinieku skaitu sareizina ar vidējo algu valstī, kas, pēc CSP datiem, pērn par deviņiem pirmajiem mēnešiem ir 440 lati, un tad vēl pareizina ar 0,4. Pēc šāda aprēķina sanāk, ka vienam darbiniekam ballīšu izklaidēm valsts iestāde drīkstēs tērēt 176 latus gadā, bet, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta gada budžets ballītēm tuvojas miljonam latu, jo VID strādā vairāk nekā četri tūkstoši darbinieku. Un šādā kontekstā Austrumu slimnīcas vēlme sarīkot darbinieku ballīti par sponsoru saziedotajiem 30 miljoniem tāds nieks vien izskatās.

Pietiek aptaujātie korporatīvo pasākumu rīkotāji rēķina, ka ar tik dāsnu finansējumu ballīti var sarīkot ar vērienu, jo parasti pasākumā viena dalībnieka ēšana izmaksā ap desmit latu, tikpat vēl jārēķina par alkoholu. Pārējais, protams, atkarīgs no telpu īres un pieaicināto viesmākslinieku honorāra. Tā kā valsts iestāžu ballīšu noteikumu projektā alkoholu nav atļauts apmaksāt, tad ēšanas un dzeršanas tāme būs mazāka.

Ja rīko „parastu” ballīti bez ekstrām, ar valsts atvēlēto finansējumu iestāde varētu ballēties katru mēnesi. Bet, ja vēlas divas trīs reizes gadā uz Jāņiem, Ziemassvētkiem un vēl 18.novembrī stiprināt kolektīva garu ar korporatīvo pasākumu, tos var rīkot jau ar smalkos restorānos pasūtītu maltīti, dārgu viesmākslinieku pieaicināšanu un ekskluzīvās telpās.

Vairāku aptaujāto lielo uzņēmumu pārstāvji atzina, ka tik lielus budžetus darbinieku izklaidei uzņēmumi nekad nav atvēlējušas. Kāda prestiža advokātu biroja vadītājs atzina, ka mēdz rīkot darbinieku pasākumus ar Mārtiņa Rītiņa klātiem galdiem, turklāt advokāti šajos pasākumos mēdzot diezgan lielos daudzumos lietot dārgu alkoholu, tomēr vēl ne reizi pasākuma budžets neesot pārsniedzis 100 latu uz vienu dalībnieku. Turklāt tā ir pašu darbinieku nopelnīta nauda un paši arī vienojas, ka to izlietos kopīgai izklaidei, nevis aizlienēta nauda, kuru atdot nāksies mūsu bērniem un mazbērniem.

Seko mums